Mobilā versija
+0.3°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
21. septembris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Lācis iesnaudies? (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Prognozes apstiprinājušās, svētdien notikušo Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti lielus pārsteigumus neatnesa. Līdere ar 54% ir Kremļa lolotā un balstītā varas partija “Vienotā Krievija”, tai seko komunisti un Žirinovska vadītie liberāldemokrāti ar 13,5%. Sarakstu ar 6% noslēdz “Taisnīgā Krievija”. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.

Tomēr izskatās, ka šoreiz trīs domē iekļuvušajiem pseidopozicionāriem nāksies cītīgāk iejusties savās lomās. Lieta tāda, ka šajās vēlēšanās tikai pusi (tātad 225 no 450) deputātu ievēl pēc partiju listēm, bet otru pusi – tiešās vēlēšanās vienmandāta apgabalos. Kā liecina provizoriski rezultāti, šajos apgabalos vislabāk veicies “Vienotajai Krievijai”. Saskaitot kopā visus izcīnītos mandātus, izskatās, ka šoreiz “Kremļa partija” iegūs pilnīgu kontroli pār parlamentu, proti, 300 vietas jeb konstitucionālo vairākumu.

Vai Putins un Medvedevs var priecāties? Jā un nē. Vislielākais ieguvējs varbūt ir “Vienotās Krievijas” formālais līderis premjers Medvedevs. Pēc šiem panākumiem Putinam būs grūtāk atbrīvoties no tautā ne visai populārā valdības vadītāja, kas pēc vasarā Krimā notikušās neveiklās sarunas ar pensionāriem tautā ieguvis iesauku “naudas nav, bet jūs turaties”.

Par varas panākumu uzskatāma pilnīgā kontrole pār Valsts domi, kas nodrošinās efektīvāku parlamenta sadarbību ar valdību un prezidenta administrāciju. Taču darvas karote medus mucā ir tautas politiskā apātija – vēlēšanās piedalījušies vien 48% balsstiesīgo. Tā vien izskatās, ka krievu lācis ir iesnaudies. Bet varbūt tas vēl nemaz nav tā īsti pamodies no ziemas miega?

Īpaši zema aktivitāte bijusi abās galvaspilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā. Krievijas “Ziemeļu galvaspilsētā” Pēterburgā (starp citu, Putina un Medvedeva dzimtenē) vēlēšanās piedalījušies vien ap 20%. Kas ir atlikušie 80%, ko viņi patiesībā domā? Pats Putins vēlēšanu naktī šo apātiju raksturoja kā “Krievijas tuvošanos Rietumiem”. Tā sakot, arī pie mums cilvēkus politika vairs nemaz tik ļoti neinteresē, visi apmierināti.

Bet vai tā ir? Diezin vai. Ar Krimas atgūšanu saistītā eiforija ir aizgājusi, palikusi vien ieilgusī saimnieciskā krīze un devalvētais rublis, kas daudziem licis pamatīgi savilkt jostas. Tomēr cerēt, ka šis “klusējošais vairākums” sevī lolo tikai Rietumiem (un tātad arī Latvijai) draudzīgas idejas, arī ir naivi. Tāpat der atcerēties, ka visi lielie satricinājumi mūsu kaimiņvalstī sākušies nevis “pusaziātiskajā” Maskavā, kā to nereti dēvē krievu inteliģence, bet tieši rietumnieciskajā Pēterburgā – Dekabristu sacelšanās (1825), Februāra un Oktobra revolūcija (1917). Tuvākais lielais pārbaudījums Krievijai var izrādīties valsts Rezerves fonda izsīkums, kas pagaidām vēl ļauj uzturēt valstī samērā augstu labklājības līmeni.

Starp citu, ne mazāk zīmīgs (un Eiropas nākotnei, iespējams, pat svarīgāks) balsojums aizvadītajā svētdienā notika Vācijā, kur tika vēlēts Berlīnes (kas ir Vācijas federālā zeme) parlaments. Un atkal jau kārtējā Angelas Merkeles un viņas Kristīgo demokrātu partijas neveiksme. Toties panākumus guvuši galējie spēki – “Kreisie” un labējā partija “Alternatīva Vācijai”, turklāt ar neparasti augstu vēlētāju aktivitāti – 67%. Izskatās, ka nākamajā Vācijas galvaspilsētas valdības koalīcijā kopā ar “sociķiem” un “zaļajiem” pie viena galda sēdēs arī kādreizējās Austrumvācijas kompartijas politiskie mantinieki. Un tas Vācijā, kur saimniecība un labklājība patlaban zeļ un plaukst! Neparasta, bieži vien neizskaidrojama, nemotivēta vēlētāju uzskatu radikalizācija – par to visvairāk vajadzētu uztraukties Eiropas un arī Latvijas politiķiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ko var ņemties gar to Krieviju??? lieciet viņus mierā!!! Nav problēmu, ko rakstīt??? IR!!! Vispirms, KUR mums ir kārtība??? NEKUR!!! Lūdzu temati cik uziet!

  2. Man gan ir pārsteigums, ka Krievijā esot “samēra augsts labklājības līmenis”! Ja kaut ko apgalvo, tad pretī jāliek fakti, citādi tā ir tukša pļāpāšana. Algu un pensiju līmenis Krievijā ir zemāks nekā Latvijā, rublis arī devalvēts, inflācija ar divciparu skaitli. Tad Lorenca kungam jāpajautā, kas viņa izpratnē vispār ir augsts un zems?

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trīs lietas, kas jāizdara vīrietim

Latvijas lielāko pelnītāju vidū šogad pirmo reizi iekļuvis bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards, ar nopelnītiem 10,787 miljoniem eiro sarakstā ierindojoties 6. vietā. Šis fakts publicēts žurnālā “100 Latvijas lielākie pelnītāji”. Lielā pelnītāja godu E. Šleseram sarūpējusi SIA “Regma 1”, kurā viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% pieder bijušajam politiķim, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto sarunu varonim Aināram Šleseram, viņa sievai un otram dēlam.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+