Mobilā versija
+0.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
3. februāris, 2016
Drukāt

Latviskais dzīvesveids kā bagātība. Atbilde “LA” lasītajai (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Ko nozīmē  “latviskais dzīvesveids”? Kas tas tāds?” jautā “LA” lasītāja Olga Bormane. Viņa pamato, ka vecmāmiņas laikos laukos istabā bija vērpjamais ratiņš, pagalmā – klētiņa, bija tāda tradīcija kā cūku bēres… Bet tagad, dzīvojot Rīgā  divistabu dzīvoklī, ir pavisam citāds dzīvesveids, turklāt mēs visi vienu un to pašu pērkam, to pašu ēdam… Gan latvieši, gan es, puskrieviete. Dzīvesveidu maina laiks, apstākļi, vide. Ne jau tautība nosaka dzīvesveidu.”

Lasītājas jautājumu uzdevu literatūrzinātniecei, folkloristei, valodniecei, rakstniecei un politiķei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura ilgus gadus ir devusies ekspedīcijās un visos novados pētījusi mājas, paradumus un tradīcijas. Viņa teic: “Dzīvesveids ir ilgākā laikā izkopts cilvēka vai kolektīva (tautas, sabiedrības daļas) uzvedības veids, kas ietver savu vērtību sistēmu, dažādus paradumus, tajā skaitā, kā svinēt un ko svinēt, sadzīves, tajā skaitā ēšanas, tradīcijas u.tml. Globalizācijas laikmetā daļa no dzīvesveida tipiskajām pazīmēm, kas tam bija raksturīgas agrāk, patiešām ir zudušas. Iepērkoties lielveikalos, atšķirības cilvēku apģērbā, ēdiena lietojumā lielā mērā ir vienveidīgojušās. Tomēr gadsimtos izkoptā krāsu izvēle (apģērbam, mājai u. c.), ornamenta izvēle izšuvumos (latviešiem ģeo­metriskais, krieviem augu ornaments), svinēšanas paradumi (piem., latviešu kāzas un krievu kāzas, latviešu Jāņi un krievu Troica, godos dziedamo dziesmu valoda un repertuārs utt.) joprojām ir tas, kas veido atšķirības nianses, šajā gadījumā – Latvijā dzīvojošajām tautām. Latviskais dzīvesveids nav nekas labāks vai sliktāks par krievisku vai vācisku, vai citu dzīvesveidu, tas ir vienkārši nedaudz atšķirīgs, bet jebkurā gadījumā tā ir bagātība. Ja mēs neatšķirtos nemaz, kā gan mēs spētu ievērot cits citu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vvv tu taču esi totāls analfabēts.

  2. Atraduši nu gan eksperti!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+