×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
17. marts, 2016
Drukāt

“Latvija palīdz vairāk, nekā varētu iedomāties”. Aktuālā aptauja Ukrainā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vai izjūtat Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu atbalstu Austrumukrainas konfliktā, cīņā ar korupciju un ES integrācijas centienos?

 

Romāns Terebeņecs (25 gadi) Ļvivas Starptautiskās sadarbības un tūrisma departamenta direktors: “Oktobrī starp mūsu valstīm noslēdza Sapratnes un sadarbības memorandu lauksaimniecībā. Tagad arī Latvijas žurnālisti ir viesojušies Ļvivas reģionā, un ticu, ka arī turpmāk mūsu sadarbība turpināsies. Mēs ļoti novērtējam gan jūsu spēcīgo pozīciju Krievijas sankciju jautājumā, gan politisko stāju ANO Ģenerālajā asamblejā, gan par vajadzību reformēt ANO Drošības komiteju. Tomēr visvairāk esmu pateicīgs par Latvijas medicīnisko palīdzību mūsu karavīriem. Uzskatu, ka noteikti jāturpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tik ilgi, kamēr šī valsts no Ukrainas teritorijas neatvilks ikvienu savu kareivi un militāro tehniku. Šobrīd ienaidnieks numur viens ir Krievija, un izskatās, ka tā negrasās apstāties ar Ukrainu. Mēs nekad neaizmirsīsim jūsu palīdzību un darīsim to pašu, ja Latvijai būs tāda nepieciešamība.”

 

Gaļina Zadorovska, gide: “Mēs jūtam Baltijas valstu atbalstu, it īpaši Latvijas un Lietuvas, kuras mums kopš Maidana sniedz medicīnisko un humāno palīdzību, piemēram, mūsu karavīriem Latvijā veiktas bezmaksas acu operācijas. Latvija starptautiskā līmenī ir viena no Ukrainas advokātēm. Latvija nav tā bagātākā valsts pasaulē, tāpēc nemaz nevaram gaidīt zelta kalnus, taču katru palīdzību novērtējam. Starp mūsu valstīm gribētu lielāku pieredzes apmaiņu – lai vairāk ukraiņu jauniešu ceļotu uz Latviju īsās pieredzes apmaiņas programmā, kur varētu iegūt Latvijas pieredzi vairākās nozarēs – politikā, kultūrā u. c. sfērās. Tāpat mans sapnis ir militārās savienības izveide, kurā ietilptu, piemēram, Ukraina, Polija, Latvija, Igaunija un Lietuva. Uzskatu, ka tādā veidā mēs kopīgi spētu sevi aizsargāt daudz efektīvāk. Pēdējie notikumi Turcijā liek šaubīties par NATO spēju un gatavību aizstāvēt tās dalībvalstis.”

 

Volodimirs Beha (47 gadi), viesnīcas un atpūtas kompleksa “Vezha Vedmezha” līdzīpašnieks: “Visas Baltijas valstis, īpaši Latvija un Lietuva, mums ļoti palīdz gan cīņā pret Krievijas agresiju Austrumukrainā, gan cīņā ar mūsu valstī notiekošo korupciju, gan centienos veikt reformas, lai mēs beidzot varētu ņemt dalību Eiropas institūcijās. Saņēmām vairāku veidu palīdzību – gan humānās palīdzības un medicīnas preces, gan militāro ekipējumu, arī finansiālu atbalstu. Īstenībā Latvija mūsu labā dara daudz vairāk, nekā varētu iedomāties, īpaši politiskā ziņā, kas daudziem paliek nepamanīts. Ceru, ka mūsu valstu sadarbība nebeigsies un latvieši turpinās mūs atbalstīt šajā trauksmainajā laikā. Potenciāls sadarboties ir milzīgs. Turklāt sadarbības nozares ir visdažādākās gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukraina palīdzētu Latvijai, ja jums gadītos kādas problēmas, jo miers un stabilitāte Baltijas reģionā ir ļoti svarīgi faktori arī drošībai un stabilitātei Ukrainā.”

 

Irina Boiko (27 gadi), uzņēmēja, dažādu pasākumu rīkotāja: “Esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās skaidro pozīciju un atbalstu diplomātiskā līmenī, kā arī par materiālo un tehnisko palīdzību. Ir svarīgi apzināties, ka neesam vieni. Latvija ir izveidojusi civilizētu sabiedrību, iestājusies ES, uzkrājusi lielu pieredzi ES integrācijas procesā. Ir svarīgi pasaulei stāstīt patiesību par Ukrainā notiekošo. Krievijas propagandas mašīna strādā lieliski, un mēs joprojām nespējam pret to cīnīties. Mēs jau vēsturiski esam bijuši vienoti cīņā pret Krievijas agresiju, tāpēc saprotam, kurš ir ienaidnieks, kurš ir draugs, bet kuru mēs neinteresējam.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+