Foto – LETA

Lauksaimnieku interešu lobēšanai Briselē saziedoti 53 857 lati 0

Kopš Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) janvārī sāka līdzekļu piesaisti lobēšanas kampaņai par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem, kopumā savākti 53 857 lati, šodien informēja LLKA pārstāvis Uldis Krievārs.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

“Zemnieki iesaistās kampaņā, brīvprātīgi iemaksājot 50 santīmus no katra apstrādājamā zemes hektāra. Lielāko daļu – 48 000 latu – no saviem biedriem savācis graudu kooperatīvs “Latraps”. No šīs summas 29 230 lati jau ieskaitīti kontā. Tāpat ievērojamu summu – 8355 latus – kontā ieskaitījis kooperatīvs “Trikāta”, savukārt biedrība “Zemnieku saeima” ziedojusi 6176 latus,” sacīja Krievārs.

Līdz šim lobēšanas pasākumiem iztērēts 31 241 lats.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norādīja Krievārs, lielākā izdevumu daļa attiecas uz administratīviem izdevumiem, protesta akciju rīkošanu, kā arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvju komandējumiem uz Briseli dalībai dažādās diskusijās saistībā ar tiešajiem maksājumiem.

Uz biznesa portāla “Nozare.lv” jautājumu, vai lauksaimnieki neplāno zemnieku interešu aizstāvībai algot profesionālu lobiju, “Zemnieku saeimas” vadītāja Maira Dzelzkalēja atbildēja noraidoši.

“Esam konsultējušies ar profesionāliem lobijiem, un esam arī izmantojuši viņu ieteikumus. Tomēr šādiem pasākumiem profesionāļus būtu bijis jāpiesaista daudz laicīgāk, vismaz pirms četriem gadiem. Patlaban vislabāk var strādāt nevalstiskās organizācijas, sagatavojot Briselē augsni politiķu sarunām, kurās tiek apspriestas arī Baltijas zemnieku intereses,” sacīja Dzelzkalēja.

Vienlaikus viņa norādīja, ka profesionālu lobiju piesaistīšana nav izslēgta, nākotnē cīnoties par zemnieku interesēm nākamajam ES budžeta plānošanas periodam pēc 2020.gada.

Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.