Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Latgalē – jauna pareizticīgo eparhija

Foto no LPB arhīvaFoto no LPB arhīva

Latvijas Pareizticīgā baznīca (LPB) ar pamatojumu, ka “īpašu uzmanību prasa Latgale, kas aizņem plašu teritoriju un kurā ir ievērojams pareizticīgo iedzīvotāju skaits”, nesen izveidojusi jaunu – Daugavpils un Rēzeknes eparhiju. Par draudžu virsganu iecelts Rīgas Metropolijas vikārs Daugavpils bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins).


 

Vēsturiski vikārā bīskapa katedra Latgalē pastāvēja 20. gadsimta sākumā un arī pirmskara Latvijas laikā. Tā tika atjaunota 1989. gadā, kad par Daugavpils bīskapu, Rīgas eparhijas vikāru tika nozīmēts tagadējais metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs). Pēc metropolīta Leonīda nāves viņš sāka vadīt LPB, bet 2006. gadā par Daugavpils bīskapu tika iecelts Aleksandrs (Matrjoņins).

Lēmumu par jaunās eparhijas izveidi LPB Sinode pieņēma 12. februārī un lūdza Krievzemes Pareizticīgās baznīcas Sinodei to apstiprināt. Tas tika izdarīts 13. martā.

Pašreiz, pēc LPB preses sekretāres Oksanas Dementjevas sacītā, sīkāki komentāri par jauno eparhiju netiek sniegti, izņemot interneta vietnē pareizticiba.lv izlasāmo oficiālo paziņojumu.

Tajā teikts, ka Rīgas eparhija ir dibināta 1850. gadā un ka pēc 163 gadiem Latvijas Pareizticīgās baznīcas sastāvā izveidota jauna, Daugavpils eparhija: “Interesanti, ka eparhiju – Rīgas un Daugavpils – dibināšanas datumi kalendārā ir ļoti tuvi. 1850. gada 11. martā imperators Nikolajs I apstiprināja Sinodes lēmumu par Rīgas eparhijas izveidošanu, 2013. gada 13. martā patriarhs Kirils un KPB Sinode apstiprināja lēmumu par Daugavpils eparhijas izveidošanu.”

Pēc oficiālās statistikas, ko LPB ik gadu iesniedz Tieslietu ministrijai, Latvijā 123 draudzēs ir 370 000 pareizticīgo. Daugavpils virspriesteris Georgijs Popovs uz jautājumu, cik ticīgo ir jaunizveidotajā Daugavpils eparhijā, atbildēja, ka precīzu skaitu nevar nosaukt. Eparhijas sastāvā ietilpst Daugavpils, Rēzeknes un daļa no Madonas prāvestības draudzēm, un tajā strādā 30 garīdznieki.

Interesanti fakti par Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturi rodami R. Baloža grāmatā “Valsts un baznīca”. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija 240 000 pareizticīgo, viņu vidū 70 000 latviešu. Darbojās 163 draudzes, no tām 74 – latviešu. Pēc Baltijas valstu okupācijas Latvijā un Igaunijā suverēno pareizticīgo baznīcu vietā tika izveidots Krievijas pareizticīgās baznīcas ekzarhāts. Pēc kara Latvijas pareizticīgo baznīcu vēlreiz reformēja, pārveidojot to par eparhiju, kas atradās pilnīgā Maskavas pakļautībā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II apstiprināja kādreizējo patriarha Tihona lēmumu par LPB autonomiju, saglabājot ar Maskavas patriarhiju tikai kanonisko vienību.

Sabiedrībā tiek izteikti dažādi minējumi par Daugavpils eparhijas dibināšanas neredzamo pusi. Viens – ka Daugavpils bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) tad nākotnē nebūtu konkurents kādam citam garīdzniekam uz augstā virsgana amata vietu Rīgā.

Otrs minējums, kāpēc tieši tagad pieņemts šāds lēmums, ir saistīts ar politiku, jo tiek vilktas paralēles ar dažu radikāli noskaņotu politiķu bieži piesauktajām tā dēvētajām Latgales autonomijas idejām.

 

Vizītkarte

* Aleksandrs (laicīgajā dzīvē Sergejs Matrjoņins) dzimis 1973. gada 6. septembrī Rīgā.

* 1991. gadā kļuvis par bīskapa (tagadējā metropolīta) Aleksandra (Kudrjašova) hipodiakonu, eparhiālās pārvaldes sekretāra palīgu, izpildot referenta pienākumus.

* 1997. gadā iesvētīts par mūku Aleksandru.

* 1998. gada martā iesvētīts par svētkalpotāju, nozīmēts par metropolīta rakstvedi un personīgo sekretāru.

* 2005. gadā ievēlēts par Latvijas Pareizticīgās baznīcas tiesas sekretāru.

* 2006. gadā Maskavā pasludināts par Daugavpils bīskapu, Latvijas Pareizticīgās baznīcas vikāru.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+