Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

LNO kora streiks draud izjaukt Rīgas Operas festivālu

opera22

Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrība gatavojas pieteikt streiku, kas var izjaukt jūnijā gaidāmo Rīgas Operas festivālu, ja netiks panākta vienošanās ar LNO administrāciju par koristu prasību izpildi.

LNO kora arodbiedrības konsultante juriste Māra Ļūļa-Frankevica aģentūrai BNS norādīja, ka operas kora streiks ir pieteikts no 8.jūnija. Iebildumus pret to neesot izteikušas arī citas operas darbinieku arodbiedrības.

Arodbiedrība prasa “atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem darba slodzi – 40 stundu darba nedēļu – un darba algu noteikt pilnā apmērā atbilstoši kora mākslinieku kvalifikācijai un kora mākslinieciskajam sniegumam, pārtraukt kora mākslinieku arodbiedrības biedru diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus, pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kas atkārtoti tiek slēgti ar kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem”.

Arodbiedrība arī aicina LNO vadītāju Andreju Žagaru atkāpties no amata.

Pats Žagars no komentāriem par izveidojušos situāciju atteicās, arī viņa preses pārstāve pagaidām notikušo nekomentē.

Skaidrības par to, vai koris no 8.jūnija kāps uz operas skatuves, pašlaik nav – tas būšot atkarīgs no pārrunām ar operas vadību, uzsvēra arodbiedrības pārstāvji.

“Koris būs darbavietā, bet mēs ļoti ceram, ka līdz tam laikam būsim atraduši kaut kādus kopsaucējus ar administrāciju,” teica Ļūļa-Frankevica. Ar viņu gan līdz šim neviens no operas vadības neesot mēģinājis sazināties.

Arī kora dziedātājs un arodbiedrības streika komitejas pārstāvis Ikars Samardžijevs atzina, ka LNO administrācija uz arodbiedrības vēstuli pagaidām nav reaģējusi un nekāds datums pārrunām nav noteikts.

“Ir vēlme, lai beidzot kori dzird, lai beidzot ar kori runā un, protams, risina problēmjautājumus,” sacīja Ļūļa-Frankevica.

Streika pieteikumā, kas adresēts Kultūras ministrijai (KM), LNO, Valsts darba inspekcijai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, paskaidrots, ka 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, LNO kora arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku – 34 stundas nedēļā – un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu.

“Faktiski darba slodze netika samazināta, atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga,” uzsver arodbiedrība.

Par streika pieteikumu saistībā ar neatbilstošu darba samaksu LNO kora arodbiedrības biedri nobalsojuši jau šā gada janvārī, tomēr tika panākta vienošanās ar KM, ka streiks netiks pieteikts līdz audita ziņojuma saņemšanai. Taču līdz 25.maijam LNO kora arodbiedrībai neesot sniegta nekāda informācija par LNO audita rezultātiem un secinājumiem.

“Tāpat LNO administrācija nav atsaukusies uz aicinājumu atjaunot darba samaksu kora māksliniekiem iepriekšējā līmenī jeb dokumentāri atjaunot faktisko pilno darba slodzi – 40 stundu nedēļā, kā arī nav iesniegusi priekšlikumus situācijas noregulēšanai. 2012.gada 9.maijā LNO kora arodbiedrība aktualizēja jautājumu un izteica prasību atjaunot darba slodzi un atbilstošu atalgojumu no 2012.gada 1.jūnija. LNO administrācija uz minēto prasību līdz 2012.gada 25.maijam nav atbildējusi,” paskaidro LNO kora arodbiedrība.

Kora dziedātāji uzskata, ka operas administrācija “sistemātiski pārkāpj Darba likuma 46.panta nosacījumus par pārbaudes laika noteikšanu”, proti, norma par pārbaudes laika noteikšanu tiek ietverta atkārtotajos terminētajos līgumos.

“Kopš 2009.gada ar vairākiem kora māksliniekiem, kuri piedalās visos iespējamos iestudējumos, kur tas ir nepieciešams, tiek slēgti līgumi uz gadu, uz sešiem mēnešiem un tā tālāk, attiecīgi tos pagarinot, noslēdzot jaunu terminētu līgumu, tādējādi nostādot viņus nevienlīdzīgā situācijā ar citiem kora māksliniekiem, kuriem līgumi ir noslēgti uz nenoteiktu laiku, un liedzot viņiem iespēju saņemt ikgadējo atvaļinājumu. LNO administrācija nav sniegusi pamatojumu, kāpēc ar kora māksliniekiem, kuri pastāvīgi nodrošina operas iestudējumus, būtu slēdzams terminēts darba līgums. Arodbiedrība uzskata, ka šajā gadījumā kora mākslinieki nav tās personas, uz kurām būtu attiecināms noteikumos minētais pamatojums – operas izrādes mākslinieciskā sagatavošana un norises nodrošināšana –, jo koris nodrošina operas izrāžu norisi visu kalendāro gadu, tostarp starpsezonas pasākumos,” pamato arodbiedrība.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende sola tuvākajā laikā sniegt savu vērtējumu par notikušo.

Jau vēstīts, ka pērn augustā Žagara atkāpšanos no amata pieprasīja LNO orķestra arodbiedrība, pārmetot viņam nesaimniecisku rīcību ar operas līdzekļiem.

Jaunzeme-Grende pērnā gada nogalē neapstiprināja Žagaru operas direktora amatā uz vēl vienu termiņu, pamatojot to ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā.

Tomēr janvārī pēc rūpīgākas iepazīšanās ar situāciju ministre piedāvāja Žagaram noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā, tostarp operā būtu jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits. Viņa uzstāja arī uz likuma par operu grozīšanu, lai paplašinātu operas valdi no pašreizējā viena līdz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu, kas sekotu LNO darbībai.

Žagaram ziņojums par operas turpmākās darbības scenārijiem jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 3.jūnijam, pēc tam ministrija arī sola komentēt operas audita rezultātus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+