Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

Latvietis Dānijā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jānis Strupulis. "Aprīlis". 2014.

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā līdz 1. novembrim skatāma visai neparasta izstāde “Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā”.

Kā teic izstādes kuratore, muzeja direktora vietniece Marija Kaupere, šis notikums ir patiesi unikāls. Neesmu dzirdējis, ka latviešu mākslas vēsturē kāds mākslinieks, dzīvodams dzimtenē, 24 gadus būtu sadarbojies ar kādu ģimeni citā valstī un tai tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, vietējam muzejam radīdams tik daudz mākslas darbu, lai ar tiem piepildītu lielu izstāžu zāli, kā Jānis Strupulis. Mākslinieks izstādes atklāšanā piebilda, ka uz Jelgavu pat nav atvesti visi darbi. Izdots arī katalogs, kurā publicēti visi izstādes eksponāti, kas turpmāk vizuāli liecinās par viņa daiļradi ārpus Latvijas. Jāpiebilst, ka, līdzko izstāde beigsies, visi darbi ceļos atpakaļ uz Dāniju.

Jelgava Jāņa Strupuļa dzīvē ir īpaša ar to, ka šeit dzīvoja viņa pusbrālis Guntis Strupulis (1933 – 1974) un šeit notika viņa pirmā personālizstāde. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Dānijas kolekcija atceļojusi tieši uz šo pilsētu.

Kā katalogā vēsta Bitena Damgo, 1991. gadā viņas vīrs Ove Damgo televīzijā redzējis, kā Baltijas valstīs iznīcina Ļeņina pieminekļus, un sadomājis vienu no tiem iegādāties un izveidot pieminekli komunisma un Berlīnes mūra sabrukumam. Uz Latviju tika aizsūtīti divi viņu dēli, kuri satikās ar Jāni Strupuli, iepazinās un, jūtot savstarpējas simpātijas, latviešu mākslinieku uzaicināja pastrādāt ģimenes studijā Herningā. 1992. gadā viņš pirmo reizi ieradās dāņu zemē un kopš tā laikā ik gadus divus mēnešus uzturas tur. Herningā viņš varējis izpausties visdažādākajās mākslas nozarēs – tēlniecībā, zīmējumā, glezniecībā, dizainā, tā pierādot, ka spējīgs teikt nozīmīgu vārdu ikvienā no tām.

Mākslas cienītāji pazīst Jāni Strupuli kā izcilu medaļu mākslinieku, kurš šo tēlniecības veidu uztur pie dzīvības joprojām. Visbiežāk viņš darina tradicionālas medaļas monētu formā ar zemu attēlu un neitrālu fonu. Tādas Jānis Strupulis veidojis arī Dānijā – gan nozīmīgiem notikumiem, gan ievērojamiem cilvēkiem, taču līdzās tam tapušas medaļas, kurās autors meklējis un atradis jaunas formas – ir ovāli, trīsstūri un daudzas citas. Gan medaļas, gan plaketes izceļas ar māksliniekam raksturīgo tēlu izstrādi, zīmīgo simbolu izvēli un perfekto izpildījumu.

Viņš ir arī lielisks zīmētājs un gleznotājs. Izstādē plaši pārstāvēti portretu zīmējumi uz dažādu toņu papīriem. Jānis Strupulis lielākoties uzmanību pievērš tikai sejai, tās izteiksmei, matu kārtojumam, galvas pagriezienam. Šad tad ieskicē arī plecus un apģērbu. Ar izmanīgu rūpību un dažādiem paņēmieniem – vieglu štrihojumu, tikko jaušamiem zīmuļa pieskārieniem panākot gaismas slīdēšanu vai ēnas acumirklīgu pieklusumu – mākslinieks veido sejas formu, allaž izceļot acis, kurās samanāms modeļa raksturs vai noskaņojums. Cik rūpīgi viņš uzzīmē seju, tikpat skrupulozi attēlo gluži sadzīviskus priekšmetus vai ikdienišķas nodarbības, piemēram, filejas sagriešanu šķēlītēs (žēl, ka nav norādīts, kāds tieši zīmulis izmantots; kā šķiet, bez grafīta lietota arī sangīna, krīts, tuša un pat lodīšu pildspalva).

Jānis Strupulis. "Karafes un glāze".Jānis Strupulis. "Karafes un glāze".

Citkārt Jānis Strupulis ar krāsu zīmuļiem attēlojis augļus – gan atsevišķus, gan no vairākiem izveidojot kompozīciju. Šie darbi ir īpaši pievilcīgi. Ābols, plūme vai tomāts parasti attēloti uz neitrāla fona, jūtama materialitāte, telpiskums un viegla ēna.

Tikpat rūpīgi Jānis Strupulis ar eļļu vai akrilu glezno klusās dabas ar dažādiem augļiem, dārzeņiem un lietām. Visam tiek pievērsta uzmanība – augu formai, materialitātei, stikla caurspīdīgumam, gaismai, galdam un tā pārklājiem. Mākslinieks tiecas uz perfektu izpildījumu, neliekot saskatīt otas pieskārienus audeklam.

Izstādē eksponētas arī viņa bezpriekšmetiskās gleznas, krāsainas, dekoratīvas.

Draugu ģimenes restorānu ķēdei viņš radījis glāžu, pudeļu, karafju un pat izkārtņu dizainu, kā arī uzlīmes vīna pudelēm jaunākajai ražai, logo utt.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Damgo īpašumā patiešām atrodas Latvijā iegūtais Ļeņina piemineklis, kas guļus formā iekļauts skulptūrā, taču to veidojis cits tēlnieks – Svens Dalsgo, toties Jānis Strupulis no nerūsošā tērauda plāksnēm veidojis skulpturālus objektus, bet tie gan nav atvesti. Par tiem liecina vienīgi fotogrāfijas.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+