LIZDA: mēģināsim sarunu ceļā panākt savu prasību izpildi 0
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbalsta pārmaiņu nepieciešamību, taču, lai pedagogi ar lielu atdevi pildītu savus pienākumus, kuru reformu gaitā visticamāk būs arvien vairāk, nepieciešams arī lielāks atalgojums, aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško (attēlā).
Viņa uzsvēra, ka jautājums par pedagogu un skolēnu skaita attiecību ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetencē. Ne pašvaldības, ne skolu direktori pašlaik nav tiesīgi samazināt skolotāju skaitu, jo to nosaka Ministru kabineta noteikumi. “Gadījumā, ja direktors nebūs nodrošinājis izglītības programmas apguvi, Izglītības kvalitātes valsts dienests viņam piemēros sodu,” situāciju raksturoja Mikiško.
Par pedagogu un skolēnu skaita attiecību, līdz ar to par valsts izvirzītajām prasībām pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, un pārējām reformām nozarē, arodbiedrība pievērsīsies pēc tās izvirzīto prasību izpildes no valsts puses.
“Tas nav algu pielikums, ko prasām, bet gan samaksa par jau godīgi nostrādāto. Lai pašlaik kvalitatīvi veiktu visus uzticētos pienākumus un nopelnītu, pedagogi jau strādā ar pilnu atdevi un vairs nepietiek ar astoņām darba stundām dienā. Pedagogi pārstrādā vairāk nekā desmit stundas nedēļā, par kurām valsts mēnesī pedagogam paliek parādā 116 latus,” uzsvēra Mikiško.
LIZDA ir izsūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Finanšu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Saeimai.
“Mēs vispirms tiksimies ar visām valsts augstākajām amatpersonām, Latvijas Pašvaldību savienību, lai pārliecinātu viņus par pedagogu atalgojuma palielināšanas nepieciešamību. Pašlaik mēs neplānojam streikot, bet mēģināsim sarunu ceļā panākt savu prasību izpildi un skolotāju streiks būs tikai galējs solis, ja prasība netiks izpildīta,” uzsvēra Mikiško.
LIZDA priekšsēdētāja skaidro Eiropas Savienības nostāju izglītības jomā, proti, ja vēlas izglītības kvalitāti, augstus rezultātus un sasniegumus, ir jābūt finansiālam nodrošinājumam pedagogiem, lai skolotāji šos izvirzītos rezultātus varētu sasniegt.
“Skolēnu skaits samazinās, tādēļ skolotājiem ir jābūt izcili kvalitatīviem, jāstrādā ar katru bērnu individuāli, lai atlikušie bērni varētu sasniegt augstus rezultātus,” norādīja Mikiško.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šī mācību gada beigās plāno iepazīstināt skolotājus ar jauno motivācijas sistēmu, lai skolotāji būtu droši par savu nākotni.
Ministrs savā videoblogā stāstīja, ka IZM projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšanas izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ir izstrādāts piedāvājums ar vairākiem variantiem, kā turpmāk veidot motivācijas sistēmu. Tajā ir iekļauts ne tikai atalgojums, bet arī iecere par pāreju uz 40 stundu darba nedēļu, kurā skolotājiem būs apmaksāts laiks ne tikai kontaktstundām klasē, bet arī mācību stundu sagatavošanai, mājasdarbu labošanai, audzināšanas un sabiedrisko pienākumu veikšanai.
Tiks sakārtots arī jautājums par kategorijām, dažādu mācību priekšmetu skolotāju specifiku. Jaunais atalgojuma plāns tiks apspriests ar skolotājiem aprīlī un maijā septiņās Latvijas pilsētās, kā arī tiks veikts finansējuma aprēķins un konsultācijas ar Finanšu ministriju un citiem kolēģiem, lai noskaidrotu finansējuma iespējas nākotnē.
Lai ieviestu jauno motivācijas sistēmu, papildu nepieciešamo finansējumu ministrs prognozē iegūt uz provizoriskā skolēnu skaita samazinājuma rēķina, ietaupīto finansējumu neatdodot no izglītības sistēmas. Tāpat IZM esot iestrādes par karjeras atbalsta sistēmas integrāciju skolā, par ko pašlaik notiek diskusijas ar Labklājības ministriju, saņemot arī finansējumu šī mērķa īstenošanai.
“Tāpat tiek apsvērtas iespējas ļaut vaļu skolām pašām pelnīt, ko tās iepriekš nevarēja darīt, piemēram, pārkvalificēt bezdarbniekus. Esmu lūdzis profesionāļiem informāciju par to, kā veidojas skolu budžeti un skolotāju algas un kā tas varētu izskatīties dažādu scenāriju gadījumā,” par iesāktajiem darbiem stāsta Ķīlis.
Ministrs uzsver, ka skolotājus jābeidz pārlieku kontrolēt, lai viņi varētu radoši strādāt un audzināt Latvijas jauno paaudzi.
