Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
3. februāris, 2016
Drukāt

Latviskais dzīvesveids kā bagātība. Atbilde “LA” lasītajai (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Ko nozīmē  “latviskais dzīvesveids”? Kas tas tāds?” jautā “LA” lasītāja Olga Bormane. Viņa pamato, ka vecmāmiņas laikos laukos istabā bija vērpjamais ratiņš, pagalmā – klētiņa, bija tāda tradīcija kā cūku bēres… Bet tagad, dzīvojot Rīgā  divistabu dzīvoklī, ir pavisam citāds dzīvesveids, turklāt mēs visi vienu un to pašu pērkam, to pašu ēdam… Gan latvieši, gan es, puskrieviete. Dzīvesveidu maina laiks, apstākļi, vide. Ne jau tautība nosaka dzīvesveidu.”

Lasītājas jautājumu uzdevu literatūrzinātniecei, folkloristei, valodniecei, rakstniecei un politiķei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura ilgus gadus ir devusies ekspedīcijās un visos novados pētījusi mājas, paradumus un tradīcijas. Viņa teic: “Dzīvesveids ir ilgākā laikā izkopts cilvēka vai kolektīva (tautas, sabiedrības daļas) uzvedības veids, kas ietver savu vērtību sistēmu, dažādus paradumus, tajā skaitā, kā svinēt un ko svinēt, sadzīves, tajā skaitā ēšanas, tradīcijas u.tml. Globalizācijas laikmetā daļa no dzīvesveida tipiskajām pazīmēm, kas tam bija raksturīgas agrāk, patiešām ir zudušas. Iepērkoties lielveikalos, atšķirības cilvēku apģērbā, ēdiena lietojumā lielā mērā ir vienveidīgojušās. Tomēr gadsimtos izkoptā krāsu izvēle (apģērbam, mājai u. c.), ornamenta izvēle izšuvumos (latviešiem ģeo­metriskais, krieviem augu ornaments), svinēšanas paradumi (piem., latviešu kāzas un krievu kāzas, latviešu Jāņi un krievu Troica, godos dziedamo dziesmu valoda un repertuārs utt.) joprojām ir tas, kas veido atšķirības nianses, šajā gadījumā – Latvijā dzīvojošajām tautām. Latviskais dzīvesveids nav nekas labāks vai sliktāks par krievisku vai vācisku, vai citu dzīvesveidu, tas ir vienkārši nedaudz atšķirīgs, bet jebkurā gadījumā tā ir bagātība. Ja mēs neatšķirtos nemaz, kā gan mēs spētu ievērot cits citu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vvv tu taču esi totāls analfabēts.

  2. Atraduši nu gan eksperti!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (15)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+