Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2015
Drukāt

Kā ierēdņu, arī savu speciālistu, darba kvalitāti vērtē pašvaldību vadītāji? (1)

Vaivods

Analizējot pieļautos trūkumus darbā ar vairākiem projektiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma paudusi, ka ir nikna uz ierēdniecību. Skaidroju, kā pašvaldību vadītāji vērtē gan vietējo, gan valsts birokrātijas kvalitāti.

 

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Mana pieredze sadarbībā ar ierēdņiem lielākoties vērtējama kā lietišķa un auglīga. Vismaz vienu darba dienu katru nedēļu iznāk pavadīt darīšanās Rīgā, un esmu sadarbojies ar daudzu ministriju un dažādu līmeņu ierēdņiem. Lielākoties tie ir atsaucīgi, izpalīdzīgi cilvēki, īpaši tie, kam ir ilga pieredze, kas pārzina reģionu vajadzības. Protams, arī man ir bijusi negatīva pieredze, taču tie lielākoties ir atsevišķi gadījumi, kad ierēdnim ir lielas ambīcijas, bet trūkst pieredzes un izpratnes par reālo situāciju reģionos. To redzam dažkārt neloģiskos normatīvajos aktos vai prasībās, kas ir pretrunā viena otrai. Domāju, ka ideālais ierēdnis ir cilvēks ar labu izglītību un teorētisko zināšanu bāzi, kurš vienlaikus nav atrāvies no zemes, pārzina savu jomu un praktiskās puses, spēj izprast Latvijas reģionu iedzīvotāju vajadzības, ir pretimnākošs un spēj ieklausīties pieredzes bagātākos kolēģos. Attiecībā uz pašvaldību iespējām piesaistīt kvalificētus kadrus – jā, arī Līvānu novadā izjūtam grūtības. Spēcīgi speciālisti no pašvaldības pāriet uz privāto sektoru. Diemžēl pašvaldības nevar konkurēt atalgojuma ziņā ar privāto sektoru, kas var atļauties augsti apmaksātus speciālistus. Tajā pašā laikā vērojams arī pretējais, piemēram, samazinoties banku filiāļu tīklam reģionos, banku finanšu speciālisti pārnāk darbā uz pašvaldību finanšu jomu. Lielākās problēmas speciālistu piesaistē šobrīd vērojamas tieši būvniecības jomā – Līvānos ilgstoši meklējam arhitektu, būvinspektoru. Jaunie speciālisti biežāk izvēlas palikt Rīgā, kas ir vilinošāka gan profesionālā izaicinājuma ziņā, gan algas dēļ.”

 

MucenieksAivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Par ierēdņiem runājot, teikšu tā – reizēm esmu šausmās. Pašvaldības darbā visvairāk traucē tas, ka vienu un to pašu likumu katrs ierēdnis traktē pa savam. Kā lai to putru izstrebjam? Reizēm nudien nolaižas rokas. Tas trakākais, ka māc bažas, vai tikai visā valstī nav jau tā, kā ilgāku laiku ir pašvaldības, kur pietrūkst gudro un spējīgo cilvēku resursu. Tiesa, mūs nedaudz glābj lielā Ventspils pilsēta. Bet tik un tā – pamēģini dabūt pašvaldības darbā gudru un pieredzējušu juristu, nekas nesanāks! Gaužām vienkārši – mūsu algas nekādi nespēj konkurēt ar privātfirmām un lielajiem uzņēmumiem. Jau ilgāku laiku meklējam būvinspektoru, vairākas reizes esam rīkojuši konkursu, bet nekā. Presē lasu sludinājumus – re, Kuldīgas novads arī atkārtoti meklē būvinspektoru. Tātad jau visas Latvijas nelaime. Un, ja tas ir tā, uz ierēdniecību var niknoties no rīta līdz vakaram, no tā nekas nemainās. Acīmredzot sistēma vainīga. Tad ir jautājums – no kura gala jāsāk pārmaiņas? Protams, ka no augšgala.”

 

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Iedzīvotāji ne tikai valsts iestāžu, bet arī pašvaldības darbiniekus dēvē par ierēdņiem, un daudzi uzdevumi mums ir kopīgi veicami. Un tad jāvērtē visas valsts mērogā – vai neesam aizsēdējušies tajā atsēdēšanas sistēmā? Kaut kāda rosība ir, papīri tiek taisīti un bīdīti, laiks iet, algas iet neatkarīgi no darba rezultātiem. Tātad jārunā par darba kvalitāti un darbības efektivitāti. Domāju, ka jau sen vajadzēja ierēdņus vērtēt pēc padarītajiem darbiem.”

 

 

 

 

 

 

Belaunieks_LETAMāris Beļaunieks, Limbažu novada domes priekšsēdētājs: “Jājautā, no kādām aprindām nāk pati Straujuma, tā pati ierēdniecība vien ir, uz ko niknojamies jau gadiem ilgi. Un kas no tā? Straujumas niknošanās nelīdzēs, te ir vajadzīgas citas zāles. Domāju, ka tieši Ministru kabinetam ir vislielākās iespējas kaut ko mainīt. Zolitūde mums ļoti koncentrētā veidā parādīja,ka mūsu lielākā nelaime – kolektīvā bezatbildība. Vai tad beidzot nepietiek?”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cik gadi vel jagaiga kaierēdņi BEIDZOT ievēros likumu ,ka NEVIENAM LIKUMAM UNMK noteikumam NAV ATPAKAĻEJOŠ SPEKS.?

Draugiem Facebook Twitter Google+