Mobilā versija
+5.5°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

Latvija – ceturtā mežainākā valsts Eiropā (16)

Foto LETAFoto LETA

Āris Jansons. Mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks

Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā. 52% no mūsu valsts teritorijas ir klāta ar mežiem, un tas nozīmē, ka uz katru Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža, kas gadā saražo apmēram 10-12 kubikmetrus koksnes, liecina mežu statistiskās inventarizācijas dati.

Attiecībā uz meža platību ir vērojams, ka kopš pirmā inventarizācijas cikla, kas Latvijā bija 2004. – 2008.gadā, ir neliels meža platības pieaugums. Ja salīdzina ilgākā laika periodā, tad redzams, ka astoņdesmit gadu laikā – kopš 1935. gada – meža platība faktiski ir dubultojusies.

Līdz ar platības pieaugumu gadu gaitā ievērojami palielinājusies arī meža krāja, kas ir viss kokaudzes saražotais koksnes tilpums vienā hektārā platības. Kopš pirmā inventarizācijas cikla, kad audžu kopējā krāja bija 646.5 miljoni kubikmetru, tā būtiski pieaugusi. Turklāt, ja mēs paskatāmies ilgākā laika periodā, tad varam secināt, ka meža krāja, kas ir mežos esošais koksnes apjoms, ir pieaugusi pat straujāk par meža platību. Tas nozīmē, ka Latvijā veiktas pietiekami mērķtiecīgas darbības, lai nodrošinātu, ka meži valstī pakāpeniski kļūst ražīgāki.

Neliels kā platības, tā krājas palielinājums konstatēts arī pieaugušām, ciršanas vecumu sasniegušām audzēm teritorijās, kur nav nekādu saimnieciskās darbības ierobežojumu. Tas nozīmē, ka nav tā, ka šī te krāja vai meža platība palielinās tikai dabas aizsardzības teritorijās, bet ne arī tajās mūsu valsts daļās, kur ir atļauts veikt mežizstrādi. Divdesmit piecu gadu laikā (1988. – 2013.) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu skaits Latvijā pieaudzis pat vairāk nekā 2 reizes.

mezigrafiks

Koksnes resursu ieguve pēdējo gadu laikā ir bijusi stabila. 2015. gadā – pēdējā, par kuru mums ir pieejama pilna datu kopa, tie ir 10,6 miljoni kubikmetru, kamēr 2009.gadā vidēji tie bija 10,7 miljoni kubikmetru. Šie dati liecina, ka koksnes ieguves apjoms ir stabils, un, ja mēs šo ieguves apjomu skatāmies kopā ar datiem par meža platību un meža krāju, tad ir skaidrs, ka tās ieguves apjoms ir ilgtspējīgs, proti, nenoplicina to resursu, kāds ir Latvijas valstī kopumā.

Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Latvijā liecina arī informācija par meža atjaunošanu – no 2010. līdz 2015. gadam ir nozīmīgi palielinājusies atjaunoto audžu platība, kas zināmā mērā ir saistīta ne tikai ar izmaiņām meža likumdošanas prasībās attiecībā pret atjaunošanu, bet arī ar īpašnieku un tiesisko valdītāju interesi un vēlmi aktīvi darboties meža atjaunošanas procesā, par ko liecina arī Valsts meža dienesta apkopotie dati par jaunaudžu kopšanu. Ja salīdzina pēdējos 5 gadus ar tādu pat laika periodu pirms tam, tad redzams, ka jaunaudžu kopšanu platība kopumā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes, kas nozīmē, ka cilvēki aktīvi domā par meža nākotni.

Mežzinātnes institūts „Silava” kā neatkarīga institūcija regulāri veic meža statistisko inventarizāciju, kas paredzēta meža resursu stāvokļa novērtēšanai valstiskā mērogā. Šāda veida inventarizācijas, kas notiek pēc vienotas metodikas, tiek veiktas lielākajā daļā Eiropas valstu un ir balstītas uz sistemātiski izvietotu kontroles tīklu visā valsts teritorijā. Pēc šādiem mērījumiem varam precīzi novērtēt meža platības izmaiņas un resursu pieaugumu.

Latvijā ir vairāk nekā 16 tūkstoši punktu, kuros institūta darbinieki reizi piecos gados veic instrumentālus mērījumus, lai saprastu, kā ir mainījies meža stāvoklis. Mērījumi tiek izdarīti pat tik precīzi, ka izmērīšanas procesā ir iespējams noteikt, kas ir noticis ar konkrētu koku – vai tas, piemēram, ir nokaltis vai saglabājies dzīvs un lēnāk vai ātrāk audzis. Tādējādi ar ļoti augstu – 97% precizitāti iespējams raksturot nozīmīgākos meža resursu parametrus un objektīvi spriest par to, kas mūsu mežos notiek.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. BIJA – realitāti redzam mēs, laucinieki.Nevajag izplatīt pilsētnieku murgus par tēmu mežs. Sūrā realitāte- nežēlīga mežu izzāģēšana, Latvijas tautas bagātības izzagšana. Latvija ir celmu un krūmu zeme, jo iestādītās jaunaudzes par mežu saukt varēs tikai pēc 30 gadiem

    • Redz, tā jau ir tava problēma, jo reāls mežsaimnieks jau gados 25 gūs peļņu, veicot pirmo krājas kopšanas cirti. Ja vēl izdomās kā racionāli izvest šķeldu no krājas kopšanas cirtēm un šķeldai kāps nedaudz cena, tad pirmajā krājas kopšanas cirtē būs atpelnīta visa atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā ieguldītie līdzekļi.

  2. kamēr te pa portāliem villojas, pani ar hušiem un harvesteriem rullē!!!

  3. Vai cienītais zinātnieks šepat komentāros, neko neizpušķojot un nepietēlojot, varētu nosaukt šādus datus:
    1) cik procentos ir dažādu vecumu audžu parastos saimnieciskos mežos, ar vecuma iedalījumu ik pa desmit gadiem, un tas salīdzināts ar periodu 2006. gadā vai ap to,
    2) paskaidrot, kāpēc ir saglabājies tāds pats ciršanas apjoms, kāds tas bija 2009. gadā, kad bija valsts jāglābj no krīzes, un to tika solīts pēc pāris gadiem atgriezt atpakaļ normālos apjomos,
    3) ja ir pieaudzis apstādīto platību apjoms pie nemainīga ciršanas apjoma, tad taču pat absolūtam dumiķim ir skaidrs, ka , lai dabūtu nemainīgus kubus, pašlaik tiek nocirstas daudz lielākas platības, pēc LVM datiem, pat par 1/4 daļu. Tātad kociņi kļūst papīrmalciskāki un lētāki, starp citu, un tādas pašas platības ienes 2x mazāk naudas. Kā tiek vērtēts šis process? Vai tiešām sekosim Mežu fakultātes zinātnieka ieteikumam no priedes taisīt šķeldu un to vairs līdz lietkoksnes vecumam neaudzēsim???
    4) Kā ir mainījies sadalījums pa koku sugām pēdējos 10- 15 gados? Pēc dabā redzētā, tiek atjaunota ege un priede, bet ne cietie lapu koki. Un tas straujais kubatūras pieaugums, kā izskatās, ir uz alkšņa rēķina. šis koks aug ļoti strauji, pēdējos gados mežu platību pieaugums varētu būt tieši tāpēc, ka mežu platī
    bās tiek ieskaitītas aizaugošas lauksaimniecības zemes.

    • Neesmu A.Jansons, bet….
      1. Pieļauju, ka pieaugušo un pāraugušo audžu apjoms ir samazinājies, jo ja jau mežs ir izaudzis, tas ir jācērt. Tātad, ja mežs ir nocirsts, tad tas ir jāatjauno, tātad, ir palielinājies jaunaudžu procents. Jaunaudžu procents ir palielinājies uz dažādu neizmantojamo LIZ zemju apmežošanu.
      2.Jo, ir aprēķināts, kādu apjomu, salīdzinot ar ikgadējo pieaugumu drīkst izcirst un nu mēs to cērtam. Vispār jau drīkstam arī nedaudz vairāk kā pašlaik atļaujamies.
      3. Izlasot šo, saprotu, ka Tu pats nesaproti, ko īsti gribi pateikt. Šajā teikumā ir 2 nesaistītas domas. Mērķis ir masimāli ātri izaudzēt maksimāli kvalitatīvi, tā iegūstot maksimālo peļņu. Patreiz, pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem un Mūsu mežu kopšanas kritērijiem, skatīties uz sugu ciršanas vecumiem ir dumji. Kopjot audzi, pēc caurmēra Priede cērtas aptuveni 75 gados, Egle-65, Bērzs- 55. Tie vairs nav agrāk domājamie 100 gadi. Un vērtējot to, ka makslīgais stādmateriāls visu laiku tiek uzlabots, pieņemu, ka šie gadi tikai ies uz leju. Otrs faktors ir šie kailciršu caurmēri. Piemēram, Priede, pirmā bonitāte, ciršanas caurmērs ir 35 cm. Painteresējieties gateros par cenām, pie kādiem baļķu caurmēriem cenas ir vis augstākās. Zem 30 cm. Tātad mēs pāraudzējam vērtīgo sortimentu lētākā.
      4. Jā pārsvarā stāda P un E. Par kādiem cietajiem lapukokiem Tu runā. Nekad nav notikusi cieto lapukoku mākslīga atjaunošana kaut cik lielos apmēros. Osis slimo, to vispār nav jēga atjaunot, bet ozolu mūsu likumdošana neļauj cirst kailcirtē, tad kādēļ cilvēkam mocīties stādīt un pēctam reāli čakarēties ar izlases cirti. Runāt jau var par izlašu ciršu labvēlīgumu, bet reāli, jebkurš mežsaimnieks saprot, ka tas nekad neatmaksāsies. Tas atmaksājas tikai uz papīra un zaļo galvās.
      Mežu platības tikai un vienīgi ir palielinājušās uz LIZ rēķina, Vai nu aizaugušas dabiski vai apstādītas mākslīgi. Kā gan savādām meža platība varētu palielināties. Lielu atspērienu deva ES fondu naudas piesaiste neizmantojamo lauksaimniecības zemju apmežošanā. Domāju, ka Krūmāju un neizmantojamo LIZ apmežošanai būtu nepieciešams piesaistīt vēl ES naudu. Jebkurā gadījumā, tas atmaksāsies visai Latvijai.

      • Laikam tāpēc, ka neesat Jansons, saņēmu garu demagoģiju, bet ne būtiskas atbildes. Cietie lapu koki, lai cik Jums gribētos audzēt eglipriedi taisnās strīpās, ir tie, kam vērtīgākā mēbeļu utt. koksne, vai to nezinājāt? Tai Latvijā var iedot lielāku pievienoto vērtību. Vai ir zināms, cik maksā kilograms šķeldas un kilograms vijoles? Un LVM nav nekādu apme[zojamo lauksaimniecisko zemju, bet pēdējo pāris gadu laikā apstādītās platības pieaugušas par 1/4.

        • Tādat, apstādītās platības pieaug, jo līdz šim apstādīja tikai aptuveni pusi no nocirstajiem mežiem, pārējo atstāja dabiskai atjaunošanai. Nu droši vien šīs makslīgi atjaunotās platības procentuāli ir palielinājušās, tas ir, dabiski atjauno mazāk, mākslīgi vairāk. Un nav jau tā, ka LVM to nolemj, ka tik daudz jāatstāj dabiskai atjaunošanai, to manuprāt prasīja arī FSC sertifikācija, tas ir, lai mežus nepadarītu par tīraudžu plantācijām.
          LVM nav gan pārāk daudz LIZ zemes, bet mežu KOPPLATĪBA palielinas visas Latvijas mērogā nevis LVM mežos.
          Ar tiem platlapjiem, kā jau Es Tev teicu, Tu reāli vari iet iesktieties, Lielāka piemērotība tiem ir uz dienvidiem, osis reāli slimo, bet ozolam jebkurā gadījumā ir ļoti lieli dzīvnieku postījumi, izaudzēt to kā makslīgu tīraudzi ir praktiski nereāli, plus tas ko es minēju par kailcirtes aizliegšanu. Paprasi jebkuram mežopim, kurš kopj jaunaudzi, ja ir jāizvēlas ko atstāt, egli vai ozolu, 905 oģiski domajošo ozolu nozāģēs dodot eglei augšanas telpu, jo to ozolu kāds tāpat kāds nomočīs. Sēt ozolu vispār nav jēgas. Izaudzēt ozulu ir viens, bet otrs ir izaudzēt kvalitatīvu, tas ir bez ūdenszariem, berz brūnās serdes, utt. Audzē, audzē, bet beigās tava vijole aiziet par kamīnmalku, kas ir pat lētāka par papīrmalku. Tā teikt, gudri dirst nav malku cirst. Meža meita, ej un audzē savus ozlus, tad redzēsi.
          Par citiem platlapjiem vispār nav jēgas runāt.

        • Cik tad vijoles, skapjus vai kaut ko citu esat savā mūžā izgatavojusi? Neko!Pat savu māju nevīžojat sakārtot, bet citus mācīt – pirmā klāt.

      • Jūs atrodat laiku komentāriem visdažādākajos portālos, apstrīdot visu un visus, bez jebkādiem datiem. Vai gūstat baudu no tā?

  4. Paldies par informāciju. Vairāk tādas – viegli uztveramas un saprotamas.

  5. Atkal ciršanas kāre nāk virsū? Zemīte sasalusi, LVM gatavojas plašiem ciršanas darbiem- skaistapriedeceļa malā?????

  6. Cik Latvijā ir krūmu un cik mežu, no kā var iegūt lietkoksni? Neviens pētnieks par to nerunā, lai arī inventarizācijā krūmi parādās. Nav izdevīgi par to runāt, jo visi krūmi tiek ieskaitīti mežā. Un tad var lielīties: re kādi mēs malači! Ko mēs te mānām, paši sevi vai valsti?

    • teritorijās jau kailcirtes ar skaitās?.. no tā grūti izdasbūt vajadzīgo vārdu- nebūtu kailcirtainākā???

    • Ir skaidri definētas koku sugas, kas paradās inventarizācijā. Par krūmiem Tu varbūt uzskati Pīlādžus un blīgznas, bet citi krūmi gan tur neparādās.
      Neviens nelielās, tie ir reāli fakti. Man jau liekas, ka daudz labāk būtu, ja šīs aizaugušās lauksaimniecības zemes arī izmantotu tieši lauksaimniecības vajadzībām, jo tur aprites cikls ir daudz ātrāks, bet nu kā ir tā ir. Laāk mežs nekā krūmi.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+