Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. marts, 2013
Drukāt

Lauku spēks – ģimenes darbīgumā. Saruna ar Dagdas uzņēmējiem


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Tālajā Dagdas novada Andrupenes pagasta zemnieku saimniecībā “Bronki” enerģiskajai saimniecei Maijai Ļevkovai nezinātāji reizēm jautā, kā viņa tiek galā ar tik kuplu pulku darbinieku, jo nav taču joka lieta vadīt daudznozaru saimniecību.

 

Jārūpējas gan par pilsētnieku ģimeņu iecienītu viesu namu, kas Užiņu ezera krastā strādā ne vien vasarā, bet pat ziemā. Jākopj vairāk nekā 80 gaļas liellopu ganāmpulks, kas prasa rūpes visu gadu. Jāaudzē graudaugi, kur vienmēr jāseko visam jaunajam. Jāsniedz Rīgas firmām transporta pakalpojumi uz Krieviju un Baltkrieviju ar piecu smago automašīnu parku. Atbilde skan: “Kāds tur pulks, tikai septiņi cilvēki!”

 

“Ir taču trīs paaudzes!”

– Tikai septiņi cilvēki?

– Jā, pieci šoferi un divas strādnieces. Taču tas nenozīmē, ka viņi ir kādi pārcilvēki, nē, mēs savā saimniecībā ļoti daudz padarām ģimenes spēkiem. Ir taču trīs paaudzes! Manā ziņā ir bioloģiskās saimniecības grāmatvedība, projekti, viesu nams, gaļas lopu ganāmpulks. Protams, arī dažādi organizatoriskie pasākumi. Vīrs Jurijs mums ir galvenais tehnikas vīrs, viņa ziņā graudaugu audzēšana un novākšana, bet ziemas mēnešos jāgatavo malka, no sniega jātīra ceļi, jāremontē tehnika, jāgatavojas pavasara darbiem. Žēl, ka šobrīd viņš nevar piedalīties mūsu sarunā, jo agri no rīta aizbrauca uz Lietuvu pēc rezerves daļām.

Visi trīs mūsu bērni, lai arī vēl mācās, palīdz, kad vien var. Un kur tad vēl mana mamma Klementīne, kas dzīvo Dagdā, vīramāte Valentīna un vīratēvs Semjons, kuri dzīvo blakus mājā! Plašajā saimniecībā noder gan viņu padoms, gan čaklās rokas.

– Tāda paaudžu savstarpējā sapratne mūsdienās – šajā ziņā taču arī daudz jāpiestrādā, vai ne?

– Tāpēc man īpašs prieks, ka konkursa “Sējējs – 2012” grupā “Ģimene lauku sētā” laureāta titulu piešķīra nevis vienai, bet gan trim zemnieku saimniecībām un ka divas no tām ir tieši Latgalē. Godināšanas reizē mūs visus sveica ar vārdiem – laukos ir mūsu spēks un nākotne, lauku ļaudis veido kultūrvēsturisko vidi un palīdz uzturēt nacionālo garu.

Es saku nedaudz citādi – lauku spēks un nākotne ir ģimenes darbīgumā, paaudžu pieredzes un darba tikuma pārmantojamībā.

 

Nekas nenāk bez darba

– Abas jaunceltnes – gan viesu nams, gan jūsu ģimenes māja “Kumeliņi” – ir apskaužami skaistas.

– Un praktiskas, kur par visu padomāts. Mūsdienās laukos nedrīkst aizrauties ar vienpusību – vai nu tikai gādāt par saimniecisko pusi, vai arī visu likt tikai uz skaistuma kārts. Jābūt saskaņai. Ja jūs zinātu, cik daudz izdomas un pūļu viesu nama apkārtnes labiekārtošanā ieguldīja mana meita Agrita!

Reizē jāsaka arī kas cits.

Mums neviens neko nav nolicis priekšā uz paplātes, nekas nenāk bez kārtīga darba. Sākumā taču arī mums nekā nebija. Bet vai tāpēc mēs čīkstējām? Nē taču! Es, piemēram, devos peļņā uz Ļipecku un tā tiku pie pirmā traktora “T-40”. Liela daļa mūsu apsaimniekojamās zemes ir ļoti pauguraina, bet vai tāpēc raudāt? Gaļas liellopiem šādas platības taču ir piemērotas!

Protams, nebija arī līdzekļu, lai būvētu ko jaunu. Sākām ar mežizstrādi un kokapstrādi. Pamazām attīstījām arī pārvadājamus – nu jau ar piecām automašīnām no Rīgas firmām dažādas kravas vedam uz Krieviju un Baltkrieviju. 2003. gadā Užiņu ezera krastā uzcēlām viesu namu, bet vēl pēc dažiem gadiem bija gatava arī mūsu jaunā ģimenes māja.

– Viesu nams ar izkopto ezera krastu, laivu piestātni, ugunskuru vietām, sporta laukumiem – liekas, pati pilnība. Bet varbūt arī šogad būs vēl kas jauns?

– Protams! Iesniedzu kārtējo projektu, lai varētu iegādāties trīs jaunas lietas – laivu, katamarānu un bērnu rotaļlaukuma aprīkojumu. Viss taču ir nemitīgā kustībā, procesā, apstāties nedrīkst. Zinu, ka ir viesu nami, kam iet grūti un kas nīkuļo. Mūsu pasakainajam ezera krastam klientu nekad netrūkst. Turklāt mūsu priekšrocība ir arī tā, ka saimniecības galveno peļņu dod lopkopība un augkopība.

 

Arī pašiem 
jāprot atpūsties

“Bronku” ļaudīm saspringta darba pilnās dienas ir garas, vasarā tās ilgst divpadsmit stundas un vairāk.

– Jūs rūpējaties, lai pilsētnieku ģimenes varētu baudīt pilnvērtīgu atpūtu, bet kā tad paši atgūstat spēkus?

– Jā, arī pašiem jāprot atpūsties, jo ilglaicīgas lielas slodzes dara savu. Mums katram ir savs vaļasprieks. Piemēram, Jurijs ir aizrautīgs mednieks un zemledus makšķernieks. Taču ar to vien nepietiek, tāpēc nu jau astoto gadu pēc kārtas kopā ar bērniem dodamies kārtīgi izslēpoties uz Itālijas kalniem. Pēc tādas atpūtas jūtamies kā no jauna piedzimuši un atkal esam gatavi darbam un jauniem izaicinājumiem.

 

VIZĪTKARTE

MAIJA UN JURIJS ĻEVKOVI

Dagdas novada Andrupenes pagasta z/s “Bronki” saimnieki;

abiem 46 gadi;

Maija pēc vidusskolas beigusi Rīgas pilsētas profesionāli tehnisko skolu, Jurijs beidzis Dagdas lauksaimniecības skolu;

apsaimnieko 250 hektārus zemes, viesu namu “Lejas Ezersēta”, audzē gaļas liellopus, graudaugus, sniedz transporta pakalpojumus;

trīs bērni: Agrita studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Edīte beigusi Daugavpils Tirdzniecības skolu un turpinās mācības Rēzeknes Augstskolā, Aldis Jānis mācās 5. klasē.

 

VEIKSMES FORMULA

STARTS

1995. un 1996. gadā sāk apsaimniekot Maijas mantotos 28 hektārus un Jurija mantotos 14 hektārus zemes.

2003. gadā uzceļ viesu namu “Lejas Ezersēta”.

IZAUGSME

2005. un 2006. gadā palielina apsaimniekojamo zemes platību līdz 150 hektāriem;

2008. gadā pabeidz jaunās ģimenes mājas “Kumeliņi” celtniecību;

2012. gadā apsaimnieko vēl par 100 hektāriem vairāk;

2013. gadā viesu nams spēj uzņemt jau līdz 80 cilvēkiem, gaļas liellopu ganāmpulks palielinājies līdz 86 dzīvniekiem.

VIETA

Viens no ģimeniskākajiem Latgales viesu namiem, kas jau 10 gadu garumā rīdzinieku un daugavpiliešu ģimenēm nodrošina brīnišķīgu atpūtu.

2012. gadā iegūst “Sējēja” laureāta diplomu konkursa grupā “Ģimene lauku sētā”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+