Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. jūnijs, 2013
Drukāt

Latvijā ir tikai 7-10% labklājīgo patērētāju

LETALETA

Latvijā no visas sabiedrības ir vien 7-10% labklājīgo patērētāju, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir, sākot no 300 latiem “uz rokas” un vairāk, liecina pētījumu kompānijas “GfK” un LETA biznesa portāla “Nozare.lv” veiktais pētījums.

Pētījumā, kas prezentēts LETA un “GfK” sadarbības partneriem, norādīts, ka šī daļa veido 17-20% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Kā labklājīga patērētāja raksturlielums izvēlēts patērētājs, kura ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir, sākot no 300 latiem mēnesī “uz rokas”, paskaidroja “GfK” Klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga, lai iegūtu sabiedrības daļu, kuru ienākumi ir lielāki par vidējo līmeni un kuru būtu vērts pētīt.

Kā secināts pētījumā, labklājīgais patērētājs visbiežāk ir Rīgā dzīvojošs latvietis vecumā no 25-34 gadiem. Viņam ir augstākā izglītība, un viņš ir uzņēmuma vadītājs vai speciālists.

Šis patērētājs pamatā ir vīrietis, kas dzīvo viens un kuram nav bērnu, taču vienlaikus nav izslēgts, ka viņš dzīvo kopā ar partneri.

Labklājīgajam patērētājam vairāk nekā iedzīvotājiem kopumā raksturīgs tas, ka viņš atzinīgi vērtē valsts ekonomisko situāciju kopumā, atzīmēja Kronberga.

Piemēram, vērtējot valsts ekonomikas izaugsmi tuvāko sešu mēnešu perspektīvā, kaut nedaudz, bet pozitīvu izaugsmi no visiem respondentiem prognozē 13%, bet no labklājīgajiem patērētājiem ekonomikas izaugsmi prognozē viena ceturtā daļa jeb 24%.

Tāpat labklājīgie patērētāji būtiski atzinīgāk vērtē iespējas uzkrāt tuvākā gada laikā – 16% labklājīgo patērētāju uzskata, ka tuvākā gada laikā viņiem noteikti būs iespējas uzkrāt, 42% pauda uzskatu, ka drīzāk būs, 14% – nedz jā, nedz nē,19% – drīzāk nē, 6% – noteikti nē, bet 3% labklājīgo patērētāju atbildēja, ka nezina, vai izdotos veidot uzkrājumus tuvākā gada laikā.

Tikmēr no visiem respondentiem vien 6% uzskata, ka tuvākā gada laikā viņiem noteikti būs iespējas uzkrāt, 21% pauda uzskatu, ka drīzāk būs, 15% – nedz jā, nedz nē, 20% – drīzāk nē, 31% – noteikti nē, bet 8% no visiem respondentiem atbildēja, ka nezina, vai izdotos veidot uzkrājumus tuvākā gada laikā.

Runājot par labklājīgā patērētāja iepirkšanās ieradumiem, pētījumā secināts, ka 40% no labklājīgajiem patērētājiem pārtikai tērē ne vairāk kā 25% no saviem ienākumu, kamēr no visiem respondentiem tikai piektā daļa ir tādi patērētāji, kas pārtikai tērē ne vairāk par 25% no saviem ienākumiem.

Tāpat pētījumā teikts, ka ap 40% labklājīgo patērētāju mēnesī mēdz tērēt vairāk nekā 70 latu degvielai. “Visticamāk, ja, piemēram, cena pārsniegs vienu latu, šie tēriņi nemainīsies,” teica Kronberga, piebilstot, ka 54% labklājīgo patērētāju atzinuši, ka nepārtrauks tērēt līdzekļus degvielas iegādei.

Taču, runājot par to, vai pēdējā gada laikā ir nācies samazināt vai pavisam atteikties no kādu preču vai pakalpojumu patēriņa vai iegādes, “GfK” Klientu un produktu attīstības direktore atzīmēja, ka pētījuma rezultāti parādījuši, ka gan labklājīgajiem, gan visiem patērētājiem kopumā ir nācies atteikties no vienām un tām pašām precēm vai pakalpojumiem. Protams, atšķirīgs bija apjoms, bet izdevumu pozīcijas bijušas tādas pašas.

Proti, 48% labklājīgo patērētāju atzīmējuši, ka pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no ceļojumiem, 45% – kino, teātra, un koncertu apmeklējumiem, 44% – no remontdarbiem, 40% – no dažādiem finanšu uzkrājumiem, apdrošināšanas, bet 38% no sabiedriskā ēdināšanas.

Salīdzinājumam, runājot par to, vai pēdējā gada laikā ir nācies samazināt vai pavisam atteikties no kādu preču vai pakalpojumu patēriņa vai iegādes, 56% no visiem respondentiem atzīmējuši, ka pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no ceļojumiem, 48% – kino, teātra, un koncertu apmeklējumiem, 54% – no remontdarbiem, 41% – no dažādiem finanšu uzkrājumiem, apdrošināšanas, bet 45% atteikušies no mēbeļu un mājas preču iegādes.

Taču, lai motivētu uzņēmējus pievērsties labklājīgo patērētāju grupas pārstāvjiem, lai tos veiksmīgāk sasniegtu, ieinteresētu un uzrunātu, pētījumā arī atzīmēts, ko der ņemt vērā uzņēmējiem no tā, kam šie patērētāji pievērš uzmanību visvairāk.

Izpētot šo patērētāju uzvedību, secināts, ka viņi pievērš uzmanību atlaidēm un akcijas cenām, ja tādas ir. Tomēr kopumā atlaides un akcijas cena nav tas kritērijs, kas nosaka viena vai otra produkta vai pakalpojuma izvēli, akcentēja Kronberga, piebilstot, ka šie patērētāji labprāt novērtē, ka kādas atlaides vai akcijas vispār tiek rīkotas. Par to arī liecina tas, ka viņi ir pasīvāki klientu lojalitātes karšu izmantošanā un tas, ka viņi neaizraujas ar uzlīmju akcijām.

Šie patērētāji biežāk arī izmanto internetu, kur tie gūst informāciju par produktiem, pakalpojumiem, kā arī,lai veiktu pirkumus. Populārākie pirkumi ir biļetes, apģērbs, apavi un datoru aprīkojums. Taču kopumā labklājīgo patērētāju vidū izteikta prioritāte ir produktu kvalitātei un iepriekšējai pozitīvai pieredzei ar kādu preču tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju, kas šai patērētāju grupai ir kaut kas vairāk par tikai tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju.

LETA biznesa portāla “Nozare.lv” un “GfK” pētījums tika prezentēts LETA un “GfK” sadarbības partneriem.

Pētījums tika veikts šā gada maijā, interneta vidē aptaujājot 1127 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Papildus izmantoti citu “GfK” iepriekš veiktu pētījumu (Omnibuss, pētījumi interneta vidē) dati.

“GfK Custom Research Baltic” ir starptautisks GfK grupas uzņēmums, kura galvenās darbības sfēras ir tirgus un socioloģisko pētījuma veikšana (datu vākšana, apstrāde, analīze un konsultācijas) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+