Mobilā versija
+8.0°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
7. marts, 2016
Drukāt

Iepriecina zināšanas par Lietuvu. “LA” lasītāju konkursa rezultāti

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

16. februārī “LA” izsludināja konkursu “Ko zinām par Lietuvu?”, kurā jautājumus uzdeva Lietuvas Republikas vēstnieks Ričards Degutis. Paldies visiem atbilžu autoriem! Pirmo vietu ieguvusi Sarmīte Greitāne no Siguldas novada, otro vietu – rīdziniece Inese Čerpakovska; vēstnieks apbalvos arī divus trešās vietas ieguvējus – jelgavnieci Daci Olti un rīdzinieku Juri Lezdiņu. No “LA” balvas saņems nākamie četru trāpīgāko atbilžu autori – Solvita Gudermane, Artūrs Luņģis, Andra Gaigala un Daiga Dūniņa. Apbalvošana notiks 15. martā mākslas muzejā “Rīgas birža”. Par skaistāko noformējumu pārsteiguma balvu pa pastu nosūtīsim mazsalacietei Dainai Valdmanei.

 

Pareizās atbildes:

1. Lietuvā 2009. gadā tika atzīmēta Lietuvas tūkstošgade – pagājuši tūkstoš gadu, kopš rakstos – Kvedlinburgas (Quedlinburg) hronikā pirmo reizi ticis pieminēts Lietuvas vārds.

2. 22. septembrī Lietuva un Latvija atzīmē Baltu vienības dienu.

3. Pagājušajā gadā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāts piemineklis, kas uzcelts Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai (liet. Mortai), iemūžinot vēsturisko leģendu par karaļa lietuvieša un karalienes latvietes ģimeni. Šī leģenda vēsta, ka karaliene Marta bija cēlusies no Madelānu pils, kas atradusies netālu no tagadējās Aglonas, bet karalis Mindaugs ticis apglabāts Aglonā.

4. Lietuvas un Latvijas mednieki allaž nevar vienoties par to, kā sauc divus meža dzīvniekus – briedi un alni. Lietuviešu vārds “briedis” latviski nozīmē “alnis”, bet “alnis” (lietuviski “elnias”) nozīmē “briedis”.

5. Lietuviešu un latviešu kopīgi uzņemto filmu, kura 2014. gadā Lietuvā tika atzīta par labāko gada filmu un saņēma “Sudraba dzērvi”, sauc “Spēlmanis”. Tās režisors ir Igns Jonīns (Ignas Jonynas), operators Jānis Eglītis.

6. Lietuvā par “otro reliģiju” sauc basketbolu.

7. Uz jautājumu “Kura zināma Latvijas Republikas starpkaru perioda personība dzīvoja un strādāja Panevēžā 1897. gadā, un kura zināma Lietuvas Republikas starpkaru perioda personība 1893. gadā iestājās un mācījās Jelgavas (Mītavas) ģimnāzijā?” atbildes ir: Jānis Pliekšāns (Rainis) un Antans Smetona.

8. 1585. gadā Viļņā izdots Pētera Kanīzija katoļu katehisma “Cathechismus Catholicorum” tulkojums latviešu valodā, un tā ir pirmā zināmā grāmata latviešu valodā.

9. Kad Lietuvā ceļu policija latviešiem uzliek sodu, viņiem šķiet jocīgi, ka vārds “sods” lietuviski ir “bauda”.

10. Uz jautājumu “Kādu četru nozīmīgu notikumu 25. gadadienu Lietuva un Latvija ir atzīmējusi pēdējo četru gadu laikā?” atbilde ir:

2013. gadā – Lietuvas Sajūža un Latvijas Tautas frontes 25. gadadiena;

2014. gadā – “Baltijas ceļa” 25. gadadiena;

2015. gadā – Lietuvas neatkarīgās valsts un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25. gadadiena;

2016. gadā – janvāra notikumu Viļņā un barikāžu Rīgā 25. gadadiena.

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (8)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Oligarhu lietas kapusvētki

KNAB izbeidzis tā dēvēto oligarhu lietu, jo neesot konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Lieta tika ierosināta 2011. gada maijā saistībā ar Latvijas Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Ainārs Šlesers 2010. gadā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, noorganizēt Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+