Lauksaimnieki: Esam atstāti “pastarīšu” lomā; gatavos protesta akcijas 0
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunākais piedāvājums nākamajam bloka septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem nav pieņemams un Baltijas zemnieki gatavi jaunām protesta akcijām, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
“Esam kārtējo reizi atstāti pastarīšu lomā, jo uz mūsu rēķina būtībā vēl tiks piemaksāts tādām vecajām dalībvalstīm kā Austrija, Luksemburga, Slovēnija. Šāda muļķīšu loma mums neder, tādēļ rīkosim protesta akciju visās trijās Baltijas valstīs,” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka Brisele piedāvājums – 196 eiro (138 lati) par vienu hektāru no 2020.gada, turklāt uz Lauku attīstības programmas samazinājuma rēķina – nav pieņemams.
“Pie šāda piedāvājuma premjeram jābloķē kopējais lēmumus un jābalso pret šādu budžetu. Šodien sanāks kopā visu triju Baltijas valstu zemnieku organizāciju vadītāji un lems par tālāko rīcību,” norādīja Krauze.
Viņš arī sacīja, ka kopīgais triju Baltijas valstu lauksaimnieku līderu paziņojums sakarā ar nelabvēlīgo piedāvājumu gaidāms šodien pēc plkst.10.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA uzsvēra, ka šobrīd sarunas turpinās, tādēļ nevajag pārsteigties. “Lai varētu formulēt viedokli par piedāvājumu lauksaimniecības tiešmaksājumiem, jāredz vairākas detaļas, tostarp, kādi tiešmaksājumu līmeņi tiek piedāvāti katrā no nākamajiem gadiem,” sacīja premjera pārstāvis, bilstot, ka balsošana pret daudzgadu budžetu nenozīmē, ka noteikti tiks saņemts labāks piedāvājums. Turklāt visas Baltijas valstis turpinās sarunas no kopīgām pozīcijām.
Kā ziņots, līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem tiek piedāvāts sasniegt 196 eiro (138 latu) liels platību maksājums par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Tas atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni – Rumānijai.
Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka šādu piedāvājumu nevar uzskatīt par Latvijas uzvaru, taču ES dalībvalstis noskaņotas konstruktīvi un ir ceļā uz vienošanās panākšanu.
Ceturtdienas naktī ES līderu sarunas par daudzgadu budžetu Briselē noslēdzās un tās atsāksies piektdien plkst.12 pēc vietējā laika (plkst.13 pēc Latvijas laika). Pirms sarunu turpināšanas Latvijas premjeram plānotas divpusējās tikšanās.
Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
