Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2013
Drukāt

Laulāties varēs arī brīvā dabā, pilī vai muzejā

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien, 1.janvārī, spēkā stājušies grozījumi Civillikumā, kas ļauj personām, kas vēlas laulāties, laulības noslēgt dažādās tam piemērotās telpās vai vietās. Līdz šim likumā bija noteikti ierobežojumi laulāt tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Mūsdienās tam vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā, pilī vai muzejā, iepriekš norādīja Saeimas Preses dienestā.

Likumā noteikts, ka “Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā”.

Civillikumā arī notikusi atteikšanās no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.

Izmaiņas noteic, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā. Laulību noslēgs ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, ja netiks konstatēti likumā noteiktie šķēršļi.

Likuma izmaiņas skar arī laulību šķiršanu. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.

Apjomīgās izmaiņas Civillikumā bija nepieciešamas, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas bija novecojušas un vairs nespēja pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Likums novērsis problēmas iepriekšējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, aizgādnību, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Līdz ar Civillikuma grozījumiem spēkā stājušies grozījumi saistītajos likumos – Bāriņtiesas likumā un Civilprocesa likumā. Tāpat spēkā stājies Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kurš aizstājis Civilstāvokļa aktu likumu.

Civillikumā paplašinātas arī paternitātes atzīšanas iespējas. Paternitāti varēs atzīt arī uz bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīga iesnieguma pamata, aģentūru LETA informēja Preses dienestā.

Civillikuma jaunā redakcija nosaka personu loku, kas nedrīkst būt adoptētāji, precizē kārtību, kādā aizbildnis var adoptēt savu aizbilstamo, kā arī paredz virkni citu izmaiņu un precizējumu attiecībā uz adopciju.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek precizētas arī dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu kvalifikācijas prasības. Nodaļas vadītāja un vadītāja vietnieka amatu varēs ieņemt persona, kas ir Latvijas pilsonis, sasniegusi 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un atbilst likumā noteiktajām izglītības prasībām.

Jaunā kārtība nosaka, ka dzimšanas un miršanas faktu turpmāk varēs reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai fakta notikuma vietas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+