Latvijas vēstnieks NATO: Pret Ziemeļkoreju ir nostājusies visa pasaule 0
Pret Ziemeļkoreju ir nostājusies visas pasaules sabiedrība, ja šīs komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns neapstāsies, Ziemeļkoreja var nonākt pilnīgā izolācijā, – LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
NATO kā organizācijā diskusijas par Ziemeļkorejas jautājumu nav bijis, arī ASV, kas veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus sakarā ar arvien pieaugošajiem Ziemeļkorejas draudiem, nav lūgusi sabiedroto padomu vai palīdzību, sacīja Riekstiņš.
Uz jautājumu, vai šie Ziemeļkorejas draudi nav pielīdzināmi jau agrāk izteiktajiem, Riekstiņš norādīja, ka šoreiz šie paziņojumi tiek personificēti ar jauno Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kurš savos draudos un solījumos ir aizgājis tik tālu, ka viņam varētu būt grūti, “saglabājot savu seju”, neiet tālāk. Vēstnieks piebilda, ka tādā gadījumā Dienvidkoreja vai ASV to varētu uztvert kā pamiera sarkano līniju pārkāpšanu.
Kā ziņots, Ziemeļkoreja ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Amerikas Savienotajās Valstīs. “Sprādziena brīdis strauji tuvojas,” brīdina Ziemeļkorejas armija, norādot, ka karš var izcelties “šodien vai rīt”.
Vēl pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreja draudēja sarīkot preventīvu kodoluzbrukumu ASV, bet pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns deva pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm.
Lai gan Ziemeļkoreja veikusi kodolizmēģinājumus, vairums ekspertu uzskata, ka tā vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē, kas varētu sasniegt ASV militārās bāzes vai Savienoto Valstu teritoriju.
ASV veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus sakarā ar arvien pieaugošajiem Ziemeļkorejas draudiem, ceturtdien paziņoja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs. “Šobrīd mēs novērojam pazīstamu Ziemeļkorejas rīcības modeli – nožēlojamu, taču pazīstamu,” paziņoja Kērnijs.
Lai arī nerimstošie draudi no Ziemeļkorejas puses ir pazīstami, tie tomēr rada “acīmredzamas bažas”, sacīja Kērnijs, piebilstot, ka “mēs veicam visus nepieciešamos piesardzības pasākumus”.
“Mēs novērojam gan Ziemeļkorejas vadības paziņojumus, gan darbības. Mēs arī veicam izsvērtus pasākumus, lai atbildētu uz šīm darbībām un šiem paziņojumiem,” norādīja Kērnijs.
Viņš sacīja, ka šāda “rīcība un provokatīva retorika tikai kalpo tālākai Ziemeļkorejas izolācijai, lai kaitētu Ziemeļkorejas ekonomikai, pavirzītu atpakaļ centienus, kādus ziemeļkorejieši varētu vēlēties pielikt tautas atkalapvienošanai”.
Reaģējot uz Phenjanas izteiktajiem draudiem, Vašingtona paziņojusi, ka tiks uzstādīta pretraķešu aizsardzības baterija THAAD, lai aizsargātu ASV bāzes Klusā okeāna Guamas salā, kas atrodas aptuveni 3380 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ziemeļkorejas un kur izvietoti aptuveni 6000 ASV karavīru, zemūdeņu un bumbvedēju.
Turklāt uz Klusā okeāna rietumu daļu nosūtīti divi ar pretraķešu sistēmu “Aegis” aprīkoti kuģi, kuru mērķis ir pārtvert iespējamās Ziemeļkorejas raķetes, kas izšautas pret mērķiem ASV vai to sabiedroto teritorijā.
ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels sacīja, ka Ziemeļkorejas kara draudi apvienojumā ar tās militāro potenciālu rada “reālas un skaidri saredzamas briesmas” kā Savienotajām Valstīm, tā arī to sabiedrotajiem – Dienvidkorejai un Japānai.
Eksperti uzskata, ka viens no relatīvi zema riska scenārijiem, kā Ziemeļkoreja varētu iziet no krīzes ar spēka demonstrāciju nolūkā saglabāt savu reputāciju, būtu veikt provokatīvu raķetes izšaušanu pār Japānas teritoriju.
Arī Eiropas Savienība mudinājusi Phenjanu apturēt spriedzes kāpināšanu un no jauna iesaistīties dialogā ar starptautisko sabiedrību.
Nosodījumu Ziemeļkorejai ceturtdien pauda arī Krievija, norādot, ka Phenjanas veiktie ANO rezolūciju pārkāpumi ir “kategoriski nepieņemami”.
“Krievijai tas, ka Phenjana izturas nevērīgi pret ANO rezolūcijām [kodolieroču neizplatīšanas jomā], ir kategoriski nepieņemami,” žurnālistiem sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.
Viņa izteikumi pašreizējā krīzē ir asākā Krievijas reakcija. Līdz šim Maskava mudinājusi visas puses ievērot savaldību un brīdinājusi, ka vispārējā situācija var kļūt nekontrolējama.
Spriedzi Korejas pussalā vēl vairāk saasinājis Ziemeļkorejas lēmums liegt dienvidkorejiešiem pieeju abu valstu kopīgajam Kesonas industriālajam parkam.
Līdz šim Phenjana centusies, lai spriedze abu valstu attiecībās neskartu industriālā parka darbību, jo tas ir viens no svarīgākajiem tās ārvalstu valūtas avotiem.
Saspīlējums Korejas pussalā pakāpeniski pieaudzis, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.
