Foto-Andris Eglītis

Lai palīdzība nepārvērstos postā 1

Ar cilvēku vēlmi nest mājās mežā atrastus savvaļas dzīvniekus un to mazuļus saskaramies augu gadu, bet visvairāk vasaras vidū, kad mežos un ārpus tiem sastopami zaķu, lapsu un citu sugu dzīvnieku mazuļi un no ligzdām izkrituši putnēni, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors JĒKABS DZENIS. Viņš atgādina, kā rīkoties, ja esat atradis savvaļas dzīvnieku vai putnu, kuram, šķiet, ir vajadzīga palīdzība.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Lasīt citas ziņas

*Ja savvaļas dzīvnieks vai putns, kurš, jūsuprāt, nevar iztikt bez cilvēka palīdzības, pamanīts pilsētā, jāsazinās ar vietējo pašvaldību, tātad Rīgā – ar Rīgas domi jeb, precīzāk, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu (tālr. 67012509, 67105683). Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka pašvaldībai ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpe. To var veikt, savā administratīvajā teritorijā izveidojot patversmi vai slēdzot līgumu ar patversmi, veterināro klīniku vai zooloģisko dārzu citā administratīvajā teritorijā.

* Ja savvaļas dzīvnieks vai putns, kuru esat atradis, atrodas mežā vai pļavā, vispirms vairākkārt rūpīgi izvērtējiet, vai radībiņai patiešām ir vajadzīga palīdzība. Ļaudis ne reizi vien zvanījuši Dabas aizsardzības pārvaldei, lai ziņotu par ligzdu ar putnēniem, kas it kā nokritusi no koka. Jāņem vērā, ka Latvijā daudzas putnu sugas ligzdo uz zemes. Iespējams, putnēnu vecāki tikai uz brīdi ir palidojuši gabaliņu tālāk, lai saķertu kukaiņus mazuļu barošanai. Bet varbūt tajā brīdī tie pūlas aizvilināt cilvēku prom no ligzdas. Paņemot putnēnus uz mājām, cilvēks tiem nodara vairāk ļauna nekā laba, jo nespēj nodrošināt tādu aprūpi kā vecāki.

CITI ŠOBRĪD LASA

* Nereti cilvēki atrod no ligzdām izkritušus vai izmestus putnus. Ja putnēns ir ārpus ligzdas, tas ne vienmēr nozīmē, ka vecāki par viņu nerūpējas, iespējams, pieaugušie putni ir tuvumā. Ja vecāki putnēnu ir izmetuši no ligzdas (tā visbiežāk rīkojas stārķi), iespējams, tie ir sapratuši, ka visus mazuļus nespēs izaudzināt, varbūt izmestais putnēns ir slims. Lai cik grūti to saprast, putnēnu labāk atstāt vietā, kur tas atrasts, jo, palicis dabā, tas var kļūt par iespēju izdzīvot kādam citam dzīvniekam, piemēram, reti sastopamajiem, aizsargājamajiem plēsīgajiem putniem.

* Ja pamanāt, ka savvaļas dzīvniekam vai putnam kaitējumu nepārprotami ir nodarījis cilvēks, piemēram, nozāģēts koks ar ligzdu, notriekts putns vai izlikti slazdi, par šo situāciju, ja atrasts medījamais dzīvnieks, jāziņo Valsts meža dienestam (tālr. 67211176), ja nemedījamais vai aizsargājamais dzīvnieks, piemēram, mazais ērglis, ūdrs, zivju gārnis u. c. – Dabas aizsardzības pārvaldei (tālr. 67509545).

*Ja dzīvnieks vai putns ir ievainots, to drīkst paņemt un aizvest pie veterinārārsta, uz patversmi vai zooloģisko dārzu, un pēc normatīvajiem aktiem, to drīkst darīt bez atļaujas. Bet, ja cilvēks atrasto radībiņu grib paturēt mājās, ir jāsaņem atļauja no Valsts meža dienesta (medījamiem dzīvniekiem) vai no Dabas aizsardzības pārvaldes (nemedījamiem dzīvniekiem). Savvaļas dzīvnieku izņemt no dabas un turēt mājās ir aizliegts. Par šādu rīcību nemedījamo dzīvnieku gadījumā paredzēta dzīvnieka konfiskācija un naudas sods no 30 līdz 700 eiro, medījamo dzīvnieku gadījumā – dzīvnieka konfiskācija un naudas sods no 30 līdz 350 eiro.

*Jāpatur prātā, ka dzīvnieki, kuri nonākuši cilvēku aprūpē, savvaļā vairs nespēs atgriezties un par tiem būs jārūpējas visu mūžu. Piemēram, ja pieradināsiet stārķi, tam dienā jāsagādā 1 – 1,5 kg gaļas vai zivju. Izvērtējiet, vai spēsiet to nodrošināt.

* Ja, braucot ar automašīnu, neizdodas izvairīties no sadursmes ar savvaļas dzīvnieku, tāpat kā citu ceļa satiksmes negadījumu gadījumā, ir jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts policiju, kas tālāk ziņos Valsts meža dienestam. Nevajadzētu atstāt uz ceļa bez vērības arī citu autovadītāju notriektos dzīvniekus, bet ziņot par tiem iepriekš minētajām iestādēm.

Reklāma
Reklāma

*Dabā vai uz šosejas atrastos mirušos dzīvniekus nedrīkst savākt un nogādāt pie taksidermista izbāžņu izgatavošanai. Tas tāpēc, ka būtu grūti noskaidrot, vai dzīvnieks patiešām atrasts miris, vai ieguvējs ir veicinājis tā nāvi. Izbāžņu izgatavošanai drīkst izmantot tikai legāli iegūtu dzīvnieku mirstīgās atliekas, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes (nemedījamiem dzīvniekiem) vai Valsts meža dienesta (medījamiem dzīvniekiem) atļauja.

UZZIŅA

Uz patversmēm, pie veterinārārsta un zoodārzos cilvēki nogādājuši savvaļas dzīvniekus un putnus

2014. gadā – 70,

2015. – 129.

(Šī informācija nav pilnīga, jo ne visas patversmes ir sniegušas ziņas par uzņemto dzīvnieku un putnu skaitu.)

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.