Latvijā
Kriminālziņas

Kur aitas, tur cirpēji. Internetā izkrāpj 300 tūkstošus eiro 16

Foto – Shutterstock

Kad e-pastā saņemat vēstuli par laimestu vai cita veida naudas piedāvājumu ar nosacījumu atsūtīt jūsu bankas kartes numuru, skaidrs, ka kāds mēģina muļķot. Diemžēl ne visi to saprot. Policijā nāk iesniegums pēc iesnieguma no cilvēkiem, kas noticējuši šādiem un vēl brīnumainākiem stāstiem un iekrituši. Krāpniecības gadījumu skaits internetā pēdējos gados ievērojami palielinājies, apliecina Valsts policija. Kā neiekļūt blēžu tīklos?

Mīlestības romāns par 300 tūkstošiem eiro

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Policijā strādā rūdīti ļaudis, viņus reti kas spēj izbrīnīt, taču gadījums ar kādu kundzi, kura vairāku mēnešu garumā ļāvusi sevi tīt ap pirkstu slīpētam krāpniekam un galu galā atvadījusies no iespaidīgas naudas summas, pat viņiem bijis pārsteigums.

Par notikušo stāsta Dmitrijs Homenko, kura vadītā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa nodarbojas tieši ar kibernoziegumu izmeklēšanu. Iepazīšanās internetā – attiecīgos portālos, feisbukā (Facebook”. – I. P.) vai kā citādi – ar neprecētām sievietēm nav nekas jauns, taču parādoties gadījumi, kad dāmas uzrunā vīrieši, kuri it kā atrodas slimnīcā pēc traumas, kas gūta karadarbībā Irākā vai Afganistānā. Šādam karotājam sākusies sarakste ar sievieti no kāda Latvijas reģiona. Viņš sūtījis fotogrāfijas, kurās redzams formastērpā. Pēc pāris mēnešiem komunikācija pārtapusi intīmā sarunā, rakstītājs atzinies mīlestībā un izteicis vēlmi pārcelties pie savas vēstuļu draudzenes uz dzīvi Latvijā un viņu apprecēt. Kādā saziņas reizē pat uzticējis noslēpumu – reiz kaujā izdevies tikt pie dārglietām un zelta vairāku miljonu vērtībā, kuras noglabājis transporta kompānijas uzglabāšanas kamerā. Manta no tās jāizvāc, citādi var iet zudībā, tāpēc meklē uzticamu personu, kas to var izdarīt. Sieviete piekrita palīdzēt. Viņa bija gatava segt papildu tēriņus par uzglabāšanas kameras pakalpojumu, piekrita samaksāt kukuli diplomātam, kas vērtīgo kravu palīdzētu atgādāt uz Eiropu. Sieviete saņēma vēstules gan no transporta kompānijas, kur glabājas vērtības, gan diplomātiskās pārstāvniecības – tās izskatījās kā īstas ar visiem rekvizītiem, ģerboņiem un zīmogiem.

Vairākus mēnešus viņa labprātīgi pārskaitīja pa 30 līdz 40 tūkstošiem eiro un nekas neesot radījis aizdomas par krāpšanu. Kā skaidro Homenko, sazinoties attālināti, nevis klātienē, cilvēks sāk iztēloties, kādu vēlētos redzēt rakstītāju, dzīvo savās fantāzijās, taču šajā gadījumā, uzzinot par potenciālā līgavaiņa miljoniem, ierunājusies arī mantkāre. Kundzi nav atturējis fakts, ka dārglietas un zelts iegūti nelegāli.

Nedabūja viņa ne vīru, ne miljonus, taču šķīrās no savas naudas – 300 tūkstošiem eiro. Vērsās policijā, tomēr krimināllieta netika uzsākta, jo sieviete bija vēlējusies sniegt atbalstu zagtu mantu nonākšanai īpašumā, bet valsts nelikumīgas intereses neaizsargā.

“Alkatība, mantkārība iegūt īpašumā to, kas tev nepienākas, ir vislielākais dzinulis, kāpēc cilvēki uzķeras uz krāpnieku āķa,” norāda VP pārstāvis.

Melot internetā vieglāk 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Krāpšanas būtība palikusi tā pati – iegūt svešu mantu vai tiesības uz to, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Toties, pārceļoties no dzīvās vides uz virtuālo, nozieguma izpildei radies daudz priekšrocību, kā jau redzams no aprakstītā gadījuma ar kundzi.

Viens no būtiskākajiem krāpnieku ieguvumiem – internetā melot ir vieglāk. Homenko skaidro, ka tīmeklī cilvēkus vieglāk uzrunāt un apmānīt, jo nav fiziska kontakta, kā arī vienkāršāk izveidot ticamu leģendu, uz kuras labāk uzķeras. E-pasta vēstules krāpnieki izsūta neierobežotam adresātu skaitam, taču radot iespaidu, ka saņemtā domāta tikai un vienīgi konkrētajam adresātam. Viņi izgatavo dažādus viltotus dokumentus, reģistrācijas apliecības, safabricētus dokumentus un viltotas interneta mājas lapas, lai pārliecinātu, ka piedāvājums ir leģitīms un ticams. Liek lietā sociālo inženieriju jeb psiholoģisku manipulēšanu ar cilvēkiem, lai no viņiem panāktu noteiktas darbības vai konfidenciālas informācijas izpaušanu. Arsenāls ir iespaidīgs, blēžiem prasmju netrūkst, turklāt paveras lauks arī organizētajai noziedzībai, kas var darboties pa visu plašo pasauli, jo tīmeklim un banku norēķiniem robežu nav. “Tas ir augstas klases noziedzības līmenis, kur Latvijā lielākoties akumulējas tikai cietušās personas,” norāda policijas pārstāvis. Neesam bagāta valsts, tāpēc ne tik interesanta lielu shēmu “meistariem”, bet vidēja un neliela mēroga krāpnieķeļiem gana piemērota. Kur aitas, tur cirpēji – kā saka paruna, arī Latvijā alkatīgu un lētticīgu ļaužu netrūkst. Precīzu statistiku par krāpšanu skaitu un dinamiku internetā VP nevar nosaukt, taču vairāk izplatītos noziegumu veidus un raksturīgākās krāpniecības pazīmes gan.

Iztīra kontu bez slepenā pinkoda 

Desmitiem, simtiem tūkstošu e-pasta vēstuļu krāpnieki izsūta pa visu pasauli ar mērķi, ka kāds taču uzķersies, ja saņems ziņu, piemēram, par vinnestu. Lielākā daļa šādus sūtījumus ignorē un izdzēš, bet ir tādi, kas uzķeras – visbiežāk tie, kam internets ar saviem zemūdens akmeņiem un atvariem vēl ir sveša vide.

Brīvdienu lietotāji, kā viņus sauc policijā, palasa ziņas un e-pastu galvenokārt izmanto sarakstei ar tuviniekiem, bet no svešinieka ienākušu vēstuli nevērtē kritiski. “Bieži vien viņiem neienāk pat prātā, ka tā nav personificēta, tas ir, domāta tieši šim cilvēkam,” stāsta Homenko. Kad saņēmējs uz šādu vēstuli atbild, atkarībā no tās satura ieslēdzas nākamais krāpšanas posms. Ja rakstītājs ir tik ieinteresēts, ka gatavs vai tūlīt sūtīt savu bankas kontu, kur ieskaitīt laimestu, blēži saprot, ka uzķēries lētticīgais. Galvenā informācija, kas viņiem nepieciešama, ir norēķinu kartes dati.

“Daudzi neapzinās, ka krāpniekiem pilnīgi pietiek ar informāciju, kas atrodas kartes virspusē un aizmugurē, lai noņemtu no viņu konta naudu,” norāda policijas pārstāvis un uzsver, ka kartes ciparu virknēs pats svarīgākais ir tā saucamais virtuālais pinkods jeb trīs cipariņi, kas iedrukāti ailē blakus lietotāja parakstam. Kad būtiskā informācija saņemta, krāpšanu var uzskatīt par veiksmīgi pabeigtu. Nauda no konta tūlīt var arī nepazust, jo iegūtos datus krāpnieki uzglabā un izmanto viņiem zināmā laikā vai pārdod citiem noziedzniekiem, kuri specializējušies “atprečošanā” jeb mantu vai pakalpojumu iegādē internetā, izmantojot izkrāpto kartes informāciju. Ar šādā ceļā iegūtām kartēm pērk visu, ko attālināti var iegādāties internetā un pārdot tālāk par mazāku naudu. Tie mēdz būt ārzemju ceļojumi, tālruņi, kas legālajā tirdzniecībā maksā lielu naudu, un citas mantas.

Lai izvairītos no šādiem krāpnieku tīkliem, nav jābūt lielam gudriniekam – vienkārši nedrīkst nevienam uzticēt savas bankas kartes datus. Papildu drošībai varot aizlīmēt cipariņus kartes aizmugurē, kā to Dmitrijs Homenko izdarījis pats un iesaka citiem. Tā karte būšot pasargāta arī veikalā un bankomātā no dažādām nepatīkamām nejaušībām.

Gribi “guči” par mazu naudu? 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Viltotas mājas lapas, kurās var iegādāties lieliskas preces ar labām atlaidēm – vēl viens izplatīts interneta krāpnieku izmestais āķis. Pārliecinošāku iespaidu rada reklāma ar piedāvājumu, kas izvietota, piemēram, feisbukā, un tiešā ceļā palīdz nokļūt blēžu apkampienos. Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības konsultants Oskars Zīle, kas regulāri tiekas ar iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem un informē par drošību tīmeklī, pats vairākkārt feisbukā uzķēris viltoto lapu reklāmas. Vienā gadījumā tā kārdinājusi ar populārā zīmola “Michael Cors” sieviešu rokassomām piešķirto 70% cenu atlaidi. “Cilvēks, kuru ieinteresējis piedāvājums, atver lapu, kas norādīta feisbuka reklāmā, izvēlas no kataloga somiņu, samaksā un – neko nedabū,” tipisku krāpniecības shēmu izklāsta Zīle.

Kamēr feisbuka uzturētājiem neviens nav pasūdzējies par “falšo” lapu, kas izkrāpj naudu, reklāma varot noturēties vairākas dienas. Lai neuzķertos, vispirms jāpievērš uzmanība cenai – kāpēc gan populāra zīmola preces kāds lai tirgotu ar tik milzīgu atlaidi? Ja nu tomēr kārdinājums ir nepārvarams, jānovērtē lapas parametri, kas parasti nodod viltojumus, iesaka IT drošības konsultants. Legālajam preču tirgotājam mājas lapas adrese būtu veidota saistībā ar zīmolu, taču “Michael Cors” gadījumā tā bijusi neloģisku burtu un simbolu kombinācija ar nobeigumu “club”. Svarīgi zināt, ka tās sākumā jābūt “https”, kas norāda, ka savienojums starp jūsu datoru un serveri, kurā atrodas lapa, ir šifrēts un neviens nevar pārķert jūsu maksājumu. “Šajā lapā tā nebija, ja mēs esam nonākuši jau līdz maksāšanai,” uzsver Zīle. Vēl varot pašā lapā pārbaudīt, vai ir adekvāta kontaktinformācija – viltotajās tāda nebūs norādīta.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Reklāmas ar viltotu mājas lapu piedāvājumiem populāri ievietot arī “Google” vietnē, kur scenārijs un sekas tādas pašas kā feisbuka gadījumā – paliec bešā. Ja kāds pasūdzēsies par krāpšanu un reklāma tiks novākta, noziedznieki pamainīs lapas un e-pasta adresi, piereģistrēs ar citu lietotāju un turpinās vilināt lētticīgos.

Būvē finanšu piramīdas 

VP uzsākti vairāk nekā desmit kriminālprocesi par krāpšanu ar tā sauktajām finanšu piramīdām, tirgiem, biržām, kurās cilvēki ieguldījuši naudu ar vēlmi nopelnīt. Atkal jau noziegums, kas no “dzīvā” izpildījuma pārcēlies uz virtuālo tīmekli. “Pēdējā laikā tas kļuvis par diezgan izplatītu krāpšanas veidu,” norāda VP pārstāvis D. Homenko.

Pirms gada pusotra policija vērsās pie sabiedrības ar brīdinājumu uzmanīties no nepazīstamiem ārzemju tālruņa numuriem – neatzvanīt, jo var trāpīties maksas pakalpojuma zvans, un neatsaukties zvanītājam, kas, visticamāk, izrādīsies noziedznieks, kurš vēlas iekārdināt ar ātru un vieglu peļņu kādā no finanšu piramīdas modeļiem. Tagad blēži kļuvuši vēl slīpētāki – viņu zvans it kā pienāk no fiksētā pieslēguma tālruņa līnijas, kas parasti sākas ar “67”, un cilvēki atsaucas. Patiesībā zvanīšana notiek ar interneta starpniecību un uz šo numuru atzvanīt nav iespējams.

Tiem, kas uzsākuši sarunu, jārēķinās ar prasmīgu sociālās inženierijas speciālistu, viņš parasti runā svešvalodā – krievu vai angļu –, prot ieinteresēt un pārliecināt, ka, ieguldot naudu, neko nezaudēsit, un palīdz ar padomu izdarīt pirmos soļus. Vairākumam iedzīvotāju izpratne par finanšu tirgiem ir visai pavirša, izveidojies stereotips, ka tur var ātri un viegli kļūt bagāts, un viņi uzķeras uz āķa. “Krāpniecība notiek, ne jau uzreiz paņemot ieguldīto naudu, bet pārvēršot to par ilgstošu spēli,” norāda Homenko un izskaidro tipiskāko scenāriju. “Jūs izveidojat savu profilu viņu piedāvātajā biržā, kas īstenībā neeksistē, tā ir tikai interneta vietne, fasāde, aiz kuras nekā nav. Katru dienu kāds tajā pamaina biržas kursu, mākslīgi to ceļot uz augšu vai samazinot, un attiecīgi mainās cilvēka ieguldījums. Pie katras svārstības uz leju ar viņu sazinās biržas brokeris un piedāvā apdrošināt risku, kam nepieciešams ieskaitīt vēl nedaudz naudas.

Parasti komunikācija notiek pāris mēnešu garumā, tad vienā brīdī kurss pēkšņi nokrītas un cilvēks zaudē visu naudu.” Gadījumos, kad pēc veiksmīga kursa ieguldījums krietni pieaudzis un cilvēks vēlas to ieskaitīt kontā, tūlīt parādās problēmas ar naudas pārskaitījumu. Turpinājumā ir divas iespējas – viltotā birža nekavējoties pārstāj darboties vai arī tās brokeris turpina spēli un piedāvā jums par biržā iegūto naudas summu izvairīties no nodokļu samaksas, protams, par attiecīgu samaksu, tā padarot cietušo par krāpniecības līdzdalībnieku. Rezultāts visos gadījumos naudas ieguldītājam ir negatīvs, zaudējums atkarīgs no katra maciņa biezuma – izmeklēšana uzsākta par naudas izkrāpšanu no sešiem septiņiem tūkstošiem līdz pat 46 tūkstošiem eiro.

“Cīnīties ar šo nozieguma veidu ir ļoti sarežģīti, jo virkne resursu atrodas ārpus Eiropas Savienības, krāpnieki, lai slēptu pēdas, visbiežāk izvēlas valstis, ar kurām mums nav sadarbības,” skaidro policijas pārstāvis.

Hallo, mamma! 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Internetā ievietotie sludinājumi var sasniegt daudz lielāku lasītāju skaitu nekā drukātajos medijos, krāpniekiem tie ir gluži kā mušpapīrs, uz kuriem ķeras viņu upuri. Pirms dažiem gadiem ražīgi pastrādājis kāds laulāts pāris, kas darbojās pa visu Latviju kā lopu iepircēji, stāsta Māris Priednieks – viņa vadītā Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļa izmeklē noziegumus, kas vērsti pret īpašumu. Sludinājumā piedāvājuši iepirkt kustoņus par izdevīgāku cenu nekā citi konkurenti, saprotams, ka pārdevēju netrūka. Parakstīja abas puses līgumu ar visiem uzņēmuma rekvizītiem un zieģeļiem, paņēma lauleņi audzētāja konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudu, iekrāva lopus mašīnā un prom bija. Zemnieks palika tukšā – ne lopu, ne naudas. Policija tika uz pēdām, ierosināja un nodeva prokuratūrai 29 kriminālprocesus un 20 epizodes par 305 liellopu izkrāpšanu kopējā summā 202 tūkstoši eiro. Nekādu lielo sodu par saviem noziegumiem krāpnieki neesot saņēmuši, nosaka Priednieks. Līdzīgi notiekot arī graudu izkrāpšana.

“Vide ir mainījusies, bet shēma palikusi vecā – viss balstās uz cilvēku alkatību un skopumu,” spriež policijas pārstāvis un pastāsta vēl par kādu tipisku lauksaimnieku apkrāpšanas paņēmienu. Interneta portālā ievieto sludinājumu, ka pārdod traktoru par neadekvāti zemu cenu. Cilvēki metas zvanīt, interesējas par tehniku, bet pārdevējs saka – neesi pirmais, kas zvana, daudzi vēlas pirkt, lai dabūtu mantu, jāiemaksā rokas nauda. Labs ir, pārskaita naudu, un tā to dara viens, otrs, trešais zvanītājs, kamēr vienā brīdī nav ne pārdevēja, ne traktora un arī konta numurs “izbeidzies”. Policijai izdevies atklāt šādu shēmotāju grupu, kurā viens bijis zvanītājs, otrs – dokumentu viltotājs, trešais ņēmis naudu no konta. Nereti šādas shēmas tiek īstenotas no cietuma – komunikācija notiek attālināti, cietumniekam laika daudz un, kā izrādās, arī sakari pieejami. Divus trīs gadus Latvijā plosījies “Hallo, mamma!” krāpniecības vilnis, kad no cietuma zvanīja cilvēkiem kā no telefona grāmatas un stāstīja vienu tekstu par to, ka tuvinieks iekļuvis avārijā un, lai viņu paglābtu no nepatikšanām, cietušajam jāsamaksā nauda. Ja trāpās satraukta mammiņa, kas nespēj novērtēt situāciju, naudiņa tiek sadabūta un atdota svešiniekam. Kad policija zvanītājus atrada Lietuvas cietumā un pārveda uz Latviju, krāpnieks pēc tādas pašas shēmas turpināja “Hallo, mamma!” no jaunās ieslodzījuma vietas.

LA.lv