Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. jūlijs, 2015
Drukāt

Lauksaimnieki ar vēstuli vēršas pie komisāra (9)

Foto- Valdis SemjonovsFoto- Valdis Semjonovs

Latvijas lauksaimnieku organizācija sagatavojusi vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu komisāram Filam Koganam, norādot uz piena ražotāju problēmām un aicina komisiju viņus atbalstīt.

Lauksaimnieki aicina Eiropas Komisiju bez kavēšanās lemt par papildu ārkārtas finanšu atbalstu Latvijas piena ražotājiem, kā arī vērtēt iespēju ES tiešmaksājumus un atbalsta maksājumus šajā gadā maksāt agrāk.

Vēstules autori ar skaitļiem pierāda un secina, ka Latvijā situācija piena nozarē piena lopkopjiem tuvojas kritiskajam punktam finansiālo sarežģījumu dēļ piena lopkopjiem. Steidzami ir jārīkojas, lai situāciju mainītu. Turklāt, nav pazīmju, ka situācija tuvākajā nākotnē uzlabosies, tāpēc, lai nepieļautu saimniecību bankrotu un ganāmpulka izkaušanu, ir nepieciešams, lai Eiropas Komisija atrod veidu, kā palīdzēt Latvijas piena lopkopības saimniecībām, kuras ir cietušas no Krievijas īstenotās importa aizlieguma politikas.

Saimnieku organizācijas vērš uzmanību, ka piens un piena produkti ir viena no vissvarīgākajām produktu grupām, ko agrāk eksportēja uz Krievijas Federāciju (KF). Eksports (t.sk. reeksports no kaimiņvalstīm) uz Krieviju no Latvijas pārsniedza 60% no kopējā piena produktu eksporta uz trešajām valstīm.

Pēc KF 2014. gada 7. augustā ieviestā piena produktu importa aizlieguma no ES, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi būtiski samazināja piena iepirkuma cenu.

Neraugoties uz Eiropas Komisijas sniegto atbalstu, Latvijas piensaimnieki spēja vien daļēji kompensēt zaudējumus. Eiropā vidējā iepirkuma cena par piena litru ir 30,5 centi, Latvijā – par 28,5% zemāka, tomēr izdevumi par izejvielu iegādi – tādi paši kā citās ES dalībvalstīs. Iepirkuma cena jūlijā mēnesī 0,211642 eiro/kg ir zemāka, nekā vidēji jūnijā, kad tā bija 0,21325 eiro/kg. Latvijas lauksaimnieki vērš uzmanību, ka Latvijā piena iepirkuma cena salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju, krita par 27%, bet ES vidēji salīdzinājumā ar 2014. jūliju – par 15%. Tātad, Latvijā piensaimnieku situācija ir grūtāka, nekā vidēji ES.

Mazās piena iepirkuma cenas patlaban daudzas piena ražotāju saimniecības ir ievedušas riska zonā, un ir apdraudēta Eiropas Fondu līdzekļu apgūšana. Iemesls – bankas atsakās dot kredītu riska zonas saimniecībām. Daudzās saimniecībās par 30% ir kritušies saimniecību ieņēmumi no produkcijas pārdošanas, bet izmaksas nav samazinājušās. Līdz ar to saimniecības, kas kredītu atmaksai ir plānojušas 15% – 20% no neto apgrozījuma novirzīt kredītsaistību segšanai, patlaban nevar segt ilgtermiņa kredītsaistības.

Lauksaimnieki, kuriem ir kredīti modernizācijai, reāli lūdzas no bankām kredītu pamatsummu atlikšanu. Latvijā naudu modernizācijai aizdod tikai komercbankas un ražošanas ēku būvniecībai vidēji vidēji uz 7 gadu termiņu ar iespēju pārkreditēties līdz 15 gadiem, kas ir ļoti īss periods lielām modernizācijas investīcijām.

Vēstulē norādīts, ka problēmas Latvijas piensaimniecībā (praktiski tām 9875 lauku saimniecībām, kas ražo un realizē pienu), nav radušās šo saimniecību vainas, bet Eiropas Savienības realizētās kopējās sankciju politikas dēļ.
Situācija, ar kuru Latvijas piensaimnieki saskaras nu jau gandrīz gadu, kā arī aplēses par turpmāko cenu attīstību, ir, radījušas nepārtrauktu spiedienu, uz lauksaimniekiem. Viņu saimniecībām likviditātes problēmas pastāvīgi pieaug, un to konkurētspēja, gluži pretēji, pastāvīgi samazinās.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. pareizi SEM!

  2. re ka. tagad krievija vainiga ka ieviesa sankcijas. pareizi darija . vajag tos mirlas kaut kasodit .sutiet to pienu draugiem amerikosiem lai rij. pietiks klanitiestiem jenkijiem. visa eiropa tada ka nozombeta ka riebjas skatities .izslejat muguras graugi

  3. Man šķiet, ka neviens nepalīdzēs, jo tas ir ES mērķis likvidēt Latvijā piensaimniecību kā nozari…tāpat kā ar cukurfabrikām…

  4. Mūžīgā krīze, kas nekad nebeidzas. Mēs tik dzirdam, ka šiem krīze un krīze. Varbūt tad, kad viena krīze beidzas, jūs paziņojiet, ka nu ir labi. Tas noderēs, lai atšķirtu vienu krīzi no nākošās. Būtībā jau neapšaubu, ka viegli tiešām nav.

  5. beletristiku sacerēt ir vieglāk, kā KOOPERĒTIES …

  6. Ja pirms Krievijas embargo, kas bija kā atbilde uz Latvijas un ES sankcijām, piena litru no manas saimniecības iepirka par 31 centu, tad tagad par 16 centiem. Ieņēmumi ir samazinājušies uz pusi. Vai kādam politiķim vai ierēdnim ir samazināta alga uz pusi? Mēs, lauksaimnieki, taču dzīvojam no šīs piena naudas, bet – cik ilgi??? Ja ministri un valdība pieņem šādus lēmumus, kas dzen postā lauksaimniekus, tad viņiem ir jāatbild par to vai arī jāmeklē risinājums. Mēs gaidām…

  7. Redz kā, ES sankcijas pret Krieviju esot ievedušas strupceļā piena nozari Latvijā! Bet vai tad piena
    pārstrādātāji, kas nosaka un diktē piena iepirkuma cenas un izvēlas eksporta tirgus, nav pie vainas?
    Viņi tikai nepārtraukti modernizējas, tērē miljoniem eiro un nepārtraukti sūdzas, ka nav naudas. Ja
    piens veikalā maksā ap 70 centi litrā, bet zemniekam no tā atmet 20 centus, vai tad pie tā vainīgas ES sankcijas, vai tomēr valdības nespēja atrisināt šo problēmu pašu mājās? Zemniekam no šīs veikala cenas būtu jāsaņem 30 – 35 centi/litrā, kā tas ir noteikts piemēram Vācijā, bet otra puse jāsadala starp pārstrādātāju un tirgotāju. Tikai nav kas to izdara, jo vieglāk ir prasīt naudu no ES!

    • Lauki ir tuksi, autobusi neiet, noladeta valdiba tikai laupa un laupa, Skelu Andris,kas sludinaja mazo saimniecibu bankrotu tagad slauc tautu no 4 finanza atro kreditu kompanijam

  8. Ar liellopu gaļas cenām jau ir tieši tāpat,tikkai neviens nesūdzas.Arī tās ir sen par zemām. Cik bija latos tik tagad ir eiro un izmaksas jau nesamazinās.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+