Mobilā versija
+3.1°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
3. februāris, 2016
Drukāt

Latviskais dzīvesveids kā bagātība. Atbilde “LA” lasītajai (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Ko nozīmē  “latviskais dzīvesveids”? Kas tas tāds?” jautā “LA” lasītāja Olga Bormane. Viņa pamato, ka vecmāmiņas laikos laukos istabā bija vērpjamais ratiņš, pagalmā – klētiņa, bija tāda tradīcija kā cūku bēres… Bet tagad, dzīvojot Rīgā  divistabu dzīvoklī, ir pavisam citāds dzīvesveids, turklāt mēs visi vienu un to pašu pērkam, to pašu ēdam… Gan latvieši, gan es, puskrieviete. Dzīvesveidu maina laiks, apstākļi, vide. Ne jau tautība nosaka dzīvesveidu.”

Lasītājas jautājumu uzdevu literatūrzinātniecei, folkloristei, valodniecei, rakstniecei un politiķei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura ilgus gadus ir devusies ekspedīcijās un visos novados pētījusi mājas, paradumus un tradīcijas. Viņa teic: “Dzīvesveids ir ilgākā laikā izkopts cilvēka vai kolektīva (tautas, sabiedrības daļas) uzvedības veids, kas ietver savu vērtību sistēmu, dažādus paradumus, tajā skaitā, kā svinēt un ko svinēt, sadzīves, tajā skaitā ēšanas, tradīcijas u.tml. Globalizācijas laikmetā daļa no dzīvesveida tipiskajām pazīmēm, kas tam bija raksturīgas agrāk, patiešām ir zudušas. Iepērkoties lielveikalos, atšķirības cilvēku apģērbā, ēdiena lietojumā lielā mērā ir vienveidīgojušās. Tomēr gadsimtos izkoptā krāsu izvēle (apģērbam, mājai u. c.), ornamenta izvēle izšuvumos (latviešiem ģeo­metriskais, krieviem augu ornaments), svinēšanas paradumi (piem., latviešu kāzas un krievu kāzas, latviešu Jāņi un krievu Troica, godos dziedamo dziesmu valoda un repertuārs utt.) joprojām ir tas, kas veido atšķirības nianses, šajā gadījumā – Latvijā dzīvojošajām tautām. Latviskais dzīvesveids nav nekas labāks vai sliktāks par krievisku vai vācisku, vai citu dzīvesveidu, tas ir vienkārši nedaudz atšķirīgs, bet jebkurā gadījumā tā ir bagātība. Ja mēs neatšķirtos nemaz, kā gan mēs spētu ievērot cits citu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vvv tu taču esi totāls analfabēts.

  2. Atraduši nu gan eksperti!

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+