Foto – LETA

Atceroties “Baltijas ceļu” pirms 25 gadiem .

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Lasīt citas ziņas

Kas tas bija par laiku! Visi Latvijas iedzīvotāji bija atmodušies no ilgā miega un vēlējās darboties, rīkoties. Nezinu, bet ļoti vēlētos uzzināt, kas bija tie, kuru galvās radās šī ģeniālā doma izveidot šo vienādi domājošo cilvēku ķēdi cauri trim Baltijas valstīm.

Un tā mēs, tūkstoši, gan kājām, gan braukšus piepaceltā noskaņā devāmies uz mums ierādīto vietu (tātad kāds bija to izskaitļojis, lai, sadodoties rokās, varētu aizpildīt tukšo vietu). Kas tas bija par garīgu pacēlumu, redzot kopskatu – dzīvā cilvēku ķēde cauri trim valstīm! Nekad netika tik daudz dziedāts, un tieši uzmundrinošas dziesmas, kā šajā kopējā mirklī, kad redzi, tu neesi viens, ar tevi kopā ir tavējie, ar tevi kopā svešie un visiem sejās tāds laimīgs, bezbēdīgs smaids kā bērnībā, darot blēņas.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Vai kāds domāja, ka par šādu piedalīšanos būs jāatbild valsts uzraudzības iestādēs? Diez vai! Nu un ko tad izdarīs? Mēs esam simti tūkstošu!

Ceļa nomalēs deg ugunskuri, vējš svaida kodīgus dūmus. Kāds steidzīgi atbrīvo roku no blakus stāvošā, ar delnas virspusi pārvelk acīm, kurās parādījušās asaras, un atkal, uzsmaidot blakus stāvētājam, iekļauj roku viņa plauk­stā. Jo spēcīgāk skan kopējā dziesma. Tajā nav sērīgu melodiju “par pelavmaizes ēšanu”, tās ir patriotiskas, pat drastiskas sevis un citu uzmundrināšanai.

Un tad klāt gaidītā stunda. Visi saspringst, pārbaudot, vai tik nav kur roku saskarsmē pārrāvuma. Mums garām pabrauc žigulītis, caur kura atvērto logu izsliets karogs. Mūsu tik ilgi neredzētais sarkanbaltsarkanais karogs! Tas brīvi viļņo vējā, un tā gribas, lai tas uz mirkli pieskaras manai sejai. Uzviļņo augšup paceltās rokas un urrā sauciens, kas iesākas pirms mums, tiek pārtverts un aizskan tālāk līdzi aizbraucošajai mašīnai. Ir bijusi liktenīga stunda. Bezgala īss mirklis.

Laika minūtes aizsteigušās, laika smiltis izbirušas. Ar ciešu spiedienu rokas atvadās no nezināmā, bet tik tuvā – kā drauga, kā ģimenes locekļa. Laiks, nepielūdzamais laiks iztecējis, jādodas atceļā. Bet saviļņojums palika, palika arī ciešais rokas spiediens jau 25 gadus.

Kas biji tu, nepazīstamais? Ceru, ka tevī nav mainījušās domas par šī mirkļa mūžību. Ticēsim tam.