Mobilā versija
Brīdinājums +12.0°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Pirmdiena, 16. oktobris, 2017
17. marts, 2016
Drukāt

“Latvija palīdz vairāk, nekā varētu iedomāties”. Aktuālā aptauja Ukrainā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vai izjūtat Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu atbalstu Austrumukrainas konfliktā, cīņā ar korupciju un ES integrācijas centienos?

 

Romāns Terebeņecs (25 gadi) Ļvivas Starptautiskās sadarbības un tūrisma departamenta direktors: “Oktobrī starp mūsu valstīm noslēdza Sapratnes un sadarbības memorandu lauksaimniecībā. Tagad arī Latvijas žurnālisti ir viesojušies Ļvivas reģionā, un ticu, ka arī turpmāk mūsu sadarbība turpināsies. Mēs ļoti novērtējam gan jūsu spēcīgo pozīciju Krievijas sankciju jautājumā, gan politisko stāju ANO Ģenerālajā asamblejā, gan par vajadzību reformēt ANO Drošības komiteju. Tomēr visvairāk esmu pateicīgs par Latvijas medicīnisko palīdzību mūsu karavīriem. Uzskatu, ka noteikti jāturpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tik ilgi, kamēr šī valsts no Ukrainas teritorijas neatvilks ikvienu savu kareivi un militāro tehniku. Šobrīd ienaidnieks numur viens ir Krievija, un izskatās, ka tā negrasās apstāties ar Ukrainu. Mēs nekad neaizmirsīsim jūsu palīdzību un darīsim to pašu, ja Latvijai būs tāda nepieciešamība.”

 

Gaļina Zadorovska, gide: “Mēs jūtam Baltijas valstu atbalstu, it īpaši Latvijas un Lietuvas, kuras mums kopš Maidana sniedz medicīnisko un humāno palīdzību, piemēram, mūsu karavīriem Latvijā veiktas bezmaksas acu operācijas. Latvija starptautiskā līmenī ir viena no Ukrainas advokātēm. Latvija nav tā bagātākā valsts pasaulē, tāpēc nemaz nevaram gaidīt zelta kalnus, taču katru palīdzību novērtējam. Starp mūsu valstīm gribētu lielāku pieredzes apmaiņu – lai vairāk ukraiņu jauniešu ceļotu uz Latviju īsās pieredzes apmaiņas programmā, kur varētu iegūt Latvijas pieredzi vairākās nozarēs – politikā, kultūrā u. c. sfērās. Tāpat mans sapnis ir militārās savienības izveide, kurā ietilptu, piemēram, Ukraina, Polija, Latvija, Igaunija un Lietuva. Uzskatu, ka tādā veidā mēs kopīgi spētu sevi aizsargāt daudz efektīvāk. Pēdējie notikumi Turcijā liek šaubīties par NATO spēju un gatavību aizstāvēt tās dalībvalstis.”

 

Volodimirs Beha (47 gadi), viesnīcas un atpūtas kompleksa “Vezha Vedmezha” līdzīpašnieks: “Visas Baltijas valstis, īpaši Latvija un Lietuva, mums ļoti palīdz gan cīņā pret Krievijas agresiju Austrumukrainā, gan cīņā ar mūsu valstī notiekošo korupciju, gan centienos veikt reformas, lai mēs beidzot varētu ņemt dalību Eiropas institūcijās. Saņēmām vairāku veidu palīdzību – gan humānās palīdzības un medicīnas preces, gan militāro ekipējumu, arī finansiālu atbalstu. Īstenībā Latvija mūsu labā dara daudz vairāk, nekā varētu iedomāties, īpaši politiskā ziņā, kas daudziem paliek nepamanīts. Ceru, ka mūsu valstu sadarbība nebeigsies un latvieši turpinās mūs atbalstīt šajā trauksmainajā laikā. Potenciāls sadarboties ir milzīgs. Turklāt sadarbības nozares ir visdažādākās gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukraina palīdzētu Latvijai, ja jums gadītos kādas problēmas, jo miers un stabilitāte Baltijas reģionā ir ļoti svarīgi faktori arī drošībai un stabilitātei Ukrainā.”

 

Irina Boiko (27 gadi), uzņēmēja, dažādu pasākumu rīkotāja: “Esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās skaidro pozīciju un atbalstu diplomātiskā līmenī, kā arī par materiālo un tehnisko palīdzību. Ir svarīgi apzināties, ka neesam vieni. Latvija ir izveidojusi civilizētu sabiedrību, iestājusies ES, uzkrājusi lielu pieredzi ES integrācijas procesā. Ir svarīgi pasaulei stāstīt patiesību par Ukrainā notiekošo. Krievijas propagandas mašīna strādā lieliski, un mēs joprojām nespējam pret to cīnīties. Mēs jau vēsturiski esam bijuši vienoti cīņā pret Krievijas agresiju, tāpēc saprotam, kurš ir ienaidnieks, kurš ir draugs, bet kuru mēs neinteresējam.”

Pievienot komentāru

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+