Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Kursītis neapmierināts par “piemērīgiem” latviešiem. Arī sūdzību vairāk

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Latvijas Avīzē” viesojās Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs ANTONS KURSĪTIS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Amatpersona bija neapmierināta. Par ko?

 

V. Krustiņš: – Kopš tā saucamā valodu referenduma, ko rīkoja pērn 18. februārī, drīz būs pagājis gads. Kā jūs vērtējat šo gadu kā latviešu valodas kopējs, kā attiecīgās atbildīgās iestādes nodaļas vadītājs?

A. Kursītis: – Gadu mijā stāvokli paanalizēju no iedzīvotāju iesniegumu skatpunkta, un pērn sūdzību skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis par 50 procentiem, sasniedzot 1144 sūdzības. Interesanti, ka palielinājies pa e-pastu iesniegto pretenziju daudzums, sūdzas diezgan daudz jauniešu. Šie divdesmit un trīsdesmitgadīgie ne pārāk labi prot krievu valodu. Vecākajā paaudzē konflikts neveidojas, jo latvieši diemžēl piemērojas. Jaunieši, krievu valodu neprazdami, uz to pat nav spējīgi, tāpēc kafejnīcās, frizētavās, veikalos viņiem rodas problēmas. Stabili otrajā vietā ir sūdzības par publisko informāciju, kas mēdz būt tikai angļu vai tikai krievu valodā – pārsvarā Rīgas reģionā. Trešajā vietā ierindojama sūdzēšanās par to, ka importēto preču marķējumā nav ietverts tā tulkojums valsts valodā. Kaut arī sūdzību vairāk, sodīto skaits nav palielinājies. Pērn administratīvi sodīta 1051 persona.

Mēs vairāk cenšamies audzināt, piemēram, organizējām akciju – latviešu valodai draudzīga vide, kurā iesaistījām apkalpojošās sfēras uzņēmumu asociācijas. Izvērtēšanas komisija noteica apbalvojamos par to, ka attiecīgajā aptiekā, kafejnīcā, frizētavā vai veikalā vienmēr plaši lieto un piedāvā pakalpojumu latviski.

– Un kur tad runā latviešu valodā?

– Teiksim, “Tele–2” klientu apkalpošanas centrā Bauskā, garšvielu veikalā “Avokado”, kafejnīcā “Lidojošā varde” Rīgā, viesnīcā “Park Hotel Latgola” Daugavpilī, aptiekās daudzos reģionos, grāmatnīcās. Un vēl citur.

– Referendumā noskaidroja, vai krievu valodai būt par valsts valodu Latvijā, un to atbalstīja apmēram 270 tūkstoši pilsoņu. Kā vērtējat šo faktu, kāpēc šie pilsoņi izteica šādu vēlmi? Vai tas ir noskaidrots?

– Domāju, ka viens iegansts šāda referenduma sarīkošanai bija valdošās varas gļēvums, bezgalīgā latviskās puses piekāpšanās attiecībā uz valsts valodas lietošanu 21 gada laikā, kopš stājušās spēkā Valodu likuma prasības (it sevišķi 1999. gadā).

Jebkurā valstī pamatiedzīvotāji spētu iemācīties valsts valodu. Izņemot Latviju! Kur tam cēlonis? Pirmkārt, daudzu augstāko amatpersonu attieksmē, kad tās pašas daudzreiz vēršas krieviski. Vai kas tāds iedomājams Francijā, Vācijā, Anglijā? Noteikti ne!

– Visām amatpersonām jūs nevarat to pārmest?

– Diemžēl tā ir mazākā daļa Latvijas amatpersonu un politiķu, kuri runā latviski pat ar vietējiem krievu žurnālistiem. Piemēram, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja tā katrreiz nedara un tādējādi pastiprina krievu valodas pašpietiekamību. Šajā sakarā jāatzīst nevienlīdzīga attieksme pret Latvijas minoritātēm. Kāpēc viscaur, krieviem piemērojoties, runā krieviski, bet ar šeit dzīvojošiem igauņiem, lietuviešiem, ebrejiem, poļiem un baltkrieviem nesazinās viņu dzimtajā valodā? Citi mācās no latviešu politiķu “parauga” – Ušakova kungs mācību gada sākumā uzstājās vienā no Rīgas vidusskolām un runāja tikai krieviski…

– … krievu vidusskolā?

– Latvijas skolā! Mums ir mazākumtautību skolas, bet vai amatpersonas uzstājas lietuviešu vai poļu skolās viņu valodā? Ja ne, tad krievu valodas izcelšana nozīmē, ka citas minoritātes tiek diskriminētas, pie tam par viņu kā nodokļu maksātāju naudu. Latvijā ir tikai viena valsts valoda, un, ja piekāpjas krievu valodas īpašam stāvoklim, tad tā aizvien drošāk ieņem vietu blakus valsts valodai. Nākamais solis jau ir pašvaldību uzņēmumu bukletu drukāšana un izvietošana sabiedrībai pieejamās vietās valsts valodā un krievu valodā. Tā ir rīkojusies SIA “Namu pārvaldnieks”.

Labs piemērs, kas jādara valsts valodas nostiprināšanā, nāk no Krievijas, kur stājas spēkā valodas likums un krievu valoda atbilstošā līmenī būs jāzina pat sargiem un sētniekiem, kaut Krievijā situācija ar valsts valodu ir nesalīdzināmi labāka nekā Latvijā. Tur krieviski būs jāprot visiem, vai viņi vietējie vai iebraucēji.

Mūsu valstsvīriem nav stingru pozīciju latviešu valodas sargāšanā, nemaz nerunājot par Eiropas augstajiem komisāriem, kuri, sākot ar van der Stūlu, ne reizi vien uzstājuši uz normu mīkstināšanu.

– Latvijā ir tāda privāta iestāde – “Providus”, un speciāliste Akule, kura pārstāv šo organizāciju, krievu presē intervēdamās, ar atzinību izsakās par parādes pārraidīšanu krievu valodā, par vairāk ziņām un analītiskajiem raidījumiem krieviski Latvijas TV un radio kanālos. Akule sajūsminās, bet vai to var savienot arī ar “oficiālo līniju”? Ka tā tik vajag? Uz priekšu…

– Plašsaziņas līdzekļu jomu kontrolē noteicoši NEPLP, bet esam pārrunājuši šos jautājumus. Krievu valodas īpatsvars mūsu televīzijā ir tik būtisks, ka skatīties informatīvos un citus raidījumus latviski nav praktiskas nepieciešamības. Tā ir vēl viena nagla, kas iedzīta attiecīgā vietā. Piemēram, TV5 mājas lapa ir tikai krieviski, par ko uzsākām lietvedību un domāju, ka drīz sekos sods atbildīgajai personai. Nedrīkst būt, ka šādu uzņēmumu mājaslapā pilnīgi visa ietvertā informācija ir vienīgi svešvalodā.

– Bet kā vērtējat minētā “Providus”, kas uzdodas par progresīvu, eiropeisku organizāciju, un tās darbinieces Akules nostāju?

– Viņi ir eiropeiski tiktāl, ciktāl tas izdevīgi maizes devējiem. Ļoti “patīkami” notikumi notika kādā Holandes pilsētiņā, kur musulmaņu kopiena panāca, ka Ziemassvētku svinēšanai eglīti nepērk par pašvaldības līdzekļiem. Kristieši bija spiesti naudu saziedot. Šķiet, ka Eiropa pamodīsies tikai tad, kad daudzās pilsētās tā saucamās minoritātes būs vairākumā un pie kārtības noteikšanas pēc sava uzskata. Latvijā šis process noticis diezgan sen – migrācijas dēļ okupācijas periodā, kad bijusī minoritāte daudz kur kļuvusi par majoritāti un pārliecinoši veido krievisku vidi. Par laimi, šādu stāvokli mēģina labot, un, jo ātrāk tas notiks, jo labāk.

– Jābeidz izlikties, ka runājam par valsts valodas un latviešu kultūras aizstāvību, bet tajā pašā laikā notiek latviešu valodas praktiskās lietošanas sfēras sašaurināšana. Runājiet vairāk krieviski, raidiet vairāk krieviski – un, ja to akceptē pat valsts (“sabiedriskajā”) televīzijā, tad ir diezgan bēdīgi.

– Tad pieminēsim arī Izglītības ministriju, kur top projekti, lai izslēgtu no to amatpersonu skaita, kam obligāti jāpārvalda valsts valoda, augstskolu rektorus, prorektorus un mācībspēkus līdz pat asistentam.

Savlaicīgi jābrīdina par sekām, kas radīsies, pieņemot Ķīļa k-ga projektus, ka valsts finansēto augstskolu administrācijas daudziem darbiniekiem nebūtu jāprot valsts valoda. To argumentē ar nepieciešamību piesaistīt ārzemju speciālistus. Taču jau spēkā esošā likumdošana atļauj piesaistīt jebkuru ārzemju pasniedzēju, nodrošinot viņam tulku.

Arī Latvijas bankās vai rūpnīcās vadošos amatos ir cilvēki, kuriem ir šie tulki. Ja pat valsts augstskolās neprasītu latviešu valodas prasmi, tad būtu obligāti jāsniedz tādi paši “atvieglojumi” arī privātajām augstskolām. Tā būtu debesmanna Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, un 21 gadu pēc Valodas likuma pieņemšanas mācībspēkiem vairs nebūtu jāprot valsts valoda, pietiktu, ka viņi runā krieviski. Pašlaik apspriestais pieprasījums pēc mācībām krievu valodā, mainoties apstākļiem, būs ļoti liels.

– Un, ja rektoram nav jāprot latviski, tad ko jūs patiešām gribat no apkopējas!

– Pilnīgi pareizi! Tas nozīmētu inteliģenti izrakstīt izglītībai valsts valodā nabadzības apliecību Latvijā – akadēmiskajās sienās.

Ja mūsu rektori neder, tad jāaicina no ārzemēm līdz ar visu pārējo akadēmisko korpusu. Tālāk ieplānotā norma – 50% mācību notiek angļu valodā. Tas ir izdevīgi krieviski runājošiem jauniešiem, jo dod zīmi, ka bez latviešu valodas itin labi var iztikt, pietiek sekmīgi apgūt angļu valodu, lai studētu arī angliski Latvijas augstskolā.

E. Līcītis: – Un līdz ar to jūs saskatāt centienus izspiest latviešu valodu, mazināt tās lomu augstskolas dzīvē?

– Noteikti, un netieši tā ir arī pret Satversmes 4. pantu veikta darbība, jo “velns parasti slēpjas detaļās”. Ja valsts valoda nav dominējošā augstskolā, kāpēc lai to visaugstākajā līmenī apgūtu vidusskolā? Tā ar laiku varam atgriezties 30 gadu pagātnē, kad latviešu valodas mācīšana gan notika, bet zemā līmenī un galvenajās nozarēs, lietvedībā viss norisēja uzsvērtā krievu valodas dominancē. Šeit to pašu sagatavo ar pašu latviešu rociņām. Interesanti, vai augstskolās ar algām, kādas te maksā, ieradīsies labāki dekāni un rektori nekā pašmāju kolēģi? Nedomāju, ka tie būs dižāki profesionāļi, bet tiks izlauzti, nevis pavērti, vārti vaļā svešvalodām augstskolā. Lūdzu, lai ir līdz 20% lekciju angļu vai citā ES valstu valodā, taču augstskolu amatpersonām jābūt ar valsts valodas zināšanām. Ja noteikumus mainīs un noniecinās latviešu valodu, tad pēc gadiem pieciem angļu valoda mūsu augstākajās mācību iestādēs būs vadošajā vietā, un tai uz šīs skatuves pievienosies arī krievu valoda. Tās tirgus vērtība šeit nemainīsies, bet latviešu valodu nostums godpilnajā trešajā vietā. Lūdzu, runājiet latviski – virtuvē, baznīcā, ģimenē.

V. Krustiņš: – Vai tad Latvijā vairs nebūs iegūstama nacionāla augstākā izglītība, un, ja nemāku angliski vai krieviski, man nav ko meklēt Latvijas augstskolās?

– Šobrīd tā nav, bet, ja pieņem attiecīgi ieprojektētus likumu grozījumus, tad jārēķinās ar to, ka jums angļu valoda būs jāprot visaugstākajā līmenī. Te ir papildu jautājums – vai šie “angliski” izglītotie inženieri, ārsti meklēs darba vietas tēvzemē vai dosies uz Eiropu uzreiz pēc izglītības iegūšanas, kur maksā ievērojami augstākas algas? Manuprāt, šādā gadījumā darbaspēka eksports par nabadzīgas valsts budžeta līdzekļiem palielināsies.

Neiebilstu, ir apsveicami zināt valodas, bet cik jauno speciālistu jau šodien paliek vietējā darba tirgū? Esmu to jautājis, bet pārliecinošas statistikas nav, tādu reālu risinājumu, lai latviešu inženieri paliek strādāt Latvijā, arī nav.

– Tāpat kā nav pētījuma, kāpēc šiem tūkstošiem Latvijas pilsoņu vajadzēja balsot par krievu valodu kā valsts valodu. Vai tiešām viņi nevar iemācīties latviski, vai grib apkārt krievisko vidi? Un uzdosim jautājumu – vai jūs, Kursīša kungs, pēc 18. februāra, kad amatpersonas tik daudz runāja par latviešu valodas autoritātes nostiprināšanu, esat aicināts tikties ar Valsts prezidentu un Ministru prezidentu, ar Saeimas priekšsēdētāju? Iedvesmai, uzmundrinājumam?

– Esmu ticies ar Valsts prezidentu, bet vairāk kā Valodas komisijas loceklis. Apzinot problēmas, esmu runājis ar tieslietu 
ministru, Saeimas deputātiem, un zināmi pozitīvi soļi bija sperti. Pērnvasar stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kuriem gan bija ļoti intensīva pretestība. Tie paredz, ka darbiniekiem iespējams sūdzēt tiesā darba devēju, ja darba sludinājumos nepamatoti pieprasa svešvalodu prasmes – krievu, angļu un citas.

E. Līcītis: – “Nepamatoti” – vai tas nav uz vienu vai otru pusi pārāk interpretējams jēdziens?

– Jā, tur slēpjas problēma, un esmu uzstājis, tomēr nesaņēmu atbalstu, lai ar MK noteikumiem precizētu prasības pēc svešvalodu zināšanām. Vai frizierim, pārdevējam, inženierim, ārstam jāprot tās svešvalodas, ko viņam mācīja skolā, – angļu, vācu? Vai visiem obligāti jāprot arī krievu valoda? Tas nav reglamentēts normatīvajos aktos. Reālajā dzīvē tāpēc notiek tā, ka darba intervijās pietrūkst objektīva vērtējuma par darbinieku svešvalodu prasmēm. Cilvēkam atsaka darbu, un par to ir sūdzības.

Tādējādi diskriminē pārsvarā gados jaunus cilvēkus un, ja ministram Pavļutam ir lieli plāni aizbraucēju reemigrācijai no Lielbritānijas un Īrijas, tad nav saprotams, kāpēc viņiem jāatgriežas mājās, ja viņus Rīgā, Daugavpilī nepieņems darbā krievu valodas nemācēšanas dēļ.

Iznāk, ka savējie, pamatnācija, tiek izspiesti, toties darbs atrodas viesstrādniekiem – galvenokārt no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, jo turieniešiem nav problēmu ar krievu valodas prasmi.

V. Krustiņš: – Sakiet, vai Putina Krievijā pieņemtais valodas likums ir “mīkstāks” vai “cietāks” par mūsējo?

– Ņemot vērā, ka Krievijā dzīvo krievi īpatsvarā līdz 90%, ka 140 miljonu tautai nedraud pazušana, ka migrācija noteicoši skar tikai Maskavu, Sanktpēterburgu un daļēji varbūt Tālos Austrumus Ķīnas klātbūtnes dēļ, viņu likuma normas vērtējamas kā daudz stingrākas, salīdzinot ar Latviju, kur apdraudējumi ir gan tautai, gan valodai.

– Un kāpēc krievi nostājušies tik stingrās valodas pozīcijās?

– Tāpēc, ka ciena savu valsti un vienīgo valsts valodu, un likumīgi piespiež iebraucējus mācīties un lietot krievu valodu visā teritorijā. Tas ir pareizi darīts no Putina un valdības puses, te no viņiem var tikai mācīties.

E. Līcītis: – Pēc referenduma valdības reakcija bija avārijas kārtā vākt priekšlikumus no ministrijām integrācijas situācijas, valsts valodas izplatības uzlabošanai, tam piešķīra lielus ārkārtas līdzekļus. Vai jūsu valodas kontroles nodaļa arī saņēma papildu naudu, štata vietas, algas pielikumus?

– Nē, nodaļas budžets kāds bija, tāds palika. Manuprāt, visi integrēšanas plāni ir lemti neveiksmei, kamēr nenotiks iekšējā integrācija darba kolektīvos. Var tērēt finansējumu konferencēm un semināriem.

Var no Rīgas domes budžeta naudas mācīt latviešu valodu kaut vai 10 tūkstošiem cittautiešu, bet, ja darbā šie strādājošie ikdienā nebūs spiesti lietot latviešu valodu, šie pūliņi un līdzekļi būs zemē nomesti.

Padomju laikā gandrīz piespiedu kārtā trīs latvieši pārgāja uz krievu valodu, darbā sarunājoties ar krievu kolēģi kā ceturto. Tagad daudzreiz notiek tas pats – sanāksmēs, darba attiecībās – itin kā brīvprātīgi saziņa notiek krieviski. Tas ar likumu ir atļauts – būvniecībā, rūpniecībā, vairumtirdzniecībā šīs darba sanāksmes un citu veidu saziņa, veicot darba pienākumus, norisinās vairākuma valodā – krieviski, kas nekādi neapgrūtina dzīvi latviešu valodas nepratējiem, toties sarežģī dzīvi krieviski nepratējiem. Teorētiski likums arī ārvalstu speciālistiem pieprasa nodrošināt tulkojumu latviski, sazinoties ar darba ņēmēju, bet praktiski tā notiek ne pārāk bieži. Tas būtu arī minētajās augstskolās. Ja dekāns būtu angliski runājošais, vai dekanātā runātu citā, nevis angļu valodā? Latvieši piemērotos, tāpat kā vienmēr ir piemērojušies jebkurā valodā runājošajai priekšniecībai.

– Lai cik citā sakarā kritizēja “Air Baltic” vadītāju Fliku, viņš latviešu valodu apguva ātri vien.

– Un labā līmenī. Es zinu par ķīnietēm vai vjetnamietēm, kuras šeit strādā par masierēm, pavārēm un jau runā latviski. Te ir problēma ar krievu valodas pašpietiekamību. Latvijā reti kurš prot ķīniski, vjetnamiski vai igauniski, tāpēc citu tautību cilvēkiem jāapgūst krievu un latviešu valoda, bet krieviski runājošos jebkurā vietā apkalpos un sapratīs krieviski joprojām.

– Jūs teicāt, ka sūdzības par valsts valodas nelietošanu ir skaitā pieaugušas. Vai tā ir rezonanse izraisītā referenduma sakarā, kad cilvēki acīgāk ieraudzīja šīs nekārtības, vai situācija ar latviešu valodu pasliktinājusies kopumā?

– Jā, gada sākumā sūdzību skaits gandrīz vai dubultojās, bet, kopumā vērtējot, daudzās nozarēs stāvoklis ir uzlabojies. Piemēram, par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem pamatotu sūdzību skaits ir būtiski samazinājies. “Latvijas dzelzceļā”, citos valsts uzņēmumos ir būtiski uzlabojumi. Apkalpojošā sfērā, paaudzēm mainoties, strauji sarūk sūdzību skaits par to, ka gados jauni darbinieki neprot vai nelieto latviešu valodu. Administratīvi sodītas visbiežāk tiek pārdevējas, frizieres. Privātajā uzņēmējdarbībā problēmu joprojām ir daudz, taču tur arī ir proporcionāli visvairāk krievvalodīgo.

V. Krustiņš: – No augstām amatpersonām pēdējā laikā nemaz nedzird paskubinājumu vairāk mācīties latviešu valodu. Otrādi – viņi ieteikuši apgūt krievu valodu…

– Jā, tamdēļ, ka pastiprinoties ekonomiskie sakari ar Krieviju u. tml. Te minams Somijas piemērs. Vai viņiem ir 40% krievvalodīgo? Vai somi Somijā pārvalda krievu valodu labāk nekā latvieši Latvijā? Nē. Bet kam ir labākas, izvērstākas attiecības ekonomikā ar Krieviju? Saprotams, ka Somijai. Kad mani intervēja vietējā krievu avīzē, pajautāju, cik daudz šeit dzīvojošo un dzimušo krievu ir bijuši savā senču zemē. Domāju, tas ir ļoti neliels skaits, un it īpaši jaunie krievi tāpat kā latvieši vairāk izbrauc uz rietumiem vai ziemeļiem Eiropā. Jā, Depardjē kungs tiek silti uzņemts Krievijā, bet varbūtējie izceļotāji no Latvijas diezin vai sagaidīs šādu laipnību un pretimnākšanu. Būs jākārto eksāmens krievu valodā, ja gribēsi pilsonību, tāpat vien pasi nedāvās.

Tā ir liela nelaime lielā latviešu sabiedrības daļā, ka tā saka “fui” par latviešu nacionālismu Latvijā, tajā pašā laikā par krievu šovinisma izpausmēm klusē un novēršas, negribot redzēt, ka tādas te ir masveidā. Un šo strausa politiku atbalsta arī valdošajās aprindās.

Man nav nācies dzirdēt nosodījumu, ka te nereti izsakās – “latviešu kopiena” un “krievu kopiena”. Pamēģiniet Krievijā krievu pamatnāciju pazemināt līdz kopienai un pielīdzināt to “tatāru”, “latviešu” vai citai kopienai. Reakcija būtu diezgan skaļa, un arī Eiropas zemēs, kaut vai Francijā, nekavējoties būtu sašutuma vētra, ja franču valodai apšaubītu tās valsts valodas statusu, bet frančus apzīmētu par “kopienu”. Latvijā latviešus, šīs valsts dibinātāju nāciju, pazemojot par kopienu, itin kā loģiski un braši ceļ galdā nākamās prasības – ka vienai un otrai kopienai vajag katrai savus svētkus, katrai savu valodu un tā tālāk. Latvijā nenodarbojas ar nācijas vienošanu, toties šķēlēju gan ir pietiekami daudz.

– No kuras personas un instances jūs sagaidāt vienošanu, uzrunu “latviešu tautai”, nevis “Latvijas ļaudīm”? Vai uz to kāds iedrošināsies?

– Man liekas, ka pirmām kārtām šādi temati jācilā Saeimā. Tur ir frakcijas, kam patīk dēvēties par latviskām un nacionālām, taču šāda veida iniciatīvām atbalstu gan reti izdodas saklausīt. Otrkārt, valsts pirmajām personām jātur uzmanības lokā nacionālie un valodas jautājumi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+