Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. februāris, 2012
Drukāt

Latgales pensionāri atšķeļas


latgalespensi1_lv_5

Latgales pensionāru apvienības (LPA) konference nolēma pārtraukt sadarbību ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF). Konferencē piedalījās 18 Latgales pensionāru biedrību pārstāvji, tikai viena organizācija – no Līvāniem – nebija ieradusies.


LPA vadītāja Zofija Zujeva skaidroja, ka pēdējā laikā vairs neesot braukusi uz Rīgu, uz LPF valdes sēdēm, “jo tās neko jaunu nav devušas”. Turklāt latgaliešu pārstāvniecībai valdē atvēlēta tikai viena vieta, kamēr citiem reģioniem un Rīgai – vairākas. Z. Zujeva bieži kritizējusi federācijas vadības nostāju, taču atbildes uz kritiku visbiežāk neesot saņēmusi. Vairāki runātāji pārmeta LPF, ka neviens neesot ieradies uz pērnvasar Viļakā rīkoto Latgales senioru festivālu, pat apsveikums neesot atsūtīts. Toties to izdarīja Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Ogres novada pensionāru biedrības vadītājs Jāzeps Janiševs aicināja izšķirties par turpmāko, jo arī ogrēnieši vēlas, lai tiktu veidota cita organizācija pensionāru apvienošanai. Viņš uzsvēra – tā kā Latgales apvienība ir vislielākā, tā pārstāv apmēram 100 tūkstošu pensionāru, tai tiks uzticēta senioru alianses vadība. Z. Zujeva jau pēc konferences atklāti teica, ka viņa uz šo amatu savu gadu dēļ (82) nepretendē.

 

Preiļu novada pensionāru biedrība no LPF izstājās pagājušā gada novembrī. Valdes priekšsēdētāja Irēna Timošenko pamato: “Federācija neaizstāv ierindas pensionāru intereses. Varas pārstāvji jau zina, ka ar federāciju un tās vadītāju Ainu Verzi visus lēmumus, arī pensionāriem nelabvēlīgos, varēs saskaņot un īstenot.”

 

Diskusijas gaisotnē atskanēja arī pretējs viedoklis – pirms vairākiem gadiem attieksme pret Latgales pārstāvjiem bijusi visnotaļ ieinteresēta un labvēlīga. Nebūtu prātīgi saraut visas saites ar LPF, kamēr jaunā organizācija vēl tikai veidošanās stadijā.

Citi savukārt ieteica nevis kādam pievienoties, bet dibināt pašiem savu, piemēram, Latgales pensionāru rīcības komiteju, kas “ietu ar iniciatīvām pie valdības un deputātiem”, sacīja Vārkavas novada pensionāru pārstāve Janīna Ancāne.

Pirmais uzdevums, ko iecerējuši Latgales pensionāri, būs pieteikums Satversmes tiesā. “Uzskatām, ka pašreizējais Pensiju likums ir netaisnīgs pret tiem, kuri pensijā devušies līdz 1996. gadam. Tā kā Labklājības ministrija neko negrasās likumā mainīt, meklēsim juristus un rakstīsim pieteikumu paši,” cīņas spara pilna ir Preiļu novada pensionāru biedrības vadītāja Irēna Timošenko.

 

Viedoklis

Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis: “Latgales pensionāru lēmumu saraut saikni ar federāciju uzskatu par lielu muļķību. Tas liecina, ka viņi nezina un negrib zināt, ar ko nodarbojas LPF. Manā skatījumā, dažu personību nesaskaņas ar federācijas priekšsēdētāju Ainu Verzi ir aizēnojušas veselo saprātu. Viņi nesaprot, ka viņi nespēs paveikt to, ko tagad spēj LPF. Vēl nepatīkamāk, ka uz šo konferenci neviens no mums netika uzaicināts. Es labprāt būtu piedalījies. Nesen aizbraucu uz līdzīgu pasākumu pie Ķeguma pensionāriem, normāli aprunājāmies, un vismaz manā klātbūtnē jautājums par izstāšanos no federācijas tika noņemts no darba kārtības. Ir jāsaprot, ka LPF uzdevums ir strādāt ar Saeimu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Labklājības ministriju – ar augstākā līmeņa institūcijām – un risināt jautājumus, kas ir aktuāli pensionāriem. Piemēram, jāatgādina, ka visi tie pensionāri, kas saņem piemaksu – vidēji 25 latus – pie savas pensijas, par to var pateikties federācijai. Tas ir tās nopelns.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+