Ekonomika
Bizness

Labāk eksportēt pakalpojumus nekā savus cilvēkus. Saruna ar LIAA direktoru Ozolu1


LIAA direktors Andris Ozols
LIAA direktors Andris Ozols
Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas Investīciju un attšitības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols ir emocionāls un aizrautīgs stāstītājs. Visplašāk kopā ar Olafu Zvejnieku izrunājāmies par Latvijas tēlu un “Pievilcīgo Latviju” (“Magnetic Latvia”), bet rakstu zīmēs pārcēlu tikai to sarunas daļu, kas attiecas uz investīciju piesaisti un eksportspējas veicināšanu uzņēmējiem.

 

Jaunā valdība nākusi ar uzdevumu radīt 5000 eksportspējīgus uzņēmumus. Vai tas ir iespējams?

Andris Ozols: Neņemos apšaubīt politikas veidotājus, vai labāk ir 5000 mazi vai divarpus tūkstoši lielāki eksportspējīgi uzņēmumi, bet pilnībā piekrītu definētajam virzienam.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Tēze: labāk viens liels VEF nekā daudzi sīkaļas, kuri neiztur kritiku. Ražojošam uzņēmumam jāsasniedz kritiskā masa, lai tas būtu konkurētspējīgs – uzņēmums ar piecpadsmit strādājošajiem nevar būt konkurētspējīgs.

Izņēmums ir nišas uzņēmumi pakalpojumu, IT jomā, kuri ar salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu spēj eksportēt miljoniem eiro mērāmās summās. Ražošanā, ja vien tā nav juvelierizstrādājumu ražošana, parasti tā nav.

LIAA vaļi vienmēr ir bijuši eksports, investīciju piesaiste, tūrisma veicināšana, tehnoloģiju un inovāciju ieviešana uzņēmumos. Neviens no šiem četriem virzieniem nav pašmērķis – tie visi ir līdzekļi labklājīgas un plaukstošas Latvijas izveidei.

Arī investīciju piesaiste nav pašmērķis, jo nevienu rūpnīcu par velti nevar uzcelt.

Norvēģi par mums draudzīgi zobojas: viņu mērķis neesot pārdot savu infrastruktūru zviedriem, ārzemnieki varot nākt vien tad, ja spēj atnest ko jaunu un labāku. Pašmērķis nav pārdot savu dzīves telpu ārzemniekiem.

 

Labāk par importētu naudu un izejvielām eksportēt preci?

Mazai valstij iekšējā tirgū izdzīvot nav iespējams, tāpēc eksports ir nepieciešama ekonomikas sastāvdaļa. Tā ir konkurētspējas izpausme, tomēr novērojams, ka pārāk daudz tiek ieguldīts mārketingā un pārāk maz uzmanības tiek veltīts preces vai pakalpojuma uzlabošanai pēc būtības.

Precei jābūt vislabākajai, nevis tikai ar labāko mārketinga saukli.

Daudzi uzņēmēji savās neveiksmēs bieži vaino latviešiem it kā piemītošo nespēju pārdot. Holandieši un poļi protot labāk.

Uzņēmēji metas lamatās, lai reklamētu kaut kādu štruntu, nevis ražotu labu saldējumu. Ja mēs ražojam ļoti labu preci, tad pasaulē ir pietiekami daudz veidu, kā iesaistīt pārdošanā tirdzniecības aģentus un citus pārdevējus. Lai labu preci pārdod citi!

 

Vai LIAA pati nerada lamatas, sniedzot atbalstu tieši mārketingam, piemēram, dalībai starptautiskās izstādēs?

Nepiekrītu. Ja braucat uz izstādi, tad no tai nepieciešamajiem 10 tūkstošiem LIAA sedz tikai pusi. Otra puse ir sava nauda – apliecinājums, ka izstāde uzņēmējam ir svarīga.

No ES fondiem ir 50% atlaide, lai varētu konkurēt ar bagātām vācu lielfirmām. Ja uzņēmums nespēj radīt eksportspējīgu produkciju, tad arī izstādēs nav ko darīt.

 

Kādi instrumenti ir LIAA rokās, kas palīdzētu radīt eksportspējīgus uzņēmumus?

LIAA nedibina firmas, bet gan pilda atbalsta funkciju. Ar atbalstu tehnoloģiju ieviešanai gan veicinām konkurētspēju, gan arī uzņēmumu skaitu.

Piemēram, vairākos desmitos miljonu mērāmā biznesa inkubatoru programma visā Latvijā ir vērsta uz jaunu un salīdzinoši nelielu uzņēmumu dzimšanu un dod pienesumu valdības deklarācijā ierakstītajai tēzei.

Savukārt lielajiem uzņēmumiem kalpo atbalsts līdz 300 tūkstošiem eiro katram, kuru saņem zinātniskās institūcijas ar nosacījumu, ka to radītais produkts komercializējams.

Uzņēmumi iet “šopingā” pie zinātniekiem. Tas, ka zinātnei pievērsusies Ekonomikas, nevis tikai Izglītības ministrija, ir jauns pavērsiens.

Ir atšķirība, vai saņem vaučeru 10 tūkstošu vērtībā kā iepriekš vai 300 tūkstošus kā tagad.

Komerciāli ļoti vērtīgu var reti atrast, piemēram, kosmosa tehnoloģijas ir lielvalstu privilēģija, savukārt GPS izmantošana, programmējot mežu novērošanu, ir pielietojamā zinātne, ko mazas valsts var veikt labā līmenī.

Latvijai ir iespējas ekonomiskā labuma gūšanai no pielietojamās zinātnes.

 

Intervijā pirms pieciem gadiem bijāt neapmierināts, ka šajā ES finanšu septiņgadē lielāku uzsvaru liek uz “mīksto” komponenti – personāla apmācību, jaunu produktu izstrādi, bet “cieto”, kas saistīta ar ražošanas iekārtu iegādi un infrastruktūras izbūvi, atstāj novārtā. Tagad šis ES naudas periods pusceļā. Domas mainījušās?

Joprojām uzskatu, ka Latvijā vajag vairāk ieguldījumu ražošanas modernizācijā – iekārtās, nevis piepalīdzēt ar konsultēšanu un mārketingu. Mans minētais virziens – sadarbība ar zinātniekiem – ir izņēmums.

Neapstrīdu, ka ieguldījums speciālistos, profesionālajā kvalifikācijā ir vajadzīgs, taču ES naudai ir mainījusies daba – tos līdzekļus, ko agrāk piešķīra jaunām ražošanas iekārtām, tagad piešķir apmācībai, lai šādas iekārtas intensīvāk, ražīgāk un gudrāk apkalpotu.

ES naudas doktrīna pieprasa ražot preces ar augstāku pievienoto vērtību.

Nabadzīgas valstis ražo nabadzīgām valstīm raksturīgas preces, kā, piemēram, “Liepājas metalurga” armatūra ir energoietilpīga un viena no primitīvākajām pievienotās vērtības ķēdē.

Turpretim riepu kordi jau ir ar lielāku pievienoto vērtību. Arī zivju konservu ražotājiem ir jāspēj atteikties no šprotes kā uzkodas šņabim un jāiet skandināvu pārtikas ķēdēs, kur pētījumu kompānija “Nielsen”, pieslēdzoties kases aparātiem, analizē ejošos izmērus, cenu, iepakojumu.

Ik gadu ar mūsu atbalstu atklāj vairākas rūpnīcas un pakalpojumu centrus.

Piemēram, palīdzējām IKEA lielveikalu 70 miljonu vērtē “nobāzēt” Stopiņos, kaut gan padomā bija Igaunija un citi Pierīgas novadi, no kā tiešs labums ir divi miljoni eiro nodokļos plus vēl dažādi pastarpinātie.

Vēl piemērs – Ķīnas gēnu izpētes koncerna “BGI Complete Genomics” ienākšana Latvijā (SIA “Latvia MGI Tech”), kuru pierunāt braucām uz Ķīnu.

Pieminēšanas vērts noteikti ir arī “Facebook” satura pārskatīšanas centrs un tā ienākšana Latvijā, kas tika piesaistīts kopā ar mūsu sadarbības partneriem Latvijā.

LIAA Investīciju nodaļas desmit darbinieki katru gadu ģenerē vairāk ieņēmumu, nekā viss pārējais LIAA 280 darbinieku aparāts iztērē. LIAA kopumā ir uzņēmums ar pluss zīmi – mēs tērējam mazāk budžeta līdzekļu, nekā atnesam.

 

Publiski tika paustas šaubas par “Magnetic Latvia” starptautiskajā lidostā “Rīga”…

“Magnetic Latvija” show-room lidostā ir vērtīgs objekts, varbūt gan mazliet par sterilu. Tas orientēts uz tranzīta uzņēmējiem – apmēram 5-7% no aviopasažieriem. Mērķis ir kvalitatīva saruna par valsts piedāvājumu uzņēmējiem, tā reprezentācija.

Tagad varēsim to paplašināt ar tūrismu, jo sākumā mums ļāva to izmantot tikai biznesam.

Loģiska būtu arī Latvijas institūta pievienošana LIAA, lai to labāk varētu veikt.

Šī objekta izmaksas pirmajā brīdī šķiet dārgas – 400 tūkstoši uz trijiem gadiem. Bet parēķināsim: ja vienas starptautiskas izstādes trim dienām iztērējam apmēram 100 tūkstošus, tad četras reizes lielāka summa uz trim gadiem (ieskaitot nomu un algas) noteikti nav pārmaksāts.

Turklāt nomu valsts samaksā sev.

Par šo objektu man nav kauns, un es nepieļaušu, ka tas izgāžas, tāpēc turpināsim strādāt, lai to attīstītu. Ir iecere arī izdot žurnālu par valsts ekonomiskajiem sasniegumiem “Magnetic Latvia”, kas iznāktu divreiz gadā.

 

Tomēr ārvalstu investoru attieksme pret Latviju nemaz tik labvēlīga nav. Tiek pārmesta korupcija, maksātnespēja, darbaspēka trūkums, birokrātija.

Ārvalstu investoru padomei parasti ir kritiska nostāja, bet man Latvija tik un tā “jāpārdod” kā pievilcīga vieta. Bet kāpēc tā ir tikai ārvalstu investoru padome? Ārvalstu investīcijas ir brīnišķīgs līdzeklis, un mērķis ir modernizēt savu valsti.

Pēc šī mērķa mēs ikgadējā pasākumā “Eksporta un inovācijas balva” ieviesām nomināciju “Importa aizvietotājs”.

Kāpēc uz sarunām ar premjeru netiek pieaicināti vietējie investori, piemēram, Uldis Pīlēns, Juris Biķis, Kirovs Lipmans?

Padome ir selektīva ārzemnieku kopa, kura nāk klajā ar saviem secinājumiem, bet mums taču ir arī nacionālais kapitāls, kura intereses un viedoklis arī jāņem vērā. Ārvalstu investoru padome būtu jāpaplašina par investoru padomi.

 

Vai Latvijā radušās tādas jaunas idejas vai uzņēmumi, par kuriem pēc gadiem pieciem runās visa Eiropa vai pasaule?

Šādu uzņēmumu starp lielajiem nav un nebūs. Bet nišās gan. Piemēram, “Game Changer”, kas ražo ģitāru pedāļus. Arī “SonarWorks”. Emīla Pakārkļa foto apmācības skola internetā “iPhone” lietotājiem. Tas ir iespējams modes dizainā, kinoindustrijā, programmēšanā.

Saistītie raksti
Labāk eksportēt pakalpojumus nekā savus cilvēkus.

LA.lv