Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

Lestenē sargā leģionāru godu (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc dievkalpojuma un svinīgā gājiena Rīgā Tukuma novada Lestenes Brāļu kapos ieradās ap tūkstoš leģionāru pieminētāju. Pamudinājumi stāties Zemessardzē, runas par vēsturi, aicinājumi nebūt “bailīgiem” mijās ar dievvārdiem un atgādinājumiem par leģionāru lomu, par patriotismu, morāli un latviskuma saglabāšanas svarīgumu.

 

Allaž vējainajā Brāļu kapu klajumā pie Lestenes baznīcas laiks šoreiz pret atnākušajiem bija pieļāvīgāks nekā citus gadus 16. martā, kad gadījies arī sals un putenis. NBS karavīri, leģionāru piederīgie, veci un jauni, no politiķiem Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Nacionālā apvienība kuplā skaitā (varbūt pat visa Saeimas frakcija), kultūras ministri Daci Melbārdi ieskaitot. NBS vadības vīrus vai citu partiju politiķus lāgā nemanīja.

Ļaudis meklēja pazīstamus uzvārdus, vīri aizvējā, pa stūriem sprieda par politiku, arī par “Putinu”. “Man tās jūsu formas nemaz nepatīk. Mums taču koki ir zaļi un tāds raibums, nevis tādas smiltis!” kāds kungs izmantoja iespēju pakritizēt brūnajā pikseļformā tērptos zemessargus.

“Lai neviens neiedomājas šeit, uz mūsu kritušo kaujas biedru dzīvībām, taisīt politisko karjeru un neiedomājas, ka mēs bijām kaut kādu svešu okupācijas varu nesēji. Kaut arī šie latviešu zēni bija svešās formās, tomēr jādomā par to, ka tajos traģiskajos gados viņiem bija izdevība ķerties pie ieročiem un aizstāvēt savu Tēvzemi,” savā runā uzsvēra Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija. Viņš atgādināja, ka leģionāru vidū netrūcis 1919. – 1920. gada Latvijas Neatkarības cīņu dalībnieku un leģiona rindās bija 29 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: “Tie bija vīri, kas ņēma rokās ieročus un cīnījās par savas valsts un tautas nākotni, kaut Latvija bija zaudēta. Kā vienu, tā otru okupantu, šo divu pasaules dalītāju, domas un vēlmes nebija mūsu domas un vēlmes. To pasaules iekarotāju un dalītāju vairs nav, bet latviešu tauta, latviešu karavīri šeit stāv.”

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja pamatpatiesības par leģionāru lomu – leģiona vienības nav bijušas iesaistītas ne holokaustā, ne arī kādos kara noziegumos vai noziegumos pret cilvēci. Par savu uzdevumu tās uzskatīja padomju karaspēka aizkavēšanu; ļāva evakuēties bēgļiem, kas bija pamats trimdas sabiedrībai, kam savukārt bija neatsverama loma Latvijas valstiskuma juridiskajā saglabāšanā un politiskajā cīņā par tā atjaunošanu. I. Mūrniece akcentēja, ka Latvijai ikviens tās kritušais karavīrs ir pieminēšanas vērts, “nevis sausa statistika” un 16. marts ir šādu karavīru leģionāru piemiņas diena: “Tas, ka mums šodien pa laikam kādam no ārpuses un arī saviem līdzcilvēkiem no jauna jāskaidro 16. marta jēga un saturs, apliecina tikai vienu – pusgadsimtu ilgušās padomju okupācijas sekas vēl līdz galam nav pārvarētas. Šīs sekas izpaužas kā savas Tēvzemes vēstures nepārzināšana.” Vēl runātāju rindā Lestenē bija arī mācītājs Guntis Kalme, Lestenes draudzes mācītājs Jānis Saulīte, politiķis Ģirts Valdis Kristovskis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, “Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis.

Šķiet, tādas kapa plāksnes, pie kuras nebūtu kaut viena zieda vai pūpolu saišķa, plašajā Lestenes kapulaukā nebija. Gluži par tradīciju kļuvusi lielākas cieņas izrādīšana divām medmāsām – 23 gadu vecumā 1944. gadā kritušajai Mirdzai Bērziņai un 27 gadus vecajai “Nezināmajai”. “Tāpēc, ka viņa ir vietējā. Viņai tepat netālu bija mājas. Bet tā ir vāciete. Mēs viņu abu kapus kopām jau tad, kad nebija vēl pārapbedītas un bija apraktas tur, aiz baznīcas. Tāpēc jau arī tagad nekad nepaejam viņām garām. Te jau vairāk puiši guļ. Meitenītes jau mazāk. Nez vai šīs nav vienīgās. Mirdzai tūlīt 23. martā būs vārdadiena. Tad es viņām abām noteikti atnesīšu sniegpulkstenīšus,” man skaidro enerģiska kundze. Vairāk nekā citiem ziedi likti arī 1944. gada 5. novembrī kritušajam virsniekvietniekam Pēterim Bussem. “Viņš jau arī ir vietējais! Viņa meita kapu kopj. Vasarā šad tad atbrauc,” teic zinātāja.

Nākamais svinīgais brīdis Lestenes brāļu kapos gaidāms šā gada 8. maijā, kad tiks iesvētīti 236 pagājušā gada beigās no Krievijas pārvesto latviešu karavīru kapi un noturēts dievkalpojums sakarā ar viņu atgriešanos Dzimtenē. Pati pārapbedīšana un kapu plākšņu uzstādīšana jāpaveic līdz aprīļa beigām.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ļoiti pareizi – sekojiet Mūrniecei un raivim, vienalga kur vestu – uz Lesteni, Liteni, Koknesi , vai nez kur – ka tik prom no Rīgas.

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+