Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. jūlijs, 2015
Drukāt

Lasi žurnālā ”Agro Tops” 2015. gada jūlijā!

AT_072015

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Bioloģiskie rapši un rudzi Koknesē
Kokneses pagasta SIA Bormaņi saimnieks Jānis Miezītis bioloģiskām metodēm apsaimnieko 1093 hektārus, kur audzē lopbarību – zālājus, rapšus, rudzus un auzas.

Dabai draudzīgās kaitēkļu ierobežošanas metodes
Neķīmisko metožu izmantošana cīņā ar kaitēkļiem un nezālēm ļaus samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu vai pat izvairīties no to smidzinājumiem, tādējādi pasargājot apkārtējo vidi no piesārņojuma un izaudzēto produkciju no pesticīdu atliekvielām.

Kartupeļu oosporoze jeb gumijas puve
Latvijā līdz šim nebija veikta padziļināta kartupeļu puves ierosinātāju sēņu sugu inventarizācija glabāšanas laikā, tādēļ Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā no 2013. gada tika uzsākta precīza slimību ierosinātāju noteikšana dažādām kartupeļu šķirnēm uzglabāšanas vietās.

Izplatītākās nezāles kukurūzas sējumos
Lai sasniegtu pēc iespējas augstāku efektivitāti nezāļu ierobežošanā kukurūzas sējumos, ir svarīgi veikt nezāļu ierobežošanu laikus, pirms tās noēno kukurūzas augus un atņem tiem barības vielas.

Pupu sēklgrauži
Vēl pagājušā gadsimta vidū daudzās lauku saimniecībās pupu sēklgrauži pupās netika atrasti. Daudzu iemīļotās pākstīs vārītās cūku pupas varēja ēst droši, nebaidoties par to, ka reizē ar pupu tiek apēsti sēklgraužu kāpuri.

Vai vienmēr nodrošinām teļu vajadzības?
Piensaimniecībā ir sasniegti ievērojami rezultāti gan ražības uzlabošanā, gan dzīvnieku skaita palielināšanā novietnēs. Diemžēl jāatzīst, ka dažas lietas tiek uztvertas pārāk vienkāršoti. Ir mēģinājumi pielāgot nepiemērotas tehnoloģijas.

Digestāts kā pakaišu materiāls
Parasti biogāzes ražošanas procesā iegūto blakusproduktu – digestātu – izmanto lauku mēslošanai, taču to var lietot arī kā pakaišu materiālu. Tā kā Latvijā pie daudzām lielfermām ir uzceltas biogāzes ražotnes, arī pie mums ir radusies interese par digestāta pakaišiem.

Govīm ganībās augstāks izslaukums
Riebiņu novada Stabulnieku pagasta zemnieku saimniecības Ivanānu mājas ganāmpulkā ir teju 100 slaucamās govis un 35 zīdītājgovis. Saimniekam Jāzepam Ivanānam šobrīd lielākā rūpe ir sagatavot kvalitatīvu zāles lopbarību.

Analizēs Latvijas brūnās gēnus
Desmit sarkano govju šķirnēm Eiropā, tostarp Latvijas brūnajai, tuvāko gadu laikā tiks analizēts genoms, lai noteiktu tām raksturīgos gēnus. Iegūtos rezultātus plānots izmantot ciltsdarbā, attīstot vietējās šķirnes vai arī veidojot jaunas.

Mikotoksīni – drauds gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem
Mikotoksīni ir sekundārie metabolīti, ko producē sēnes. Tie ir bīstami, jo var izraisīt dažādas dzīvnieku saslimšanas vai pat nāvi.

Ar pļavas teļu radīs pievienoto vērtību
Gaļas liellopu audzētāju kooperatīvam ABC projekts jauns valdes priekšsēdētājs – Kuldīgas novada Vārmes pagasta z/s Rustupe saimnieks Dainis Rungulis. Viņš nupat arī pārstāvēja Latviju COPA–COGECA darba grupā Liellopi un teļi.

Merino aitas mums iepatikās
Valters un Ilze Mitāni dzīvo un strādā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Dzīvojot laukos, sapratuši – lai nevajadzētu kalpot citiem, jāveido sava saimniecība.

Par ābolu glabāšanu jādomā jau dārzā
Modernajās glabātavās gatavošanās procesi tiek bremzēti. Pārāk vēlu novāktiem āboliem vai agrām ziemas šķirnēm tas ir vēlams, bet vēlo ziemas šķirņu vai arī par agru novākti āboli patērētājiem tīkamo lietošanas gatavību var nesasniegt.

Rabarberi jālaista, tad tie ražos
Madonas novada Vestienas pagasta saimniecībā Jāņkalni ir viens no lielākajiem rabarberu un krūmmelleņu stādījumiem Latvijā. Tēva Ulda Ozoliņa izveidoto saimniecību pārņēmis viņa dēls Māris, kurš paplašina augļukoku un ogulāju stādījumus, attīsta pārstrādi un lauku tūrismu.

Labāk ražos agri ziedošie
Ne vienmēr pēc bagātīgas ziedēšanas seko bagāta raža, jo, lai veidotos raža, nepieciešams, lai ziedi sekmīgi apputeksnētos un apaugļotos.

Lietuvieši audzē gurķus Latvijas tirgum
Ķēdaiņu vārds dārzeņkopjiem ir labi zināms. Šīs Lietuvas pilsētas apkaimē atrodas ap 200 ha samērā primitīvu plēves siltumnīcu, kur tiek audzēti galvenokārt gurķi. Liela daļa ražas nonāk Latvijas tirgū.

Jauni ieskati augu mēslošanā, audzējot substrātos
Šodien Latvijā audzēšanu substrātos – minerālvatē vai kokosā – izmanto ne tikai visas lielsaimniecības, bet arī daži vienkāršāko plēves siltumnīcu īpašnieki.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+