Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. augusts, 2012
Drukāt

Laika ziņu tirgus graudiem sarūpējis labu cenu

Foto-LETAFoto-LETA

Ir sākusies kulšanas sezona, laikapstākļi ražas novākšanai izskatās labvēlīgi, un zemnieki prognozē ļoti labas ražas – ziemāju raža varētu būt vairāk nekā 1,15 milj. tonnu, par 60% pārsniedzot 2011. gadā nokulto, bet kopraža tiek lēsta 1,8 miljonu tonnu apjomā. Komplektā ar tiešām karaliskajām graudu un rapšu cenām šis gads atkal varētu ieiet graudkopības vēsturē kā īpaši veiksmīgs.

 

Vai graudu tirgus ir prognozējams? Un kas īsti to regulē – par to “Agro Topa” intervijā ar kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektoru Edgaru Ružu.

 

– Precizēsim – par cik lielām graudu cenām šobrīd ir runa?

– Pārtikas kviešu graudu tonna šobrīd maksā 240 – 250 eiro. Savukārt rapši – ap 460 eiro par tonnu. To var uzskatīt jau par absolūti augstāko cenu līmeni vismaz pēdējo desmit gadu laikā, ja neskaita atsevišķus 2007. gada pārpratumus. Protams, tā vēl pasvārstīsies gan uz vienu, gan otru pusi, bet pagaidām tā ir fantastiski augsta. Ja turpmākās nedēļas pieturēsies silts laiks, bez lietavām, kas neapgrūtinās ražas novākšanu, tad šim gadam arī vajadzētu ieiet mūsu lauksaimniecības vēsturē kā īpaši labvēlīgam un veiksmīgam.

– Ko šobrīd dara graudaudzētāji – vai viņi jau pārdod savus graudus avansā?

– Šogad absolūti lielākā daļa graudu jau ir pārdota par fiksētām cenām. Un šis process joprojām notiek. Protams, tie, kas piefiksējuši mazāku cenu, tagad jūtas apbēdināti, bet cenas tik un tā bija un ir pat ļoti, ļoti augstas. Birža jebkurā gadījumā ir laimes spēle, kurā kaut ko prognozēt ir pagrūti.

– Prognozes liecina, ka Eiropā šogad būs mazākas ražas, savukārt Baltijas valstīs – augstākas.

– Par to runāja jau ziemā, jo jau tad bija skaidrs, ka Baltija ir reģions, kur ziemāji vislabāk pārziemojuši. Nekādu kaitējumu graudaugiem nav nodarījušas arī lietavas, vienīgi laukos, kur saimnieki pārcentušies ar mēslojumu vai nav precīzi izpildījuši augšanas regulēšanas pasākumus, augi ir sakrituši veldrē.

 

Bet veldrē parasti krīt tie lauki, kas nespēj noturēt masu, tāpēc galvenais būs šo masu pacelt, tad viss būs kārtībā. Ja nevarēs, tad gan var būt problēmas – ja turpinās līt, tad graudi sāks dīgt vārpās un tos nevarēs nokult. Tiesa, lauki ir stipri pievilguši, uz tiem grūti uzbraukt ar kombainu, bet tie, kas jau sākuši vest uz “Latraps” rapšu ražu, nav sūdzējušies, ka kombaini nebūtu varējuši pabraukt. Jāteic, arī rapšu raža ir ļoti labas kvalitātes.

 

– Vai var prognozēt vēl lielāku graudu cenas celšanos?

– Nu jau vismaz trīs gadus ar šādām prognozēm nenodarbojos. Kā saka tirgus eksperti, biržās darbojas nevis graudu, bet laika apstākļu tirgus. Respektīvi, uz priekšu un atpakaļ tiek tirgotas laika ziņas. Izklausīsies absurdi, bet šobrīd katrs zemnieks savā tviterī var ierakstīt, piemēram, ka cerēto septiņu tonnu vietā vienā lauka stūrī novācis tikai četras tonnas, jo, lūk, tur tādi vai citādi apstākļi atstājuši savu ietekmi. Un viss – šo ziņu izlasīs visā pasaulē, neviens vairs neiedziļināsies, vai tā nākusi no Elejas vai no El.Ei., kaut kur sarēķinās, par cik tonnām mazāka raža gaidāma, un, skat, biržā cenas sāk iet uz augšu. Piemērs, protams, stipri vulgarizēts, bet tas, ka visi šie sociālie tīkli diezgan nopietni jauc gaisu, gan ir fakts. Un spekulanti, kas ir galvenie biržu darboņi, to visu veikli izmanto savā labā. Ir pat iestrādājies starptautiski zināms jēdziens – weather market speculations (laikapstākļu tirgus spekulācijas). Kāpēc šobrīd ir tik augstas graudu cenas? Tāpēc ka Amerikā esot gadsimta lielākais sausums. Tikko parādās ziņa, ka tur gaidāms lietus, tā cenas sāk slīdēt uz leju; nav lietus – atkal augšā utt. Tirgus ir pilns ar cilvēkiem, kas neko citu nedara, kā vien sēž pie datora, izķer visādas ziņas, baumas, runas un pieņēmumus, spekulē ar tiem un virtuāli nodarbojas ar tirgošanos, raustot graudu cenu uz augšu un leju kā tādu marioneti. Tādas tās spēlītes. Kāds no tā visa vinnē, kāds – zaudē.

– Vai tiešām nepastāv nekādi objektīvi iemesli šai cenu politikai – graudu rezerves u. tml.?

– Sezonas garumā tas nebūs nekāds objektīvais rādītājs, šīs lietas jāskata divu triju gadu griezumā, tad varbūt kādas objektīvas ziņas par graudu rezervēm varētu uzpeldēt. Jau pērn secināju, ka patiesībā esam ļoti augstu graudu cenu līmenī, kam nav nekādas loģikas, jo tai pasaules daļai, kurai pārtikas graudu pietrūkst, jau sen bija jāpasaka, ka par šādām cenām viņi tos nevar atļauties pirkt. Ja viņi tā izdarītu, graudu patēriņš samazinātos, tie sāktu uzkrāties un attiecīgi samazinātos arī to cena. Bet viņi turpina pirkt! Un es nebeidzu par to brīnīties.

 

Pilnu intervijas tekstu lasiet žurnāla “Agro Tops” augusta numurā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+