Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. februāris, 2015
Drukāt

Janvārī nebijušos apmēros izpostīti senkapi (24)

Foto - VKPAI Latgales reģionālā nodaļaFoto - VKPAI Latgales reģionālā nodaļa

Tādi pēc mantraču uzbrukuma izskatās Daņilovkas senkapi ar 11. – 14. gadsimta apbedījumiem Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.

Janvāra vidū Latgalē mantrači brutāli izpostījuši trīs valsts nozīmes arheoloģiskos pieminekļus – Daņilovkas, Loginu un Batņu uzkalniņkapus. Tie ir seno latgaļu apbedījumi, attiecināmi uz laiku līdz 14. gadsimtam. Kopumā izpostīti vairāk nekā 200 kapi – apjoma ziņā bezprecedenta gadījums, atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvji.

Mantrači, ar metāla detektoriem sirojot senkapos, tradicionāli meklē senās bronzas rotas, dzelzs cirvjus un šķēpa uzgaļus. Šajā gadījumā tās ir lietas, kas dotas līdzi kā kapu piedevas latgaļu sievām un vīriem pirms 700 gadiem un senāk. Izraktais nereti tiek piedāvāts starptautiskās interneta tirdzniecības vietās ar anotāciju, ka tās ir “vikingu lietas”.

No jaunākā mantraču uzlidojuma vismilzīgākos zaudējumus cietuši vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senkapi pie Loginu ciema Viļakas novadā. Kapi atrodas nomaļā vietā, priežu silā. Tas ir 11. – 12. gadsimta uzkalniņu kapulauks, kurā agrāk arheoloģiskajos izrakumos atrastas bronzas aproces, pakavsaktas, gredzeni, kauri gliemežvāki, piekariņi un važiņas. Loginu senkapos ir izraktas 120 bedres. Cilvēku kauli, domājams, pamesti malā un apbēri ar smilti, senlietas nolaupītas. Fiksēts, ka bedrēs mētājušās racēju izdzertās kokakolas pudeles un cigarešu izsmēķi. Pašam nācies ko tādu redzēt Madonas novada Viesūnēnu senkapos 2013. gada septembrī (par šo noziegumu pierādījumu trūkuma dēļ policija kriminālprocesu ir apturējusi, taču to var atjaunot, parādoties jaunai informācijai).

Nākamie ir Daņilovkas senkapi Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Divās uzkalniņu grupās dažādās tradīcijās mirušie te apbedīti gan mūsu ēras sākuma gadsimtos, gan 11. – 14. gadsimtā. 19. gadsimta beigās te atrastas 12. gadsimta latgaļu rotas un ieroči, kas nodoti Ermitāžā Sanktpēterburgā. Arheologiem šie senkapi bija īpaši nozīmīgi retā uzkalniņu veida – žaļņiku – dēļ. Pie dažām bedrēm racēji bija nolikuši laukakmeņus, iespējams – paliekas no žaļņiku uzkalniņu akmens konstrukcijām. Žaļņikus raksturo virszemes akmeņu krāvums vairākkārtēja vainaga veidā. Katrā šādā kapa vietā parasti bija vairāki apbedījumi. Mantrači Daņilovkā atstājuši 79 bedres. Arī šie senkapi ir priežu silā, taču netālu atrodas gateris, tādēļ tieši šeit vietējie pamanīja mantračus, kurus sākumā noturēja par mežstrādniekiem, un 19. janvārī paziņoja policijai. Tā ieradusies operatīvi, diemžēl postītāji tajā brīdī no notikumu vietas jau bija paguvuši aizbraukt.

Rokraksts līdzīgs

Trešā nozieguma vieta ir Batņu senkapi Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Vairākas nedēļas meža ceļa sliktā stāvokļa dēļ nebija iespējams postījumus precizēt uz vietas. Tagad tas izdarīts. “Pašos senkapos ir četri postījumi, četras bedres, bet senkapu aizsardzības zonā 22 bedres. Rokraksts ir līdzīgs tam, kāds bija Loginos un Daņilovkā,” informēja VKPAI Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre. Par emocijām, kādas šie notikumi izraisījuši, viņa saka: “Patiesībā tas izskatījās tā, it kā netālu būtu notikusi kāda milzīga katastrofa, kurā gājuši bojā daudzi cilvēki un viņiem izraktas kapa vietas. Tās vienkārši bija šausmas, ko mēs ieraudzījām. Pirmo reizi sastopamies ar tāda veida, tik barbariskiem un tajā pašā laikā tik profesionāli veiktiem postījumiem. Kā vietējie teica, vienkārši asaras acīs un jūties apzagts.” Attiecīgie uzkalniņkapi bija mazpētīti un, citējot VKPAI paziņojumu, “būtu arī turpmāk jāsaglabā kā unikāls Latvijas senākās vēstures izpētes avots”. ”Atšķirībā no citiem kultūras pieminekļiem, kur vēl var kaut ko atjaunot, salabot, izgatavot no jauna, arheoloģijā to vairs nevar. Arheoloģijā nodarītie zaudējumi ir neatgriezeniski,” uzvēra VKPAI­ Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja San­dra Zirne.

Vai saraktais aizvests uz Vāciju?

Racēji “ekspedīcijai” gatavojušies pamatīgi, profesionāli. Bedrēs redzams, ka traucējošās koku saknes apcirstas ar asiem instrumentiem. Jādomā, mantraču nav bijis daudz. Rakņāšanās senkapos, iespējams, ilgusi vairākas nedēļas, līdz noziegums pamanīts. Senkapus mežā atrast varēja vienīgi zinātājs no vietējo vidus. Šķilbēnu pagasta ļaudis ir sašutuši un tur aizdomās kādu vietējo vīru, kurš jau esot pazīstams ar darbošanos “dīvainos biznesos”. Baumo, ka sarakto viņš aizvedis uz Vāciju.

Vilma Platpīre slavē Latgales reģiona pārvaldes Balvu iecirkņa policiju par atsaucību. Policija par senkapu izrakņāšanu uzsākusi kriminālprocesu un sola rūpīgi sekot interneta vietnēm, kur tā saucamie “melnie arheologi” tirgo atradumus. Oficiālu aizdomās turēto vismaz nesen vēl nebija.

“Varbūt, ja policija redzēs to zaudējumu ciparu, viņi būs vairāk ieinteresēti strādāt pie šādām lietām. Mēs ļoti ceram, ka šis būs tas gadījums, kad senkapu postītājus atklās un sodīs,” tā Platpīre.

Zaudējumi – simti tūkstošu eiro

Naudas izteiksmē zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošu eiro. Galīgo summu noteiks VKPAI Kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās vērtības zaudējuma noteikšanas komisija, kura balstīsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Krājuma komisijas aprēķinos. Arheoloģiskā pieminekļa materiālās vērtības zaudējumi naudas izteiksmē tiek aprēķināti pēc senlietu apdrošināšanas vērtības analoģiskām kolekcijām, kas jau ir muzeju rīcībā. Klāt vēl nāk arheoloģiskā pieminekļa zinātniskās vērtības zaudējums. Iepriekšējos gadījumos LNVM viena vidējā vai vēlā dzelzs laikmeta kapa inventāra vidējā vērtību ir noteikusi ap 2700 eiro. Plus apbedījuma zinātniskās vērtības zudums, kas vidēji ir ap 480 eiro. Turklāt vainīgajiem draud saukšana pie atbildības par kapu apgānīšanu un valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļa bojāšanu, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Domājams, pavasarī tiks rīkota izpostīto senkapu sakopšanas talka.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Lai tik rok, tagad esam tikuši pie brīvības, ko gribam to darām, tā tam būs būt, vismaz kādam darbs tēvzemē

  2. Medaļai ir divas puses.Te tāpat.Jā,vajag saukt pie atbildības,bet…Bet,ja netiktu izrakts,tas tāpat sapūtu un nebūtībā aizietu it vis kas ir zem zemes.Tad jautājums,kā labāk,lai neviens nezin par mūsu vēsturi,kas zem zemes jau ir saturnējusi,vai labāk ,lai vismaz kko izrok un tiek glābts.
    Man šķiet ka vajadzētu sodīt arī tos,kuri neliekas ne zinis un neveic izrakumus,kā to vajadzētu darīt.Manas domas šajā gadījumā ir dažādas.

  3. vasju bāru vajag pažņaukt mentenē tas čangalis ar visu pastāstis kur un kas un cikas racis

  4. sos melnos racejus ir viegli atrast vini nerikojas profesionali tatad atstatie izsmeki un kolas pudeles tie var but lieli pieradijumi dns un pirkstu nospiedumi jasalidzina ar pasu nodalu datiem es domaju ka ta varetu but viena labakjam metodem

  5. Savaadi! 700 gadus letgalju sievietes guleeja mieriigi. Tagad, kad sabraukushi bezdzimtenes kolonisti, letgalju kapi tiek postiiti. Jeb vai vainiiga ir lielaa naudas kaare?

  6. Vai tad izķert viņus nevar?

  7. Protams ka policija atkal ir bezspēcīga, ka jau vienmēr pie mums. Bet varbūt viņa vienkārši nav ieinteresēta meklēt šādus noziedzniekus, jo tas prasa darbu un pacietību.

  8. nolaidība!! Jārūpējas par to, lai to nevarētu izdarīt. Nevis jāšausminās.
    Drīzāk brīnums, ka viņas līdz šim tur vēl ir gulējušas, ja viņas tā var aiziet un paņemt…

  9. varbūt,ka tādā veidā tiek saglābtas kultūrvēsturiskas vērtibas. Labāk izrakt pirms to vietu uzar amerikāņu tanki un krievu raķetes.

  10. vajag rakt lai nesapūst. ja valsts nerok ir kas rok.

    • Jā, viens vietējais, jeb “smadzenes”, pārējie viņa kalpi. Viņi braukā pa visu Latviju un rok, ku vien var. Šefs dzīvo lieliski tikai ar rakšanu. kalpiem tiek maizītei un šņabim.

  11. Iespējams, ka izmētātie činčiki ir materiāls, kas satur DNS. Varbūt, ka zaudējumu summa ir pietiekoši iespaidīga, lai pamēģinātu šādu identifikāciju… It īpaši, ja vietējiem iedzīvotājiem ir aizdomas…

  12. vaita vainigs ir vietejais kads?

  13. KĀPĒC visu, kas ir atrodams un pieejams, neizrakņāt, neizpostīt, neizpārdot, JA TO VISUS GADUS PIEĻAUJ VALSTS ATTIECĪGĀS IESTĀDES??? 100000 zaudējums, bet IR NAUDA…. SODI arī kaķa spļāviens tumsā!!! ĻOTI pareizi: ZIVS PŪST NO GALVAS…. Taču KURŠ “vajadzīgais” šos vārdus līdz šim ir SADZIRDĒJIS??? Pagaidām VĒL neviens!??

    • Ne jau valsts mudina staigāt ar detektoriem, rakt, postīt, tirgot. Ja daļai cilvēku ir visatļautības apziņa un stulba domāšana, vai tad valsts tādus izaudzināja?

  14. Izskatās pēc meža cūku rakumiem.

  15. Par ko bazārs? Dzīvojam taču liberālismā, kur viena no dogmām ir: visam ir jābūt pērkamam un pārdodamam. Ja garnadži redz piemēru, kā valstī viss tiek izpārdots uz nebēdu, tad kāpēc neparakņāties un arī senlietas nepārdot uz ārzemēm? Zivs pūst no galvas…

  16. Gan jau tas tur augšā teiks savu vārdu un šitie varvari labu galu neņems!!!

  17. Apšaubami, ka kāds tāda apjoma zemes darbu veicis šo gad janvārī, vienkāršu iemeslu deļ. No tā seko, ka neviens tās vietas nepieskata nopietni. Tas ir viens. Ja nevar izbraukt – jāpastaigājās. Tie tak ir izbraukuši. Un otrs – uz laukiem neviens cilvēks nevar pasprukt nepamanams. Jāskatās video ierakstus vietējos veikalos, kur viņi noteikti parādījušies, jātaujā vietējie iedzīvotāji. Gadiem ilgi neatrast tādus “profesionāļus” ir noziedzīgas paviršības līmenī.
    NB “… ja policija redzēs to zaudējumu ciparu…” CIPARS – matemātikā – grafiskas zīmes bāzes skaitļu apzīmēšanai. Desmitnieku sistēmā tie ir 0, 1, … 9. Ar ciparu palīdzību pieraksta skaitļus. Tā tad policiju varētu iespaidot skaitlis ne vis “saredzēts cipars”! Vairākas reizes jau sastopu LA avīžnieku sacerējumos šo kalamburu. Saudzējiet mūsu bērnus pamatskolas gados! (arī mūsu tezaurus.lv dod nepilnu un pavisam smieklīgu priekšstatu šajā jautājumā, būtu pakonsultējušies pie matemātiķiem. Starp citu, daudz svarīgāks ir analog-skaitlis pārveidojums, kas nepieciešams skaitļu ievadīšanai). Neņēmiet ļaunā!

  18. Citu jau neko kā postīt tie m.aitas neprot.

Draugiem Facebook Twitter Google+