Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

“Kultūras mantojuma gada balvas 2015” Lielā balva – Rundāles pils muzejam

Gunāra janaiša fotoGunāra janaiša foto

“Kultūras mantojuma gada balvas 2015” Lielo balvu šoreiz ieguvis Rundāles pils muzejs par Rundāles pils restaurāciju, aģentūru LETA informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas pārstāve Inguna Podžuka.

2014.gada 24.maijā ar restaurētās hercoga bibliotēkas un Lielās galerijas atvēršanu apmeklētājiem noslēdzās Borisa un Ināras Teterevu fonda mecenātisma programmā “Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014” iekļauto telpu finansēšana.

Pils restaurācijas programma paredzēja vairāku telpu pilnīgu restaurāciju – Hercoga Ernsta Johana bibliotēkas, Biljarda zāles un Hercoga 2.darba kabineta restaurāciju. To pabeidzot, Rundāles pils ieguvusi ne tikai trīs ļoti svarīgas un sarežģītas telpas, bet arī iekļaujas pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā ar unikālu baroka un rokoko arhitektūras ansambļa pērli – līdzās Pēterhofas ansamblim pie Sanktpēterburgas, Potsdamas piļu kompleksam Vācijā un pat Versaļas pils kompleksam Francijā.

Savukārt “Kultūras mantojuma gada balvu 2015” nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte” ieguva SIA “Konvents” par 2013.-2014.gadā veikto celtņu arhitektoniski māksliniecisko izpēti un Jānis Krastiņš, autoru kolektīvs un Kuldīgas novada pašvaldība par grāmatu “Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība”.

Nominācijā “Kultūras mantojuma popularizēšana” uzvara tikusi Latvijas Restauratoru biedrībai par 10.Baltijas restauratoru triennāles “Līdzsvaru meklējot: saglabāšana, izmantošana, restaurācija” organizēšanu un aktīvā tūrisma centram “Kuršu vikingu apmetne” par Grobiņas novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un popularizēšanu.
Nominācijas “Kultūras mantojuma restaurācija” laureāts ir Bauskas pils muzejs par Bauskas pils restaurāciju, bet nominācijā “Labākais kultūras pieminekļa saimnieks” uzvarētājs ir Guntis Gailītis par ieguldījumu Rīgas kultūras pieminekļu saglabāšanā.

Atzinības rakstu par ieguldījumu kultūras mantojuma jomā nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte” saņems Eduards Kļaviņš par grāmatu “Latvijas mākslas vēsture IV. 1890-1915” un Mārīte Putniņa par grāmatu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē”, nominācijā “Kultūras mantojuma popularizēšana” – Kuldīgas novada pašvaldība par pilsētas spēli “Kuldīgas vēsturiskais mantojums un Eiropa” un Turaidas muzejrezervāts par Turaidas mūra pils popularizēšanu pils astoņsimt gadu kontekstā, bet nominācijā “Kultūras mantojuma restaurācija” – Ina Līne par Bauskas pils krāšņu restaurācijas projektu un realizāciju, kā arī Alūksnes novada pašvaldības Alūksnes muzejs par Alūksnes muižas parka Aleksandra paviljona un Alūksnes Jaunās pils restaurāciju un Egita Lauska par Liepupes muižas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, un Aldis Ozols, Uģis Tērauds, Ina Līne par Aspazijas mājas restaurāciju un rekonstrukciju.

Savukārt Atzinības rakstu nominācijā “Labākais kultūras pieminekļa saimnieks” saņems Aldis Ābele par dzīvojamās ēkas Tirgus ielā 11, Ventspilī, atjaunošanu un uzturēšanu, Daugavpils pilsētas pašvaldība par Daugavpils cietokšņa saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, tāpat arī Atzinības rakstu saņems Jēkabpils vēstures muzejs par Krustpils pils atjaunošanu un apsaimniekošanu, kā arī Andis un Gunita Āboli par Rankas muižas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu.

Tāpat starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) Latvijas nacionālā nodaļa piešķirs savu Atzinības rakstu kādam no pretendentiem.

“Kultūras mantojuma gada balvas 2015” laureātu godināšanas pasākums notiks šodien plkst.16 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Vidzemes sētā, kur norisināsies arī Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanas ceremonija.
Kultūras mantojuma gada balva ir nozīmīgākais valsts apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko piešķir kopš 2003.gada. Šogad laureātus apbalvos jau devīto reizi.

Šīs balvas piešķiršanas mērķis ir novērtēt izcilāko veikumu un sasniegumus nozarē laikā no 2013. līdz 2015.gadam, tā stiprinot un motivējot nozarē strādājošos un iesaistītos. Pasākums arī veicina plašāku sabiedrību turpināt piedalīties mantojuma saglabāšanā, kā arī veicināt nozares prestižu sabiedrībā un Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu Latvijā un ārzemēs. Apbalvojums ietver simbolisku marmora ķieģeli ar atbilstošu gravējumu un naudas prēmiju.

Saskaņā ar nolikumu pieteikumus par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā “Kultūras mantojuma gada balvai” izvērtēja profesionāla ekspertu komisija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+