Latvijas Studentu apvienību turpmāk vadīs Dubickis 0
Latvijas Studentu apvienības (LSA) kongresā sestdien, 30.martā, par jauno apvienības prezidentu ievēlēts LSA akadēmiskā virziena vadītājs Mikus Dubickis. Kā informēja LSA pārstāve Sintija Segleniece, no 184 delegātiem Dubicka kandidatūru atbalstīja 103.
Uz LSA prezidenta amatu bija pieteikušies trīs kandidāti. Uz prezidenta amatu pretendēja pašreizējā organizācijas finanšu virziena vadītāja Undija Ancēna, Baltijas Starptautiskās akadēmijas studentu parlamenta pārstāvis un ilggadējs LSA aktīvists Kristaps Laucis un Dubickis.
Dubickis savā darbības plānā kā izaicinājumus norādījis augstākās izglītības mērķu īstenošanu augstākās izglītības institūcijās, augstākās izglītības pārveides procesu un finansējumu, tāpat arī izglītības pieejamības un kvalitātes pilnveidi.
Pie nākamā gada darbības izaicinājumiem Dubickis min arī studentu kustības stiprināšanu, studentu pašpārvalžu kapacitātes un kompetences paaugstināšanu, aktuālās informācijas nodrošināšanu studentiem, pašpārvaldēm un citiem interesentiem, studentu informētību, apmācību un iesaisti studiju virzienu akreditācijas procesā, kā arī LSA kā viedokļa līderes atpazīstamības veicināšanu.
“Šobrīd mēs esam augstākās izglītības pārveides procesā, kurā tiek viestas jaunas pārmaiņas un tajā pašā laikā arī redzamas vietas, kur faktiski darbība tiek bremzēta un apturēta. Akreditācijas procesi ir viens no tiem, kam mēs tūlīt pat ar lielu sparu mēģināsim sekot līdzi, lai tomēr studenti varētu beidzot šajā studiju gadā saņemt valsts atzītus diplomus tajās programmās, kuras ir kvalitatīvas un akreditējamas. Šobrīd šis process ir apturēts,” aģentūrai LETA pēc ievēlēšanas amatā teica Dubickis.
Dubickis daudzas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas vērtē kā pozitīvas un atbalstāmas, taču uzsver, ka pastāv jautājums kā šīs reformas tiek īstenotas.
“Kopumā ir tā, ka faktiski ļoti daudzas idejas pēc būtības pat ir atbalstāmas. Noteikti ne visas atbalstu. Tajā pašā laikā ceļš, kā mēs ejam uz to, šie līdzekļi, ko mēs izmantojam bremzējot akreditācijas procesu vai citas lietas – tas nav pieņemams, tā mēs nevaram darīt. Nevaram teikt, ka mums, piemēram, Augstākās izglītības padomes īstenotajā projektā bija pārāk maz slikti novērtētas programmas un tāpēc projekts faktiski ir nederīgs. Mēs nevaram iet ar tādiem politiskiem uzstādījumiem. Augstskolu resursu konsolidācija ir atbalstāma, ja augstskolas redz un saprot kā to īstenot saprātīgā ceļā,” norādīja Dubickis.
Viņš atgādināja, ka LSA ir pieņēmusi pozīciju par bezmaksas augstāko izglītību. “Faktiski redzam, ka ministrs tā vai citādi vēlas virzīt mūs uz kreditēšanas sistēmu. Mēs šo sistēmu neatbalstām, mēs esam par valsts finansētām studijām, jo tas ir būtisks instruments kā noturēt jauniešus Latvijā. Izglītība ir jāizvirza par prioritāti, jo Latvijā nav citu vērtību, turklāt šobrīd uz tuvākajām ārvalstu augstkolām ir iespējams doties studēt bez maksas,” piebilda Dubickis.
Dubickis šajā reformas punktā sarežģījumus sadarbībā ar Ķīli nesaredz. Jaunajam LSA prezidentam neesot personīgu simpātiju vai antipātiju pret ministru un viņš ir atvērts diskusijai ar ministru.
“Es ļoti ceru, ka arī ministrs būs gatavs runāt par lietām un varbūt tomēr nedaudz kritiski paskatīties uz savu darbību. Vai mēs varam rīkot piketu un iet ar skaļiem saukļiem? Ja mēs jutīsim, ka tas ir nepieciešams, piemēram, par to pašu akreditācijas jautājumu, tad to mēs arī darīsim, jo nevaram ļaut ciest studentiem.” uzsvēra LSA prezidents.
Panākt Ķīļa atkāpšanos nav Dubicka mērķis. Viņa mērķis ir nodrošināt studentu labklājību, taču piketi, un gājieni ir viens no instrumentiem ko LSA var pielietot, jo tas ir noteikt organizācijas statūtos.
Dubickis arī nenoliedza, ka viņa vadīšanas stils ar iepriekšējo LSA prezidentu Edvardu Ratnieku atšķiras.
Līdzšinējais LSA prezidents Edvards Ratnieks nekandidēja uz LSA prezidenta amatu. Ratnieks par LSA prezidentu tika ievēlēts trīs reizes. Viņš paziņojis, ka plāno veidot bijušo studentu līderu biedrību bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai.
Kongress ir LSA augstākā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā darbojas LSA biedru – studējošo pašpārvalžu – deleģēti studenti. Ik gadu kongress pulcē ap 200 studentu pārstāvjus, kā arī augstākās izglītības pārvaldes darbiniekus un LSA vecbiedrus.
