Latvijā
Izglītība

Latviešu skolas Rīgā cietīs pirmās? 6

Foto – Scanpix

Šobrīd Rīgā ir 29 mazākumtautību vidusskolas un tikai 18 latviešu vidusskolas, kurās skolēnu skaits uzskatāms par nepietiekamu.

Tāpēc nav saprotams, kāpēc Rīgas dome grasās neatļaut atvērt vidusskolas klasi tieši Rīgas 19. vidusskolā, kas ir vienīgā latviešu skola nomaļā galvaspilsētas apkaimē – Bolderājā, bet nerosina pārmaiņas citās, tostarp mazākumtautību skolās. To, komentējot ziņas par iespējamu Rīgas 19. vidusskolas pārveidi par pamatskolu, sacīja skolu tīkla pētnieks, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Jāpiebilst gan, ka viņa, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā pilnvērtīga vidusskola ir tad, ja tajā ir paralēlklases un skolēni var izvēlēties vienu vismaz no divām izglītības pro­grammām. Tāpēc, pēc pētnieka domām, pārāk maz skolēnu vidējās izglītības posmā ir visās galvaspilsētas skolās, kurās 10. līdz 12. klasē mācās 132 vai mazāk skolēnu. Tikmēr Rīgas dome uzskata, ka 10. klasi var atvērt jau tad, ja tai pieteikušies vismaz 22 skolēni.

Tajā pašā laikā, runājot par Bolderājas un tai tuvajām Daugavgrīvas un Vakarbuļļu apkaimēm, J. Turlajs klāstīja, ka ļoti maz šajā apkaimē dzīvojošo skolēnu – tikai 37 procenti – mācās tuvākajās skolās. Lielākā daļa brauc uz centra skolām.

Turklāt 88 procenti šajā Rīgas nomalē dzīvojošo skolēnu mācās mazākumtautību vai divplūsmu skolās, tāpēc lielas klases latviešu skolā nemaz nav iespējamas. Kā zināms, šajā apkaimē ir pat divas krievu skolas un tajās skolēnu skaits ir daudz lielāks nekā 19. vidusskolā. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā skolēnu kopējais skaits 2016. gadā bija 526, Rīgas 33. vidusskolā – 778, bet vienīgajā latviešu skolā – Rīgas 19. vidusskolā – kopējais skolēnu skaits bija 277.

Nesen publiskotā skolu tīkla karte parāda, ka 10. līdz 12. klasē 19. vidusskolā mācās tikai 13 skolēni, jo šajā mācību gadā skolā vidējās izglītības posmā bija tikai 12. klase, nebija 10. un 11. klases (skolēnu trūkuma dēļ Rīgas dome neļāva to atvērt), kamēr abās pārējās 87 un 83.

“Tomēr Rīgas domei vajadzētu darīt vairāk, lai uzlabotu izglītības kvalitāti šajā apkaimē, tostarp latviešu valodas apguvi,” teic J. Turlajs. Diemžēl notiek pretējais: Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča vakar apstiprināja, ka ierosināta administratīvā lietvedība par centralizētā matemātikas eksāmena norisi Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā. Pretēji normatīvo aktu prasībām tas noticis krievu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kad vakar jautāju, ko sarunās ar Rīgas domi par skolu tīkla sakārtošanu IZM ieteiks pašvaldībai: slēgt vienīgo latviešu skolu, tādējādi atsakoties no izglītības latviešu valodā šajā apkaimē, vai arī apvienot abas krievu skolas un censties saglabāt izglītību latviešu valodā, no konkrētas atbildes izvairījās, ļaujot savā vietā atbildēt pētniekam.

LA.lv