Kādas ir jūsu novada attīstības perspektīvas? 1
Lai labāk pārstāvētu savas intereses, plānots veidot mazo novadu apvienību, par to pagājušajā nedēļā lēma mazo pašvaldību sanāksmē. Lēmumu veidot apvienību esot stimulējuši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda izteikumi, ka mazās pašvaldības nespēj pārstāvēt sevi sarunās ar valsts pārvaldi. Aptaujāju nelielo novadu vadītājus.
Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Esam piektais mazākais novads Latvijā, robežojamies ar Igauniju, kas nav pārāk izdevīgi, bet mums ir ļoti attīstīta uzņēmējdarbība. Kad atguvām neatkarību, ieteica mehānismus, kā lielākās saimniecības un kolhozus likvidēt un privatizēt. Naukšēnos to neizdarīja. Esam saglabājuši gan lielāko uzņēmumu, gan izveidojuši virkni jaunu. Uz 2100 iedzīvotājiem mums ir apmēram 200 uzņēmumi. Bezdarbs – apmēram 4%. Mums ir pašiem sava pašvaldības policija, brīvprātīgais ugunsdzēsēju depo, realizēts satiksmes drošības projekts uz valsts autoceļiem, izveidots apvedceļš. Tāpat mēnesī maksājam apmēram 10 000 eiro no pašvaldības budžeta, lai nodrošinātu skolotājiem normālas likmes. Uzskatu, ka pašvaldību vērtēšanas pamatā jāņem, piemēram, attīstības indekss, pēc kura mēs esam 55. vietā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju, piesaistītā ES nauda, bezdarba līmenis u. tml. Neviens nespēs pierādīt, ka mums būtu izdevīgi ar kādu novadu apvienoties.”
Jānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs: “Laikā no 2008. līdz 2014. gadam apguvām aptuveni 11 miljonus Eiropas naudas. Esam ieguldījuši tūrismā, kultūrā, ūdenssaimniecībā, izglītībā u.c. Atjaunojām tiltu, arī tranzītielas posmu. Sāpīgs jautājums bija ūdenssaimniecība. Darījām visu, ko varējām, un puslīdz visu esam sakārtojuši, taču ar topošo Ministru kabineta lēmumu iespējas turpināt attīstīt ūdenssaimniecību, veikt siltināšanas projektus u.c. vairs nebūs. Skumjākais ir tas, ka MK noteikumi neparedzēs lielākās Latvijas daļas attīstību. Šajā plānošanas periodā iespēja attīstīties un ieguldīt būs liegta. Iespēja dota tikai “9+21″ pašvaldību modelim. Līdz ar to 89 novadiem nekas nepienākas.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Vēlme apvienot pašvaldības izskatās pēc politiskā pasūtījuma, pēc valsts pārvaldes varas centralizācijas mērķa. Nīcas pagastā bezdarba līmenis ir tikai 5,8%, kaut valstī – ap 11%. Mums ir mazi uzņēmīgie individuālie komersanti, kuri nodarbojas ar ziediem, svecēm, bioloģisko lauksaimniecību, dārzeņiem, zivju konserviem utt. Ja cilvēkiem nebūtu radīta iespēja darīt, viņi nedarītu. Nebūtu nedz divu etnogrāfisko ansambļu, nedz deju kolektīvu, koru, futbola grupu, interešu centru utt. Lielākie investīciju projekti – Nīcas vidusskolas, bērnudārza siltināšana, Rudes sporta nama izveide, drīz Nīcā būs arī moderna sporta halle. Esam panākuši, ka viesu mājas atbilst Eiropas standartiem. Taču nākotnes projektus kavē sagatavē esošie MK noteikumi, kur ir nolobētas intereses. Savukārt Kultūras ministrijas apsaimniekotā Eiropas nauda pamatā aiziet infrastruktūrai – dabas, kultūras u.c. būvju celtniecībai. Vai tas ir labākais veids? Grieķija arī savā laikā ES naudu ielika sengrieķu tempļu restaurēšanā, kas beidzās ar defoltu.”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Reformas parasti vajadzīgas, lai varētu sakārtot ceļus, startēt projektos, paaugstinātu pašvaldības kapacitāti. Ar novadu apvienošanos lauku ceļi nepaliks labāki. Kapacitāte mums ir pietiekama, lai īstenotu mūsu novadam pienācīgus projektus. Vecajā Jēkabpils novadā mums ir labas sadarbības iestrādes – gan izglītības, gan kopīga sporta pārvalde un būvvalde. Sadarbība notiek jau tagad, nav vajadzības pēc kārtējām reformām. Mums ir ļoti liels cūku komplekss “Miķelāni”, kuru īpašnieks domā pilsētā atjaunot kautuvi. Uzskatu, ka lauki rada darba vietas lielajām pilsētām, ne tikai pilsētas laukiem. Jālauž stereotipi, ka neko nevaram.”
