Mobilā versija
+0.5°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
7. marts, 2016
Drukāt

Iepriecina zināšanas par Lietuvu. “LA” lasītāju konkursa rezultāti

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

16. februārī “LA” izsludināja konkursu “Ko zinām par Lietuvu?”, kurā jautājumus uzdeva Lietuvas Republikas vēstnieks Ričards Degutis. Paldies visiem atbilžu autoriem! Pirmo vietu ieguvusi Sarmīte Greitāne no Siguldas novada, otro vietu – rīdziniece Inese Čerpakovska; vēstnieks apbalvos arī divus trešās vietas ieguvējus – jelgavnieci Daci Olti un rīdzinieku Juri Lezdiņu. No “LA” balvas saņems nākamie četru trāpīgāko atbilžu autori – Solvita Gudermane, Artūrs Luņģis, Andra Gaigala un Daiga Dūniņa. Apbalvošana notiks 15. martā mākslas muzejā “Rīgas birža”. Par skaistāko noformējumu pārsteiguma balvu pa pastu nosūtīsim mazsalacietei Dainai Valdmanei.

 

Pareizās atbildes:

1. Lietuvā 2009. gadā tika atzīmēta Lietuvas tūkstošgade – pagājuši tūkstoš gadu, kopš rakstos – Kvedlinburgas (Quedlinburg) hronikā pirmo reizi ticis pieminēts Lietuvas vārds.

2. 22. septembrī Lietuva un Latvija atzīmē Baltu vienības dienu.

3. Pagājušajā gadā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāts piemineklis, kas uzcelts Lietuvas karalim Mindaugam un karalienei Martai (liet. Mortai), iemūžinot vēsturisko leģendu par karaļa lietuvieša un karalienes latvietes ģimeni. Šī leģenda vēsta, ka karaliene Marta bija cēlusies no Madelānu pils, kas atradusies netālu no tagadējās Aglonas, bet karalis Mindaugs ticis apglabāts Aglonā.

4. Lietuvas un Latvijas mednieki allaž nevar vienoties par to, kā sauc divus meža dzīvniekus – briedi un alni. Lietuviešu vārds “briedis” latviski nozīmē “alnis”, bet “alnis” (lietuviski “elnias”) nozīmē “briedis”.

5. Lietuviešu un latviešu kopīgi uzņemto filmu, kura 2014. gadā Lietuvā tika atzīta par labāko gada filmu un saņēma “Sudraba dzērvi”, sauc “Spēlmanis”. Tās režisors ir Igns Jonīns (Ignas Jonynas), operators Jānis Eglītis.

6. Lietuvā par “otro reliģiju” sauc basketbolu.

7. Uz jautājumu “Kura zināma Latvijas Republikas starpkaru perioda personība dzīvoja un strādāja Panevēžā 1897. gadā, un kura zināma Lietuvas Republikas starpkaru perioda personība 1893. gadā iestājās un mācījās Jelgavas (Mītavas) ģimnāzijā?” atbildes ir: Jānis Pliekšāns (Rainis) un Antans Smetona.

8. 1585. gadā Viļņā izdots Pētera Kanīzija katoļu katehisma “Cathechismus Catholicorum” tulkojums latviešu valodā, un tā ir pirmā zināmā grāmata latviešu valodā.

9. Kad Lietuvā ceļu policija latviešiem uzliek sodu, viņiem šķiet jocīgi, ka vārds “sods” lietuviski ir “bauda”.

10. Uz jautājumu “Kādu četru nozīmīgu notikumu 25. gadadienu Lietuva un Latvija ir atzīmējusi pēdējo četru gadu laikā?” atbilde ir:

2013. gadā – Lietuvas Sajūža un Latvijas Tautas frontes 25. gadadiena;

2014. gadā – “Baltijas ceļa” 25. gadadiena;

2015. gadā – Lietuvas neatkarīgās valsts un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25. gadadiena;

2016. gadā – janvāra notikumu Viļņā un barikāžu Rīgā 25. gadadiena.

Pievienot komentāru

Kārlis Kangeris: Politiķi, netēlojiet pārsteigumu!Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēti
Anda Līce: Prasi vairāk! (3)Garīgās vērtības nav tikai gara laika vai enerģijas pārpalikumi, to radīšana prasa ne mazāk laika un spēku kā materiālās dabas lietas.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+