Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
21. septembris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Lācis iesnaudies? (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Prognozes apstiprinājušās, svētdien notikušo Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti lielus pārsteigumus neatnesa. Līdere ar 54% ir Kremļa lolotā un balstītā varas partija “Vienotā Krievija”, tai seko komunisti un Žirinovska vadītie liberāldemokrāti ar 13,5%. Sarakstu ar 6% noslēdz “Taisnīgā Krievija”. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.

Tomēr izskatās, ka šoreiz trīs domē iekļuvušajiem pseidopozicionāriem nāksies cītīgāk iejusties savās lomās. Lieta tāda, ka šajās vēlēšanās tikai pusi (tātad 225 no 450) deputātu ievēl pēc partiju listēm, bet otru pusi – tiešās vēlēšanās vienmandāta apgabalos. Kā liecina provizoriski rezultāti, šajos apgabalos vislabāk veicies “Vienotajai Krievijai”. Saskaitot kopā visus izcīnītos mandātus, izskatās, ka šoreiz “Kremļa partija” iegūs pilnīgu kontroli pār parlamentu, proti, 300 vietas jeb konstitucionālo vairākumu.

Vai Putins un Medvedevs var priecāties? Jā un nē. Vislielākais ieguvējs varbūt ir “Vienotās Krievijas” formālais līderis premjers Medvedevs. Pēc šiem panākumiem Putinam būs grūtāk atbrīvoties no tautā ne visai populārā valdības vadītāja, kas pēc vasarā Krimā notikušās neveiklās sarunas ar pensionāriem tautā ieguvis iesauku “naudas nav, bet jūs turaties”.

Par varas panākumu uzskatāma pilnīgā kontrole pār Valsts domi, kas nodrošinās efektīvāku parlamenta sadarbību ar valdību un prezidenta administrāciju. Taču darvas karote medus mucā ir tautas politiskā apātija – vēlēšanās piedalījušies vien 48% balsstiesīgo. Tā vien izskatās, ka krievu lācis ir iesnaudies. Bet varbūt tas vēl nemaz nav tā īsti pamodies no ziemas miega?

Īpaši zema aktivitāte bijusi abās galvaspilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā. Krievijas “Ziemeļu galvaspilsētā” Pēterburgā (starp citu, Putina un Medvedeva dzimtenē) vēlēšanās piedalījušies vien ap 20%. Kas ir atlikušie 80%, ko viņi patiesībā domā? Pats Putins vēlēšanu naktī šo apātiju raksturoja kā “Krievijas tuvošanos Rietumiem”. Tā sakot, arī pie mums cilvēkus politika vairs nemaz tik ļoti neinteresē, visi apmierināti.

Bet vai tā ir? Diezin vai. Ar Krimas atgūšanu saistītā eiforija ir aizgājusi, palikusi vien ieilgusī saimnieciskā krīze un devalvētais rublis, kas daudziem licis pamatīgi savilkt jostas. Tomēr cerēt, ka šis “klusējošais vairākums” sevī lolo tikai Rietumiem (un tātad arī Latvijai) draudzīgas idejas, arī ir naivi. Tāpat der atcerēties, ka visi lielie satricinājumi mūsu kaimiņvalstī sākušies nevis “pusaziātiskajā” Maskavā, kā to nereti dēvē krievu inteliģence, bet tieši rietumnieciskajā Pēterburgā – Dekabristu sacelšanās (1825), Februāra un Oktobra revolūcija (1917). Tuvākais lielais pārbaudījums Krievijai var izrādīties valsts Rezerves fonda izsīkums, kas pagaidām vēl ļauj uzturēt valstī samērā augstu labklājības līmeni.

Starp citu, ne mazāk zīmīgs (un Eiropas nākotnei, iespējams, pat svarīgāks) balsojums aizvadītajā svētdienā notika Vācijā, kur tika vēlēts Berlīnes (kas ir Vācijas federālā zeme) parlaments. Un atkal jau kārtējā Angelas Merkeles un viņas Kristīgo demokrātu partijas neveiksme. Toties panākumus guvuši galējie spēki – “Kreisie” un labējā partija “Alternatīva Vācijai”, turklāt ar neparasti augstu vēlētāju aktivitāti – 67%. Izskatās, ka nākamajā Vācijas galvaspilsētas valdības koalīcijā kopā ar “sociķiem” un “zaļajiem” pie viena galda sēdēs arī kādreizējās Austrumvācijas kompartijas politiskie mantinieki. Un tas Vācijā, kur saimniecība un labklājība patlaban zeļ un plaukst! Neparasta, bieži vien neizskaidrojama, nemotivēta vēlētāju uzskatu radikalizācija – par to visvairāk vajadzētu uztraukties Eiropas un arī Latvijas politiķiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko var ņemties gar to Krieviju??? lieciet viņus mierā!!! Nav problēmu, ko rakstīt??? IR!!! Vispirms, KUR mums ir kārtība??? NEKUR!!! Lūdzu temati cik uziet!

  2. Man gan ir pārsteigums, ka Krievijā esot “samēra augsts labklājības līmenis”! Ja kaut ko apgalvo, tad pretī jāliek fakti, citādi tā ir tukša pļāpāšana. Algu un pensiju līmenis Krievijā ir zemāks nekā Latvijā, rublis arī devalvēts, inflācija ar divciparu skaitli. Tad Lorenca kungam jāpajautā, kas viņa izpratnē vispār ir augsts un zems?

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (178)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+