Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
17. janvāris, 2017
Drukāt

Linda Pavļuta: valsts simtgade ir kļuvusi par upuri “klikšķu medniekiem” (6)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Linda Pavļuta, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja

Pēdējā laikā bieži redzam, ka cilvēki izlasa tendenciozus virsrakstus un pēc tam skaļi pauž savu viedokli par lietām, kurās nav varējuši vai gribējuši iedziļināties. Diemžēl arī valsts simtgade ir kļuvusi par upuri “klikšķu medniekiem”. Simtgade ir ieguldījums Latvijas nākotnē – ieņemt novērotāja pozu vai izvēlēties radīt troksni ar kritisku retoriku nav īstais brīdis.

Simtgades programma tiks īstenota piecus gadus, lai pilnvērtīgi aptvertu galvenos ar valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus un personības, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas stāstu. Lai Latvija stiprāka iesoļotu nākamajā simtgadē, tiek veikti ieguldījumi attīstībā, no kuriem būtiskākie – jaunu iespēju radīšana bērniem, jauniešiem un ģimenēm, sabiedrības saliedēšana un paaudžu vienošana, atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai kopumā, publiskās vēstures pasākumu veidošana visā Latvijā, tāpat arī infrastruktūras objektu sakārtošana. Ar plašu sabiedrības iesaisti un līdzdalību programma aptver visus novadus, kā arī ietver Latvijas cilvēkus 70 dažādās pasaules valstīs. Kodolu veido pasākumi bērniem un jauniešiem, attīstības impulsi ikvienā novadā un pilsētā, kā arī starptautiskajā arēnā mūsu sabiedrotajiem pārliecinoši nostiprinot Latviju kā atbildīgu sadarbības partneri.

Publiskā diskusija par “it kā 60 miljoniem” simtgades nacionālā plāna izpildei paredzēto finansējumu ir tendencioza. Nekādu 60 miljonu budžetā simtgadei nav. No vairāk nekā 800 simtgades programmā iekļautajiem notikumiem lielākā daļa notiks bez papildu finansējuma, plānojot simtgades zīmē tādus ierastus, bet simtgadē nozīmīgus pasākumus kā Dziesmu un deju svētki, Nacionālo bruņoto spēku parādes, muzeju naktis, latviešu rakstnieku darbu tulkojumu svešvalodās, Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursi sabiedrības iniciatīvām, īpašo pastmarku izdošana.

Kliedējot mītus: šobrīd simtgades pasākumu plāna īstenošanai ir piešķirts finansējums trīs gadiem – precīzi 22 323 956 EUR jeb 0,06% no kopējiem valsts izdevumiem šajā laika periodā. Patiesais simtgades finansējums ir nedaudz vairāk kā trīs eiro ik gadu uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Piecos gados 40% no plānotā finansējuma jeb 13,5 miljonus eiro veido iniciatīva “Latvijas skolas soma”. Tā ir dāvana mūsu bērniem, lai ikviens no vairāk nekā 200 tūkstošiem Latvijas skolēnu mācību procesa ietvaros jēgpilni un klātienē iepazītu Latvijas vērtības, kultūrainavu, mākslas dārgumus un radošo industriju veikumu. Bērni no attālām Latvijas vietām dosies uz Latvijas Nacionālo teātri – vietu, kur dibināta Latvijas valsts, vērs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja durvis, rīdzinieki apmeklēs Daugavas lokus un Rotko mākslas centru, vidzemnieki klausīsies mūziku Liepājas jaunajā koncertzālē. Praktiski bērniem un jauniešiem atklājot un ļaujot pieredzēt Latvijas vērtības un sasniegumus, vairojam iespēju, ka Latvija kļūst par vērtību arī viņiem.

Varu tikai no sirds pateikt paldies ikvienam no tūkstošiem cilvēku, kas nesavtīgi un bez skaļiem saukļiem ir piedalījušies simtgades ideju talkās, sūtījuši ierosmes, īsteno un īstenos pasākumus, kas dāvinājuši laiku un digitalizējuši nu jau 30 tūkstošus lappušu Latvijas folkloras vērtību. Paldies jauniešiem no simtgades Svētku rotas, radošās padomes pārstāvjiem, ikvienam, kas brīvprātīgi veltījis laiku, lai Latvija gatavotos un piedzīvotu savu simtgadi.

Visās valstīs, kuras tuvākajos gados pāries nākamajā gadu simtenī, esam vienisprātis, ka šis ir laiks, kad celt gaismā sasniegumus, nevienā brīdī neatkāpjoties no visiem citiem valstij paveicamajiem darbiem. Šajos vārdos ir vērts ieklausīties arī tiem, kuriem ikdienas darbu grūtums un sūrums liek skeptiski raudzīties uz tuvākajiem pieciem gadiem. Lai arī nav bijis viegli, mēs esam sasnieguši daudz! Latvijas brīvība dažiem var šķist pašsaprotama, taču par to esam cīnījušies vēl nesenā pagātnē. Par to mums jāpateicas mūsu vecvecākiem, vecākiem un arī sev. Tas jāmāca un jāatgādina arī mūsu bērniem.

Patiesi ceru, ka visi, kam rūp Latvijas valsts, dosies tālāk par tendencioziem virsrakstiem un iepazīsies ar padarīto un izveidoto simtgadei. Simtgade nav pasākumu saraksts. Simtgade nav arī budžeta cipars. Simtgade ir ieguldījums Latvijas nākotnē. To var piedzīvot tikai reizi gadsimtā, un mūsu paaudzei ir gods to veidot un pieredzēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Jus domajat skolas slegsana,darbavietu likvidacijai,lattviesu izbrauksanai,tadiem simgades pasakumiem jus to naudinju teresiet??????????

  2. Šī jaunā augstprātīgā dāma šim amatam nav piemērota! Vai tiešām nav piemērotu kandidātu šādam svarīgam postenim ?!

  3. Konkrēti Linda Pavļuta jau svin no vismaz 2015. g., kad nodibināja 100-gades biroju un šī sāka saņemt neknapu algu kā biroja vadītāja. Prozit, stulbā kaza ! – atceros viņas trulo interviju TV.

  4. Beidz liet čugunu! Atbildēt

    Skaidrs ir viens,tev no simtgades atlēks ne maza summa un tāpēc gan te, gan radio lokies un pūies tautai iestāstīt,pae sev un vēl pāris kampējiem finasiāli derīgas muļķības

  5. Linda Pavļuta,
    diemžēl Jūs nelasīsiet komentārus, bet es izteikšu savas domas.
    1. “skolas soma”- gan Rīgas, gan lauku skolas 2x mācība gada ietvaros rīko ekskursijas, tas ietverts mācību programmā, dažreiz pat liekas, ka mazās lauku skolas daudz aktīvāk apceļo Latviju nekā Rīgas bērni. Finansiāli tās atbalsta pašvaldības un vecāki. “No attālām vietām”- kas vispār tas par formulējumu- kas ir centrs- Parīze, Londona???
    2.Lai veidotu programmu, kas ir saitoša bērniem- apskatieties, cik izrādes teātru repertuārā ir adresētas skolēniem??? Tas pats attiecies uz vizuālo mākslu, koncertiem. Bērniem ir jāiemāca pamats nevis jānomet priekšā “atvērs bibliotekas durvis”.. un tālāk? Kāds viņiem stāstīs kā bibliotekā strādāt, kapēc tās ir nepieciešamas? Galu gāla ļaus arī pamēģināt sagatavot bibliotekas telpās kādu projektu???
    3.Vai reģionu koncertzālēs nevar atkārtot skolēniem domāto mūzikas ciklu ?
    4. Daugavas loki- esiet tur bijusi???? Vai ziniet, ka vislabāk tos var izjust braucot ar laivu… kā organizēsiet?? Vai vedīsiet 3.5 stundas, noliksiet kalna galā, kur ir plakāts, ka šeit ir Daugavas loki, sēdināsiet autubā un aidā uz mājām???

    • Nata > skolnieka mamma Atbildēt

      Paldies par patiesiem vārdiem! Šī jaunā dāma tikusi amatā jūtas visszinoša, nevēlas uzklausīt daudz pieredzējušo domas. Mēs, kuri vairākus dziesmu, deju svētkus paši izdzīvojuši varam gan ieteikt šai vīsdegunīgajai jaunkundzei, kā tādas milzu līdzekļus lietderīgi tērēt. Kādus – latviskus, pašu zemē darinātus tērpus vajag, nevis sveštautiešu – galīgi “kreizi” gan audumus, gan šūšanu. Tāpat no pieredzes gadu gadiem zinām kādas naudas saņem svētku vadošie, kādas naudiņas to melnā darba darītāji.
      Tā ka – Pavļuta, nāksies vien ieklausīties, nevis pāragri jau izteikt SAVUS PIEŅĒMUMUS!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atšujies, pelēkais!

Aizvadītais rudens ir bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā, un arī ziema pagaidām mūs nelutina ar labvēlīgiem laika apstākļiem.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+