Latvijā
Sabiedrība

Latvijas portālu pētījums: iezīmējas rietumu, prokremliskā un hibrīdā pieeja 6

Foto-LETA/AFP

Pētot starptautisko notikumu atspoguļojumu vairākos Latvijas interneta portālos, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieki secinājuši, ka, lai gan visi pētījumā analizētie mediji regulāri izmanto Latvijas ziņu aģentūru sagatavotos materiālus, tomēr dažādo avotu un pirmavotu īpatsvars ļauj nosacīti ieskicēt trīs ziņu portālu pudurus, portālu la.lv informēja APPC.

APPC tos dala – Rietumu informācijas plūsmas dalībnieki (LV Delfi, LV Tvnet, LA.lv), prokremliskās informācijas plūsmas dalībnieki (Vesti.lv) un hibrīdās plūsmas dalībnieki (Rus Delfi , Rus Tvnet). Pēdējie izmanto daudzveidīgus – pārsvarā krievu valodā vēstošus – informācijas avotus, tajā skaitā arī Krievijas valsts medijus (RIA Novosti, TASS) un citus Krievijas avotus (Lenta.ru, Regnum.ru).

Tāpat pētnieki atklājuši, ka krievvalodīgo portālu redakcijas kopumā ir daudz vairāk tendētas iejaukties pārpublicēto rakstu oriģinālajos virsrakstos, ieviešot ne tikai stilistiskas, bet arī ideoloģiskas izmaiņas. Šādas ideoloģiskas intervences visbiežāk ir novērojamas Vesti.lv publikācijās. Latviešu valodā virsraksti tiek veidoti kā cēloņu un seku atspoguļojums, turpretī krievvalodīgo portālu virsrakstos biežāk parādās negatīvo seku konteksts attiecībā uz Rietumvalstīm, tostarp Latviju.

Atšķirības starptautisko notikumu atainošanā Latvijas ziņu portālos ir jāvērtē arī mūsdienu politiskajā kontekstā, norāda pētnieki. Nekritiska vai dažkārt mērķtiecīga Krievijā sagatavotas informācijas publicēšana Latvijas ziņu portālos vairo Latvijas sabiedrības šķelšanās riskus. Turklāt Ukrainas 2014. – 2017. gada notikumi rāda, ka sabiedrības saliedētības problēmas var veicināt nacionālās drošības izaicinājumus.

Drīzumā gaidāma APPC jaunākās grāmatas „Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos” prezentācija. Grāmatā ir apskatīts, kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem, un analizēts, kā atšķiras šo notikumu un procesu atainošana Latvijas interneta medijos latviešu un krievu valodā.
Latvijā bieži mēdz runāt par divu pilnīgi nošķirtu informatīvo telpu pastāvēšanu latviešu un krievu valodā. Taču, kā norāda grāmatas redaktori, šis pētījums paplašina ierasto izpratni par Latvijas informatīvās telpas robežlīnijām attiecībā uz starptautiskajiem notikumiem. Pētījuma ietvaros veiktā vietējo interneta portālu satura analīze ļauj daudz detalizētāk runāt par kopīgo un atšķirīgo latviešu un krievu valodās rakstošajos interneta medijos.

Grāmatas prezentācijā tiks pārrunāti atsevišķi atlasītie spilgti notikumi starptautiskajā arēnā, kuri pēdējos gados radījuši un turpina izraisīt lielu rezonansi Latvijas medijos: NATO Varšavas samits; Krievijas dopinga skandāls un Brexit; patvēruma meklētāju krīze Eiropas Savienībā un Krimas aneksija; Rietumu sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Visos izpētes gadījumos tika veikta sešu interneta portālu kontentanalīze: LV Delfi , Rus Delfi , LV Tvnet, Rus Tvnet, LA.lv un Vesti.lv.

Neatkarīgu, brīvu un profesionālu mediju darbība 21. gs. ir svarīgs priekšnosacījums demokrātijas efektīvai funkcionēšanai. Tie būtiski ietekmē demokrātijas darbības kvalitāti un ir viens no avotiem, kas sniedz visiem pilsoņiem vienādas iespējas iegūt skaidru priekšstatu par viņu politiskajām izvēles iespējām. Starptautisko notikumu atainojums interneta medijos ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus valstī, atgādina pētnieki.

Jauno grāmatu prezentēs tās līdzredaktors, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Dr. Mārtiņš Kaprāns. Savus pētījuma secinājumus prezentēs arī APPC pētnieks Māris Cepurītis, LU Sociālo zinātņu fakultātes docents un Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieks Didzis Bērziņš, kā arī līdzredaktors, APPC izpilddirektors un pētnieks Andis Kudors.

Šī pētījuma tapšanu atbalstīja Konrāda Adenauera fonds, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

LA.lv