Pasaulē
Vēsture

Leģendārā Orleānas jaunava: septiņas mīklas vēsturniekiem 16


Franču aktrise Žannas d’Arkas lomā.
Franču aktrise Žannas d’Arkas lomā.
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Katrā ciemā pa pareģim

1431. gada 30. maijā – tieši pirms 585 gadiem – uz sārta sadedzināja Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Vai viņa bija ragana, kā to pasniedza inkvizīcijas tiesa, vai svētā, jo galu galā tika kanonizēta – jo grūti noticēt, ka vienkārši slima pusaudze būtu spējusi paveikt to, ko paveica Žanna, paliekot cilvēces kolektīvajā atmiņā un iedzīvojoties arvien jaunos un jaunos mākslas darbos…

Žannas dzimšanas datums nevienā hronikā nav precīzi fiksēts – tajā laikā dzimšanas apliecības neizsniedza, taču viduslaiku vēstures speciālisti aprēķinājuši – Orleānas jaunava dzimusi 1423. gadā turīga zemnieka ģimenē Francijas ziemeļaustrumos, nelielā ciematā Domremī un agrā bērnībā ne ar ko nav atšķīrusies no savām vienaudzēm. Spriežot pēc tiesas pierakstiem, kuri, kā var saprast, ir saglabājušies, Žannas dzīve mainījās 13 gadu vecumā, kad viņa sāka dzirdēt Dieva vēstis. Jāpiezīmē, ka tas pats par sevi 15. gadsimtā nebija nekas neparasts – katrā sevi cienošā ciematā bija jābūt kādai svētā relikvijai un savam pareģim. Taču, protams, ne katram pareģim eņģeļi vēstīja, ka viņam vai, vēl mazāk ticams, viņai, lemts uzvarēt karu un celt tronī Francijas karali…

Kādas mīklas vēsturniekiem vēl joprojām uzdod Žannas d’Arkas visiem it kā tik labi zināmā dzīve? Lūk, dažas no tām.

Kāds bija Orleānas jaunavas īstais uzvārds?
Žannas īstais uzvārds, iespējams, bija Žanna d’Arka, Zanna Tarka, Žanna Romē, iespējams – Žanna de Vutona, bet viņa nevienu no tiem neizmantoja.

Kādēļ šāda daudzveidība un neskaidrība? D’Arka vai Tarka liktu domāt, ka Žanna dzimusi vietā, ko sauc par Arku. Taču viņa pavisam noteikti dzimusi Domremī. Tiesāšanas laikā Žanna par sevi sacīja vienīgi “Jehanne la Pucelle” (Jaunava Žanna) un sākotnēji apgalvoja, ka nemaz nezina savu uzvārdu. Vēlāk viņa paskaidroja, ka tēvu saca Žaks d’Arks un māti – Izabella Romē, piebilstot, ka viņas dzimtajā ciematā meitas bieži pieņēmušas mātes uzvārdu. Šāda neskaidrība arī nav pārsteidzoša, jo viduslaiku Francijā daudziem cilvēkiem uzvārdu nemaz nebija, daļa tos ņēma no dzimtās vietas, bet, piemēram, Žannas mātes uzvārds – Romē – norāda, ka viņa devusies svētceļojumā uz Romu vai citu līdzvērtīgu svētvietu. Ir arī avoti, kas liecina, ka Žannas mātes uzvārds bijusi de Vutona.

Ne ragana, ne svētā, bet slimniece?
Mūsdienu ārsti, balstoties pieejamajos avotos, diagnosticējuši Žannai d’Arkai visdažādākos mentālos traucējumus no epilepsijas līdz šizofrēnijai.

Saglabājušās liecības vēsta, ka balsis Žanna sākusi dzirdēt 12 vai 13 gadu vecumā, nereti tās pavadījušas vīzijas, ko meitene iztulkojusi kā Dieva zīmi. Sākotnēji eņģeļi viņai likuši tikai apmeklēt baznīcu un dzīvot tikumīgi, bet ar laiku balsis kļuvušas uzstājīgākas, dodot pusaudzei instrukcijas, kā atbrīvot Franciju no iebrukušajiem angļiem un celt tronī Šarlu VII, nekronēto Francijas karali.

Tiesā Orleānas jaunava apstiprinājusi arī, ka vīzijas nereti pavadījuši spožas gaismas uzplaiksnījumi, savukārt balsis bijušas skaidrāk sadzirdamas, kad skanējuši zvani. Balstoties šajā informācijā, eksperti minējuši vairākas garīgas slimības, no kurām Žanna, iespējams, cietusi. Vēl cita teorija apgalvo, ka viņa, iespējams, slimojusi ar govju tuberkulozi – inficējusies ar to, bērnībā aprūpējot govis un dzerot nevārītu pienu.

Žanna nepiedalījās kaujās
Kaut arī folklorā un vēsturē Zanna d’Arka palikusi kā bezbailīga karotāja un Simtgadu kara varone, viņa faktiski nav iesaistījusies nevienā kaujā un nogalinājusi nevienu pretinieku. Viņa bija drīzāk armijas talismans, kuram rokās nevis ieroči, bet gan karogs. Tāpat Žanna piedalījās militāro stratēģiju izstrādē, armijas daļu izvietošanā un diplomātisku risinājumu piedāvāšanā Anglijai (tie gan visi tika noraidīti).

Neraugoties uz to, ka Žanna nepiedalījās kaujās un to laikā atradās diezgan tālu armijas aizmugurē, viņu tomēr divreiz ievainoja – slavenajā Orleānas kaujā viņa saņēma šāvienu plecā, bet neveiksmīgajā mēģinājumā atbrīvot Parīzi viņu ar arbaleta bultu ievainoja stilbā.

Orleānas jaunavai bija vētrains temperaments
Svētie nepavisam ne obligāti ir rāmi, līdzsvaroti un pacietīgi cilvēki. Žanna noteikti nebija. Armijas vadībā nokļuvusī pusaudze nekavējās apbērt ar pārmetumiem gan karavīrus, gan arī augstākos virsniekus, kuri lamājās, nepiedienīgi uzvedās, neapmeklēja dievkalpojumu vai apšaubīja viņas militārās stratēģijas. Viņa pat apvainoja savus patronus bezmugurkaulainībā, kad runa bija par vienošanos ar angļiem.

Tiesas prāva liecina, ka Žanna iecirtusi pliķi kādam skotu karavīram – skoti Simtgadu karā karoja Francijas pusē, – kurš bija ēdis zagtu gaļu. Tikpat nešpetni viņa izturējās pret armijas vīrtu mīļākajām un prostitūtām, kuras ierasti sekoja karavīriem.

Orleānas jaunavas temperaments nenorima arī tiesas laikā – kad kāds vietējais garīdznieks ar izteiktu reģionālo akcentu jautāja, kādā valodā balsis ar viņu sarunājušās, Žanna atcirta, ka tās runājušas “labākā franču valodā nekā viņš”.

Tehniski Žannu nenotiesāja uz nāvi sārtā kā raganu
Kad Žanna 1430. gadā bija kritusi angļu gūstā, viņu tiesāja baznīcas tiesa, izvirzot kopumā 70 apsūdzības, starp kurām bija gan burvestības, gan tik relatīvi sīki nodarījumi kā zirga zādzība. Līdz 1431. gada maijam no visa saraksta bija palikuši tikai 12, un lielākoties tie attiecās uz faktu, ka viņa nēsājusi vīriešu drānas, kā arī uz paziņojumiem, ka Dievs ar viņu kontaktējies tieši, ar balsu palīdzību.

Žannai tika piedāvāts mūža ieslodzījums, ja viņa atzīsies nodarītajā un apņemsies laboties. Ir dzirdētas spekulācijas gan par to, ka Žanna, kura neprata lasīt, nav īsti sapratusi, ko paraksta, gan par to, ka baznīctēvi viņu speciāli “kārdinājuši” ar vīriešu drēbēm, atstājot tās sasniedzamas, gan arī par to, ka jaunajai sievietei uzmācās cietumsargi, tādēļ viņa izvēlējās atkal pārģērbties biksēs. Lai nu kā, Žanna apģērbās vīriešu drēbēs, un, kad no tiesas niknie tiesneši viņu iztaujāja atkārtoti, atzinās, ka viņa joprojām dzird balsis. Tas izšķīra jaunās sievietes likteni – viņa tika atzīta par atkritušu ķecerībā un nosūtīta uz sārta.

Žannas brāļi sešus gadus izlikās, ka māsa ir izbēgusi
No 1434. līdz 1440. gadam divi no Žannas brāļiem – Žans un Pjērs – apbraukāja visu Franciju ar stāstu, ka Žanna ir izbēgusi tiesnešiem, un saņemot bagātīgas dāvanas. Viņiem palīdzēja Kloda de Armuāza, kas ārēji bija mazliet līdzīga Žannai. Brāļi stāstīja, ka Zanna ir izbēgusi no apcietinājuma, slepus apprecējusies un dzīvo inkognito.

Labā dzīve, iespējams, būtu turpinājusies arī ilgāk, taču pati Kloda atzinās Sarlam VII, kura kronēšanu Žanna bija panākusi divus gadus pirms savas nāves.

Saistītie raksti

Interesanti, ka abi brāļi, neraugoties uz krāpšanos, visai veiksmīgi lika pamatus atkārtotai māsas tiesas prāvai, ko pāvests patiešām sarīkoja 15. gadsimta 50. gados.

Žanna d’Arka iedvesmoja matu griezumu
Balsis, kas Orleānas jaunavai lika apvilkt vīriešu drēbes un padzīt britus no Francijas, lika viņai arī nogriezt savus garos matus. Viņa valkāja sulaiņiem raksturīgo matu griezumu ar poniju līdz pat brīdim, kad neilgi pirms nāvessoda sargi matus nodzina uz nullīti.

1909. gadā mesjē Antuāns – viens no slavenākajiem un visvairāk pieprasītajiem Parīzes stilistiem – sāka apcirpt klienšu matus īsā frizūrā ar poniju, kā iedvesmas avotu minot Žannu. Par patiešām modernu šis griezums gan kļuva tikai aptuveni desmit gadus vēlāk, kad to iecienīja mēmā kino zvaigznes.

LA.lv