Latgales Kultūrvēstures muzejā stāstīs par Latvijas vecticībnieku vēsturi 0
Latgales Kultūrvēstures muzejā piektdien, 13. februārī plkst. 14 notiks ikmēneša Vēstures mirkļu pietura “Latgales vecticībnieku vēsture”, portālam LA.lv pastāstīja Latgales Kultūrvēsture muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Anna Līpenīte.
Muzeja speciāliste atgādina, ka vecticības, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā, ieviešanās Latvijā saistās ar 1659. gadu, kad ieradās pirmās organizētās vecticībnieku grupas, bet 1660. gadā netālu no Dinaburgas Liginišķu ciemā tika uzcelts pirmais vecticībnieku lūgšanu nams. 17. un 18. gadsimtā. notika plaša vecticībnieku pārceļošana uz Latvijas teritoriju, galvenokārt Latgali. Kopumā 17. – 20. gadsimtā Latgalē dibinātas 42 vecticībnieku draudzes, stāsta Līpenīte.
Ikmēneša sarunā tiks skarti tādi vecticībnieku vēstures aspekti kā intensīvo migrācijas procesu iemesli, ievērojamākie lūgšanu nami, vecticībnieku dzīve Latvijā. Vai zinājāt, ka 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress?
Rēzeknieši lepojas, ka šodien tūrisma ceļvežos var ierakstīt Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu namu ar Baltijā lielāko baznīcas zvanu. “Lielais zvans skan ļoti skaisti – dzidri un tālu. Stāsta, ka bagātie vecticībnieki, savulaik, speciāli braukuši uz Gatčinas rūpnīcu, lai kausējumā, no kura tika atliets zvans, iemestu ne vienu vien sauju sudraba rubļu,” interesantu vēstures faktu atklāj muzeja speciāliste.
Otrā pasaules kara laikā bija mēģinājums šī dievnama zvanus noņemt pārkausēšanai vācu armijas vajadzībām. Kā tas beidzās – atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs rast Vēstures mirkļu pieturā “Latgales vecticībnieku vēsture” Latgales Kultūrvēstures muzejā kopā ar vēstures pētnieku, Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes priekšsēdētāju Vladimiru Nikonovu, piebilst Līpenīte.
