Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. maijs, 2012
Drukāt

Latvija no 2014. gada varētu saņemt 77% tiešmaksājumu no ES vidējā

lauks_leta2

Eiropas Savienības (ES) amatpersonu izpratne par nepieciešamību palielināt tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem ir panākta, pirmdien žurnālistiem norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Jautājums ir tikai: par cik palielināt?

 

Izlīdzināšanu ES vidējā līmenī neviens nesola, bet atbalsta līmenis no dažādām mutēm ir izskanējis amplitūdā no 54% (Eiropas Komisijas piedāvājums) līdz 90%.

Ja īstenotos Eiropas Komisijas piedāvājums, tad 2014. gadā tiešmaksājumi būtu pat mazāki nekā šogad un arī 2013. gadā – tikai 108 eiro par hektāru (skat. tabulu vakardienas numurā). Solītos 54% no ES vidējā jeb 144 eiro par hektāru Latvijas zemnieki tad saņemtu vien 2017. gadā. Šādu scenāriju nepieļauj nedz Eiropas Parlaments, nedz ES Padome, nedz Baltijas valstu valdības, nedz lauksaimnieku organizācijas.

 

Kurš variants reālākais?

Ir izskanējuši vairāki varianti saistībā ar tiešmaksājumu palielināšanu Baltijas valstīm.

Minimālais variants paredz izlīdzināt tiešmaksājumus Baltijas valstīm līdz nākamās dalībvalsts līmenim, t. i., līdz 77% (pēc citiem aprēķiniem 75%) no ES vidējā tiešmaksājumu apmēra, t. i., tādu, kādu saņemtu Rumānija. Tad četras dalībvalstis saņemtu vismazāk – 207 eiro par hektāru, kamēr vidējais maksājums Eiropā būtu 268 eiro. Tas ES budžetam papildus izmaksātu 1,868 miljardus eiro, kaut tas aizņem tikai 0,62% no ES visu dalībvalstu tiešmaksājumu aploksnes.

 

Šis variants ir reāls tāpēc, ka atsevišķas donorvalstis ir pieļāvušas šāda piešķīruma iespējamību Baltijas valstīm, atraujot saviem lauksaimniekiem.

 

Otrs variants, par ko vienoti iestājas Baltijas valstu valdības un lauksaimnieku organizācijas, paredz tiešmaksājumus palielināt līdz 80% no vidējā ES apmēra, kam būtu nepieciešami 2,734 miljardi eiro. Šajā gadījumā vēl bez Baltijas valstīm ieguvējas būtu arī Rumānija, Portugāle un Slovākija.

Savukārt trešajā gadījumā, ja tiešmaksājumi Baltijas valstīm tiktu izlīdzināti līdz 90% no ES vidējā, iegūtu vēl Polija, Lielbritānija, Spānija, Bulgārija, Zviedrija un Somija. Tam jau būtu nepieciešami 10 miljardi eiro, kāds piešķīrums no budžeta jau vairs nebūtu iespējams.

No izskanējušiem variantiem visticamākais ir scenārijs, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis no 2014. gada varētu saņemt 77% tiešmaksājumu no ES vidējā jeb tikpat, cik Rumānija. Pie Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības 1,516 miljoniem hektāru ES atbalsts būtu 207 eiro apmērā.

Dānija kā prezidējošā ES valsts tiešmaksājumus ir iekļāvusi to jautājumu sarak-stā, par kuriem vienošanās nav panākta, kas nozīmē, ka par to būs jāvienojas valstu vadītājiem. Tikmēr arī Eiropas Parlamentā nav vienprātības par to izlīdzināšanas metodi.

 

Piedāvā 
mainīt kritērijus

Ministre arī pastāstīja, ka nesen tikusies ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītāju Paolo di Kastro, kas informējis, ka EP gatavo ziņojumu ES tiešmaksājumu jautājumā, kurā būs atspoguļota arī Baltijas valstu lauksaimnieku situācija. Minētais ziņojums varētu tikt publicēts 18. – 19. jūnijā.

 

“Eiropas Parlaments tiešmaksājumu apmēru vēlas saistīt ar dzīves dārdzību attiecīgajā valstī. Pēc viņu aplēsēm, Baltijas valstīs dzīves dārdzība ir lielāka nekā Polijā un Rumānijā, kurās tiešmaksājumu apmērs ir lielāks. Tas ir arī pamats argumentam, kādēļ Baltijas valstīm pienāktos lielāki tiešmaksājumi, nekā pašlaik paredz Eiropas Komisija,”

 

paskaidroja Straujuma, taču atzina, ka, viņasprāt, dzīves dārdzība ir gūti aprēķināma. Turklāt, pielietojot dārdzības koeficientu, tiešmaksājumi tiktu palielināti procentuāli, nevis izlīdzināti.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikušies ar 18 Eiropas Parlamenta deputātiem, lai izskaidrotu Latvijas situāciju un iegūtu viņu atbalstu Latvijai svarīgajos jautājumos, pastāstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze. “Gatavoto ziņojumu neviens nav redzējis, bet mūsu sarunā ar Paolo di Kastro bažas radīja viņa piedāvātā formula par procentuālu palielinājumu līdz pat 90% no ES vidējā. Baltijas valstīm daudz izdevīgāks ir izņēmums, kas izlīdzina atšķirības,” viņš uztraucās.

 

Gan COPA/COGECA, gan Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojumos Baltijas valstis atzītas kā izņēmums, kur “izkropļotā konkurence atstāj sociālas sekas”, vēstīja Latvijas lauksaimnieku interešu lobists Armands Krauze.

 

Tādējādi nākamais raunds notiks Eiropas Parlamentā, kur visaktīvākā cīnītāja ir EP deputāte Sandra Kalniete.

 

Vienādi, ne pēdējie

Zemkopības ministre nepieļauj procentuālu palielinājumu visām dalībvalstīm, jo tad Latvija kā bija, tā arī paliktu pēdējā vietā: “Mums neder neliels procentuāls pieaugums, bet nepieciešams visām Baltijas valstīm vienāds tiešmaksājumu apmērs.” Eiropas Parlamenta ietekmīgākās – Eiropas Tautas partiju – grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls apliecinājis ministrei, ka visām Baltijas valstīm vajadzētu izlīdzināt tiešmaksājumus tā, lai visās trijās Baltijas valstīs to apmērs būtu vienāds.

Otrajā lielākajā EP partiju – sociāldemokrātu – grupā ir izplatīts uzskats par tiešmaksājumu procentuālu pieaudzēšanu. Tāpēc tiek organizēta tikšanās ar sociāldemokrātu līderi – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+