Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Latvijā teju 10% jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas neturpina izglītību (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Jaunieši, kas agrīni pametuši mācības, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk saskaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām, kā arī ir pakļauti augstam bezdarba riskam. Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai apgūt profesiju, bija 9,8%, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs, kā teikts ziņojumā, gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu neturpina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumus vai nesaņemot vispār nekādus izglītību apliecinošus dokumentus. Latvijā 18-24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Neturpināt vai pārtraukt mācības bieži vien ir indivīda personisks lēmums. Ziņojums identificē kopīgus faktorus, kuri sekmē lēmumu neturpināt izglītību vai neuzsākt profesijas apguvi. Skolēni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t.i., bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

Agrīna izstāšanās no izglītības apguves atstāj negatīvas sociāli ekonomiskas sekas skolēna turpmākajā dzīvē. Piemēram, Latvijā no tiem jauniešiem, kas ieguvuši vien pamatskolas izglītību, tikai 10% atraduši darbu. Salīdzinājumam veiksmīgi darba tirgū iekļaujas 43% Latvijas jauniešu ar vidējo izglītību un 67% jauniešu ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas valstu vidū, Latvijas jaunieši ar pamatskolas izglītību darbu iegūst divas reizes retāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka viens no pamata instrumentiem, kas var palīdzēt novērst agrīnu izstāšanos no izglītības apguves, ir karjeras atbalsta pasākumi. Tomēr Latvijas pašvaldību administrācijas un skolu direktoru vidū nereti trūkst izpratnes par karjeras atbalsta pasākumu saistību ar sekmēm izglītībā. Skolotāji ir tie, kas atbalsta skolēnus izglītības vai profesionālās karjeras lēmumos, kā arī sniedz palīdzību skolēniem ar mācību grūtībām, lai gan pedagoģiskās izglītības programmās skolotāji netiek īpaši sagatavoti karjeras atbalsta uzdevumam.

Ziņojumā arī aprakstīti risinājumi, kā novērst agrīnu izstāšanos no profesionālās izglītības apguves. Visām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latvijai, būtu jānodrošina profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem individuāli piemērotu izglītības vai karjeras virzību, kā arī individualizētu pieeju izglītības programmas apguvei, ar dažādu atbalsta pasākumu, piemēram, mentoringa, vai individuāla mācību plāna palīdzību. Tāpat, veidojot un īstenojot profesionālās izglītības programmas, tiek ieteikts uzsvērt apmācības rezultātā iegūtās prasmes, nevis apgūto mācību kursu vai stundu skaitu.

Lai diskutētu par to, kā risināt agrīni izglītību pametušo skolēnu problēmu Latvijā un citur Eiropā, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) šī gada rudenī plāno starptautisku konferenci “Iespējamie risinājumi priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaita samazināšanai un pieredze Erasmus+ programmas ietvaros”, kurā tiksies politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji, izglītības iestāžu vadītāji un citi šajā problemātikā iesaistītie. Tādējādi tiks meklēti risinājumi un iespējas motivēt jauniešus turpināt izglītību un iegūt profesiju.

Ziņojumu “Risinājumi, kā novērst agrīnu izstāšanos no izglītības un apmācības Eiropā: stratēģijas, politika un prakse” Eiropas Komisijas uzdevumā kopīgi sagatavojuši Eurydice tīkls un Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs CEDEFOP. Ziņojums sniedz salīdzinošus datus par Eiropas valstīm un veicina informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ziņojums arī sniedz iespēju izglītības politikas veidotājiem ES institūcijās un dalībvalstīs diskutēt par labākās prakses piemēriem un problēmu risinājumiem. Pilns ziņojuma teksts angļu valodā un galveno faktu buklets latviešu valodā pieejams VIAA mājās lapas sadaļā Eurydice publikācijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kāda tam eXtrā nozīme, ja minis†rijas sekretūte bez kalkulātõra ar 10 neprot sareizināt, ja par depu†ātu lien pilsonis, kuram šķiet, ka Na Hlorīds pie neuzmanīgas apiešanās var jobņīt un ja par preziden†u raujās pensionārs, kurš dzimtajā valodā izteikties neprot – nu ko dod tās skolas?

Draugiem Facebook Twitter Google+