Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

Latvijas recepte 


Foto - LETAFoto - LETA

5. maijā starptautiskajā konferencē “Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze”, ko rīkoja Latvijas Banka un Starptautiskais valūtas fonds, tika vērtēta Latvijas pieredze krīzes pārvarēšanā un turpmākie uzdevumi.


 

Viena recepte visiem neder

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda: “Esmu piesardzīga izmantot “copy – paste” stratēģiju, viena recepte nevar derēt visām valstīm. Īrijas krīze atšķiras no Portugāles krīzes, tā savukārt atšķiras no Grieķijas situācijas, kas ir atšķirīga no Latvijas piedzīvotās krīzes. Taču politiskā atbildība ir aktuāla pilnīgi visās programmās, kurās SVF iesaistās.

Programma, taupības pasākumi, komunikācija, cilvēku iesaiste – šiem visiem pasākumiem jānāk no attiecīgās zemes. Tā bija jūsu valdība, kas spēja komunicēt ar sabiedrību un izlīdzināt krīzes nastu tā, ka visi sabiedrības slāņi tiek skarti vienādi.

Latvijai ir jātiecas uz mērķi pievienoties eirozonai. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir jāturpina reformas konkurētspējas stiprināšanai, jāveicina darbaspēka aktivitāte. Ir būtiski salāgot izglītību un profesionālo apmācību ar tirgus prasībām.

Trešais būtiskais uzdevums Latvijai ir aktīvāks darbs sociālās kohēzijas nodrošināšanā. Patlaban ir novērojama liela ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā – sakārtojot ienākumus skalā, tās augšējam “top 20″ ir septiņas reizes lielāki ienākumi nekā apakšējiem 20%.”

 

Jāspēj 
pielāgot institūcijas

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns: “Sabiedrības ir atšķirīgas. Protams, ir dabiska vēlme salīdzināt dažādas sabiedrības, bet jāapzinās, ka, to darot, mēs aizmirstam, ka cilvēki ir atšķirīgi, institūcijas ir atšķirīgas, kultūras arī. Tomēr atšķirīgā vide nav attaisnojums taupības pasākumu neveikšanai. Šādus argumentus mēs nevaram izmantot kā ieganstu, lai neveiktu nepieciešamās reformas, gan runājot par pensiju sistēmu, gan valsts pārvaldi. No Latvijas citas valstis var mācīties, it īpaši to, ka institūcijas jāpielāgo, lai tās būtu ilgtspējīgas.”

 

Izglāba ātra rīcība

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Ar ātru rīcību ātri atguvām uzticību finanšu tirgos. Savukārt valstīm, kas to ir zaudējušas, ir apgrūtināta iespēja to atgūt. Ja ir finanšu tirgu uzticība, bankas aizdod, cilvēki pārtrauc uztraukties, kapitāls neaizplūst, bet drīzāk ieplūst, un valsts var atgriezties pie izaugsmes. Bet, ja šo regulēšanu cenšas atlikt, var būt sarežģījumi.

Runājot par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, fiskālie pasākumi nav vienīgais, kā to darīt. Ir jāveido darbavietas, ekonomikas izaugsme un jāsniedz papildu atbalsts, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju.”

 

Iekšējā devalvācija 
ir risinājums

Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmusens: “Latvija atzina patiesību un ātri rīkojās. Tā veica fiskālo konsolidāciju 9% no iekšzemes kopprodukta apmērā jau pirmajā gadā, bet tas ir jāveic ātri, pirms cilvēkiem zūd ticība kaut ko mainīt. Tā nav tikai korekciju programma valsts labā, lai apmierinātu SVF vai Eiropas Komisijas prasības. Šeit, manuprāt, valsts uzņēmās ģeostratēģisku dimensiju, lai īstenotu programmu, jo valstij bija patiesa, spēcīga griba palikt strādāt šajā pasaules daļā, reģionā. Iekšējā devalvācija nostrādāja, un tā ir mācība citām valstīm, ka tas ir iespējams.”

 

Latvijai 
jāstājas eirozonā

Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs: “Ja Eiropas Savienība saka, ka eirozonā nevar iestāties Latvija, tad kura valsts vispār to var izdarīt? Kurš ir darījis vairāk, lai parādītu, ka var sakārtot savu ekonomiku? Ja valsts vēlas ieviest eiro, tad valsts finanses ir jātur kārtībā. Zviedrija atbalsta Latvijas tiekšanos uz eiro ievie-
šanu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+