Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. oktobris, 2012
Drukāt

Lietuva nobalso par sociāldemokrātiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Neapmierināti ar stingrajiem taupības pasākumiem, lietuvieši nedēļas nogalē parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja par līdz šim opozīcijā esošajām partijām. Vislielāko atbalstu saņēma Krievijā dzimušā Viktora Uspaskiha Darba partija, kurai atbalstu pauda 23,4 procenti vēlētāju.

 

Arī otrie ierindojās līdzšinējie opozicionāri – sociāldemokrāti ar 19,4 procentiem. Tikmēr premjerministra Andrjus Kubiļus partiju “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” atbalstīja tikai 12,3 procenti vēlētāju, līdz šim valdošo partiju atstājot tikai trešajā vietā. Pagaidām šīm partijām ir attiecīgi 17, 16 un 12 deputātu vietas parlamentā.

 

Ceļā uz varas maiņu

Svētdien aizvadītajā vēlēšanu kārtā Lietuvas iedzīvotāji pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas izvēlējās 70 no kopskaitā 141 Seima deputāta. Vēl 71 parlamentārietis tiks izraudzīts pēc divām nedēļām pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas. Tad arī būs zināms Lietuvas Seima jaunais sastāvs. Tikmēr pirmajā kārtā uzvarējušās partijas – Darba partija un sociāldemokrāti – jau sākušas sarunas par iespējamo koalīcijas izveidi. Pie sarunu galda aicināta arī bijušā Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa partija “Kārtība un taisnīgums”, kas ar 9,2 procentiem (sešām deputātu vietām) palika ceturtajā vietā. Kaut vēlēšanu process Lietuvā vēl nav beidzies, analītiķi norāda, ka Uspaskiha partijas uzvara svētdienas balsojumā var nozīmēt pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta atgriešanos Lietuvas politiskajā vidē, raksta ziņu aģentūra “Associated Press”. 2006. gadā viņš bija spiests atkāpties no tobrīd ieņemtā ekonomikas ministra amata, jo atklājās viņa pretlikumīgie darījumi Krievijā, kā arī pastāvēja aizdomas, ka viņa iegūtais augstākās izglītības diploms ir viltots. Vienu brīdi viņš pat bija pametis Lietuvu, sakot, ka ar viņu grib politiski izrēķināties.

Neilgi pēc pirmo rezultātu uzzināšanas Uspaskihs savā partijas birojā sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” ieskicēja savus plānus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Taujāts, vai viņš pieturēsies pie trīs procentu lielā budžeta iztrūkuma, vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušās partijas līderis atbildēja: “Sākotnēji, protams.” Taču uzreiz piebilda, ka pieļauj iespēju palielināt deficīta apjomu, mēģinot nodrošināt ekonomisko izaugsmi.

“Kā var nodrošināt ekonomisko izaugsmi, ja vienīgais, ko dari, – aizņemies naudu, lai segtu ikdienas izdevumus? Jāaizņemas arī, lai veicinātu izaugsmi,” ir pārliecināts Uspaskihs. Viņš arī norādīja, ka pievienošanās eirozonai joprojām ir Lietuvas mērķis ilgtermiņā. Taču, Uspaskihaprāt, ar Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanu jau 2014. gadā nebūtu jāsteidzas. Priekšvēlēšanu kampaņā viņš arī solīja palielināt minimālo algu un samazināt nodokļus uzņēmējiem. Darba partijas līderis izrēķinājis, ka šādi pasākumi neprasīs lielu naudu no valsts budžeta – apmēram 290 miljonus eiro, kas ir trīs procenti no budžeta ieņēmumiem.

Darba partija arī vēlas veidot labas un pragmatiskas attiecības ar Krieviju. 
”Šādas attiecības ir nepieciešamas. Bet neatkarīgi no tā, lai cik izdevīgas varētu būt ekonomiskās intereses, mēs tās nedrīkstam veidot uz Lietuvas suverenitātes rēķina,” apgalvoja “Darba partijas” līderis.

Kopā Lietuvas parlamentā iekļuvušas septiņas partijas. Līdzās jau minētajām vēl arī jaunizveidotā partija “Drosmes ceļš” un līdzšinējā Kubiļus partijas koalīcijas partnere “Liberāļu kustība”, tām katrai pa septiņām likumdevēju vietām, un “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija”, to parlamentā pārstāvēs vismaz pieci deputāti.

Lietuvas politiskie analītiķi norāda, ka varas maiņa pēc katrām Seima vēlēšanām valstī nav nekas neparasts.

Sarunā ar interneta vietni delfi.lt politiskais novērotājs Alvids Lukošaitis atzina, ka valdošajām partijām Lietuvā ir teju neiespējami pēc vēlēšanām noturēties pie varas. “Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, Darba partijas un sociāldemokrātu panākums nav nekas pārsteidzošs,” Lietuvas interneta vietnei stāstīja Lukošaitis. Vienlaikus viņš sprieda, ka Kubiļus partija tomēr ieguvusi necerēti daudz balsu.

“Ar tik stingru fiskālo politiku, kādu īstenoja konservatīvais premjerministrs un valdība, noturēties pozīcijā ir ārkārtīgi sarežģīti. Vēlētājiem šobrīd atbalstīt šādu politiku ir ļoti grūti. Bet Kubiļus partijas rezultāts ir ļoti labs,” skaidroja politiskais analītiķis, norādot, ka aizvadītajos četros gados Lietuvas valdībai nācies saskarties ar finanšu likstām, protestiem, aizvien spēcīgāku opozīciju, kā arī sabiedrības dusmām.

Līdzīgu pamatojumu Lietuvas iedzīvotāju izvēlei par labu opozīcijas partijām minēja arī Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politiskās zinātnes institūta direktors Ramūns Vilpišausks. “Iemesli pašreizējās valdības neveiksmei meklējami ekonomiskajā situācijā. Par spīti tam, ka Lietuvas ekonomikā novērojama izaugsme, būtiskus uzlabojumus Lietuvas sabiedrība tomēr nejūt,” sarunā ar delfi.lt sacījis apskatnieks.

Vienlaikus ar Seima vēlēšanām Lietuvas iedzīvotāji referendumā pauda arī savu attieksmi pret Visaginas atomelektrostacijas būvi. AES projektu atbalstīja tikai 34 procenti vēlētāju, kamēr 62,7 procenti bija pret to. Lai gan referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, tomēr eksperti pieļāvuši iespēju, ka noraidošs balsojums līdz ar gaidāmo varas maiņu padara AES projekta nākotni nenoteiktāku.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+