Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. janvāris, 2014
Drukāt

Lai absolvents būtu pieprasīts darba tirgū
 (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Jāveido tāda izglītības sistēma, lai mācību iestāžu absolventi būtu labāk piemēroti mainīgajām darba tirgus prasībām – tas ir viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem darbiem, kas iekļauts Izglītības pamatnostādnēs 2014. līdz 2020. gadam.

Kā to veiksmīgāk paveikt, par to šonedēļ izglītības un darba tirgus 
eksperti diskutēja paneļdiskusijā “Izglītības, jaunatnes un nozaru politiku tuvināšana prasmju un nodarbinātības veicināšanai”, kurā piedalījās arī 
Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta speciālists politikas jautājumos Vilhelms Vukovičs. Par to, kā padarīt jauniešu prasmes atbilstošākas darba tirgum, domā arī citviet Eiropā. Jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) joprojām saglabājas augsts.

Kurš maksās 
par kļūdām?


Darba devēji bieži vien izvairās pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kam vēl nav darba pieredzes. Tajā pašā laikā uzņēmēji mēdz izvairīties no jauniešu pieņemšanas ilgstošās un regulārās praksēs. Jau iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā bija paredzēts Eiropas finansējums jauniešu praksēm uzņēmumos. Nauda šim mērķim paredzēta arī turpmāk – līdz 2020. gadam tam tērēs nepilnus 18 miljonus eiro, taču, kā stāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, uzņēmējus finansējums nemotivē pieņemt praktikantus, jo, lai naudu saņemtu, “jāsaraksta papīru kalni”. D. Traidās uzskata, ka vajadzētu kādu starpnieku, kas uzņēmējiem palīdzētu nokārtot “šīs papīru lietas”. Biznesa augstskolas “Turība” Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs stāstīja par negatīvu pieredzi augstskolas sadarbībā ar uzņēmējiem. “Turībā” nolemts, ka jaunie uzņēmējdarbības speciālisti būtu jāskolo sadarbībā ar uzņēmējiem. Katrā studiju gadā jaunieši dotos praksē uz vienu un to pašu uzņēmumu, izmēģinātu tajā dažādus darbus. Kad rakstītu studiju darbus, arī tos veidotu, izmantojot reāla uzņēmuma datus vai aprakstot kādu konkrētu uzņēmējdarbības problēmu un meklējot tai risinājumus. “Labums būtu arī uzņēmējiem: viņi četru gadu laikā iepazītu mūsu studentus. Un, kad viņiem būtu vajadzīgi jauni darbinieki, varētu pieņemt darbā jau zināmu cilvēku,” sprieda I. Bergs. Diemžēl uzņēmēji, kuri sākumā šķituši ieinteresēti, galu galā lielākoties no sadarbības tomēr atteikušies, sakot, ka praktikantu dēļ var tikt traucēts darbs darbiniekiem un “kurš maksās par zaudējumiem, ko šāds praktikants var radīt, pieļaujot darbā kādu kļūdu”.

Kaut profesionālās izglītības līmenī atsaucīgāki mācību iestāžu audzēkņu skološanā parasti ir tieši lielie uzņēmumi, “Turībai” sadarbība labāk sekmējas ar mazajiem uzņēmumiem. Taču tajos praktikantiem ir maz iespēju izvērsties.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Katrīna Zariņa sacīja, ka lielākoties mazie un vidējie uzņēmēji “cīnās par izdzīvošanu”, tāpēc neuzskata par iespējamu iesaistīties izglītības sistēmas uzlabošanā.

Neraugoties uz to, iecerēts arī pie profesionālajām izglītības iestādēm veidot līdzīgus padomnieku konventus, kuros darbotos uzņēmēji, pašvaldību un ministriju pārstāvji. Tad darba devēji tiešāk varētu ietekmēt to, kādas izglītības programmas piedāvā skola un ko tieši māca.

Šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ļoti cer uz uzņēmēju atsaucības palielināšanos, jo izglītības pamatnostādnēs paredzēts, ka jau pēc sešiem gadiem darba vidē, tātad uzņēmumā, profesiju apgūs 50 procenti visu arodskolu audzēkņu. Uzņēmēju atbalstam plānots tērēt vairāk nekā 18 miljonus eiro, kas pārsvarā ir ES nauda.

Turpināsies skolu 
optimizācija


IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa teica, ka iecerēts palielināt arī pašvaldību lomu profesionālajā izglītībā, turpinot nodot vietējām varām profesionālās skolas, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem un kas patlaban ir IZM paspārnē. Kaut arī pēdējo gadu laikā IZM pārraudzībā esošo arodskolu skaits sarucis no 58 līdz 38, diskusijā izskanēja, ka profesionālo skolu “tīkla optimizācija” varētu turpināties.

Dobeles novadā jau ir divas pašvaldības skolas, kurās var apgūt profesionālās izglītības programmas, taču novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs teica, ka bērnu skaits apkaimē samazinās, līdz ar to skolas kļūst aizvien tukšākas.

Tas gan nenozīmē, ka skolas noteikti tiks slēgtas. IZM redzējums ir, ka novadu vispārējās vidusskolas jāapvieno ar profesionālajām skolām. Tāda tendence šobrīd esot arī citur Eiropā. Tad jaunieši ērtāk līdztekus vispārējai vidējai izglītībai var apgūt arī kādas profesijas pamatus.

Kā varēja secināt no paneļdiskusijā spriestā, mācību iestādēs jauniešiem būtu ne tikai jāiemāca darba tirgū nepieciešamās prasmes, bet arī attieksme pret darbu. I. Bergs atzina, ka augstskolas sadarbība ar darba devējiem ne vienmēr sekmējas arī tāpēc, ka jauniešiem nav pietiekamas atbildības sajūtas: “Jaunieši zina, ka nekas kardināls nenotiks, ja neaizies uz kādu eksāmenu vai tajā izkritīs. Augstskola parasti dod iespēju to kārtot vēlreiz. Taču, ja darbā tiek pieļauta paviršība vai kļūme, parasti rodas reāli zaudējumi.”

Ieguldīs miljonus


Pamatnostādnes paredz arī samazināt 15 līdz 24 gadus veco jauniešu skaitu, kuri meklē darbu un nemācās. Patlaban šādu jauniešu ir ap septiņiem procentiem. Līdz 2020. gadam šādiem jauniešiem vajadzētu būt tikai trim procentiem no kopīgā jauno cilvēku skaita.

Tāpat plānots samazināt augstskolu absolventu –
bakalauru, maģistru un doktoru – bezdarba līmeni. Pērn pusotra gada laikā pēc grāda iegūšanas darbu nevarēja atrast 7,5 procenti absolventu, bet 2020. gadā šādiem neveiksminiekiem vajadzētu būt ne vairāk kā 5,3 procentiem. Tā kā darba devēji vairāk pieprasa eksakto jomu speciālistus, plānots palielināt absolventu skaitu šajās studiju un mācību nozarēs.

IZM sola arī turpināt profesionālo izglītības ie-stāžu modernizāciju. Patlaban modernizētās skolās iespējams apgūt nepilnus 40 procentus profesionālās izglītības programmu. 2020. gadā modernos apstākļos varēšot apgūt jau 73 procentus programmu. Līdz 2020. gadam modernizācijā plānots ieguldīt vēl teju 105 miljonus eiro: 89 miljoni nāks no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet nepilni 16 miljoni – no valsts budžeta. 14 miljonus eiro izmantos koledžu modernizācijai. Tajās var iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas šobrīd jo sevišķi pieprasīta darba tirgū.

Solīts attīstīt arī karjeras izglītības sistēmu. Karjeras izglītības pasākumiem – karjeras konsultantu algošanai, karjeras dienām, atbalstam uzņēmējiem, kas gatavi parādīt jauniešiem darba vidi, – plāno izlietot pat 23 miljonus eiro.

Tikai neliela daļa no pamatnostādnēm paredz ieguldīt finansējumu ne jauniešu, bet vecāku cilvēku mūžizglītībā, pārkvalifikācijā un prasmju attīstībā. Tikmēr statistika rāda, ka tieši vecāki cilvēki Latvijā ir daudz biežāk bez darba nekā vidēji Eiropā.

izgltabs

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tas viens balodis izskatās šlesera

Draugiem Facebook Twitter Google+