Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Lācis: daudzi jaunieši augstskolās nonāk ar viduvējām zināšanām

lacis_ivars

Daudzās ģimenēs bērni nesaņem augstskolai nepieciešamo garīgo un materiālo pamatu, tādēļ augstskolās nonāk ar viduvējām zināšanām, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta amata kandidāts, fizikas doktors Ivars Lācis.

“Katru gadu 1.septembrī pārliecinos par to, ka tikko skolu beigušo jauniešu pieticīgās zināšanas atklāj vecāku un valsts ekonomiskā un sociālā nodrošinājuma nepietiekamību. Valstī tikpat kā nav vidusslāņa, kas spētu nodrošināt savu pēcnācēju izglītību un labklājību. Vairākumā ģimeņu bērni nesaņem startam augstskolā nepieciešamo garīgo un materiālo pamatu. Arī skolām nav līdzekļu, lai iegādātos mācību grāmatas vai speciālo literatūru. Tādējādi, nonākot augstskolā, vairākums studentu ir ar viduvējām zināšanām, kurās pedagogi cenšas saskatīt indivīda izcilības potenci un to slīpēt,” ceturtdien publicētā intervijā laikrakstā “Neatkarīgā” norādīja Lācis.

Viņaprāt, lielu ļaunumu Latvijas izglītībai un saimniecībai nodarījusi bakalaura un maģistra pakāpēs nekritiski saskaldītā izglītība. “Bakalaura līmeņa students vēl ir tikai instruments, funkcijas nodrošinošs mašīnas vai sistēmas apkalpotājs. Bet viņa radošais līmenis un domāšanas patstāvība ir niecīga vai ierobežota. Par kādu izcilību vai attīstību var būt runa, ja speciālists ar zemākās pakāpes diplomu der tikai servisa līmenim,” klāstīja Lācis.

Savukārt otrs LZA prezidenta amata kandidāts, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un mākslas doktors Ojārs Spārītis atsaucās uz pētījumiem, kas norāda, ka izcilo skolēnu skaits Latvijā pa klašu grupām ir mazāks kā dažās citās Eiropas valstīs. “Kā jau ikvienai sistēmai kopumā tai ir izcilā daļa, vidusmērs un brāķis. Skaidrs, ka rādītājs būs vidējais. Pētījumi par Latvijas skolēnu lasītprasmi liecina, ka tas ir samērā labā līmenī. Taču izcilo bērnu skaits pa klašu grupām ir mazāks, nekā salīdzinot ar somiem vai frančiem. Tas gan satrauc, jo augstskolas interesē izcilnieku statistika,” vērtēja Spārītis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+