LDDK: Sankcijas pret Baltkrieviju var radīt 480,9 miljonu eiro zaudējumus 0

Sankcijas pret Baltkrieviju Latvijai var radīt 480,9 miljonu eiro (336,6 miljonu latu) zaudējumus, biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Vēršoties pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar naftas un naftas produktu un ogļu pārvadājumiem caur Latviju, var samazināties dzelzceļa transporta pakalpojumu ar Baltkrieviju apgrozījums. Pēc 2011.gada datiem, Latvijas ekonomikai tiktu radīti zaudējumi 480,9 miljonu eiro apmērā jeb 57% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apgrozījuma, 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem.

Menģelsone akcentē, ka Latvijai nav jābaidās palikt mazākumā Eiropas Savienības (ES) saimē, aizstāvot valsts ekonomikas intereses.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums kā mazai, bet stiprai ekonomikai ir jāpauž stingrs viedoklis par sociālekonomiskajām sekām, kas var sekot pēc ierobežojumu uzlikšanas pret Latvijas kaimiņvalsti – Baltkrieviju un tās uzņēmumiem. Ir nopietns risks, ka izmaiņas visvairāk skars vienu no Latvijas tautsaimniecības prioritārajām nozarēm – transporta pakalpojumu nozari. Patlaban arvien vairāk valstu jau ir ieklausījušās Latvijas argumentos, tādēļ aicinām atbildīgās Latvijas institūcijas turēt stingru mugurkaulu sarunās ar citām ES dalībvalstīm,” uzsvēra Menģelsone.

Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, Baltkrievija ir otra lielākā Latvijas sadarbības partnere transporta jomā, kurai ir nozīmīga loma kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas un citām valstīm.

2011.gadā kravu pārvadājumu kopējais apjoms pa dzelzceļu, iekļaujot tranzītu caur Baltkrieviju, ir sasniedzis 59,4 miljonus tonnu. Kopējais dzelzceļa kravu pārvadājums starp Latviju un Baltkrieviju, ieskaitot tranzīta pārvadājumus, 2011.gadā bija 33,8 miljoni tonnu. No kopējā pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu 57% veido preču un 64,12% pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Baltkrieviju.

Naftas produktu apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju 2011.gadā sasniedzis 9,3 miljonus tonnu jeb 15,6% no kopējā pārvadājumu apjoma ar ienesīgumu Latvijas tautsaimniecībā 132,3 miljonu eiro (92,5 miljonu latu) apmērā. Sagaidāmie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai, samazinoties naftas produktu pārvadājumu apgrozījumam pa dzelzceļu un ostās Latvijā un ar to saistītajam nozarē strādājošo atalgojumam, pēc 2011.gada datiem, būs 0,74% no IKP un 2,39% no valsts budžeta ienākumiem apmērā.

LDDK uzskata, ka, samazinoties apjomiem, cietīs dzelzceļa un ostu infrastruktūra Latvijā. Sarūkot peļņai un samazinoties ieņēmumiem no infrastruktūras izmantošanas, būs nepieciešams palielināt infrastruktūras izmantošanas maksas atlikušajiem pārvadātājiem un celt ostu izmantošanas pakalpojumus. Tas var draudēt ar ostu un dzelzceļa pakalpojumu sadārdzināšanos un klientu zaudēšanu, samazinot ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, bet darbinieki ciestu no no atalgojuma samazināšanās vai paliktu vispār bez darba.

Reklāma
Reklāma

Tāpēc LDDK augsti novērtē Latvijas Ārlietu ministrijas iesaisti, uzklausot uzņēmēju argumentus un kopīgi strādājot, lai panāktu situācijas izpratni ne tikai Latvijā, bet arī ES. LDDK atbalsta ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iestāšanos par to, ka diskusijās par ES sankciju paplašināšanu jāņem vērā dalībvalstu, arī Latvijas, ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un sankcijām jābūt ar skaidriem kritērijiem, un tās nevar skart ne Baltkrievijas dzīves līmeni, ne dalībvalstu ekonomikas.

LDDK sagaida, ka Latvija arī turpmāk uzturēs šo Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai būtisko pozīciju diskusijās ar ES dalībvalstu un ES institūciju līderiem ES Ārlietu padomes sanāksmē 23.martā.

Jau ziņots, ka 27.februārī ES paplašināja sankcijas pret Minsku, tās vēršot vēl pret 21 Baltkrievijas policijas un tieslietu struktūru amatpersonu, kas ir atbildīga par varasiestāžu represijām pret opozīciju.

Savukārt lēmums par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju varētu tikt pieņemts mēneša laikā. ES piemērotās sankcijas varētu būt liegums atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmējiem iebraukt ES teritorijā un sakaru pārtraukšana ar uzņēmumiem, kuriem ES ir nozīmīgs tirgus.