Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

LNT un TV3 no kabeļoperatoriem plāno prasīt desmit santīmu;

Foto - LETAFoto - LETA

LNT un TV3 kanālu īpašnieks no kabeļoperatoriem plāno prasīt desmit santīmu mēnesī par katru abonentu, bet kabeļoperatori vēl cer uz pamatīgām diskusijām Saeimā par likuma grozījumiem, kas mainīs līdzšinējo kārtību.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas dotu tiesības nacionālajiem komerctelevīziju kanāliem prasīt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem. Likuma grozījumi attieksies uz nacionālo statusu ieguvušajiem komerckanāliem, kas pašlaik kabeļtelevīzijām jāpārraida bez maksas. Pret šādu kārtību protestēja TV3 un LNT, un likumdevēji uz šo aicinājumu atsaucās.

TV3 sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone aģentūrai BNS apliecināja, ka kompānija MTG par nacionālo televīzijas kanālu TV3 un LNT izplatīšanu kabeļtīklos plāno prasīt vidēji desmit santīmu mēnesī par katru kanālu par vienu abonentu.

“IZZI” valdes locekle Sandra Kraujiņa aģentūrai BNS atzina – ja grozījumi likumā tiks pieņemti un komerckanāli TV3 un LNT prasīs samaksu par šo kanālu pārraidīšanu kabeļoperatoru tīklos, tas neizbēgami atsauksies uz skatītāju maciņiem. Viņa gan vēl nevarēja pateikt, par cik varētu sadārdzināties pakalpojums.

“Ja kanāli prasīs nesamērīgi augstu maksu par to pārraidi mūsu tīklā, tad, protams, pastāv iespēja, ka LNT un TV3 netiks iekļauti mūsu piedāvājumā,” piebilda Kraujiņa.

Pirmā reakcija no citiem kabeļoperatoriem, kas strādājot Latgalē, liecinot, ka tie varētu pilnībā atteikties no LNT un TV3 pārraidīšanas, jo pierobežā cilvēki lielākoties skatās krievu kanālus.

Viņa arī norādīja, ka virszemes apraidē līdz 2013.gada beigām komerckanāli LNT un TV3 būs redzami bez maksas, bet kabeļoperatoriem par to iekļaušanu programmu sarakstā būs jāmaksā, savukārt satelītu darbība vispār netiekot regulēta.

“Tādējādi tiks pilnībā sakropļota konkurence tirgū. Grozījumi piespiedīs kabeļoperatorus pacelt abonēšanas maksas, ja tie vēlēsies iekļaut programmu sarakstā nacionālos komerckanālus LNT un TV3, kā dēļ būtiski pieaugs “Viasat” konkurētspēja,” uzskata Kraujiņa.

“Baltcom” ārējo sakaru vadītājs Juris Ķezberis aģentūrai BNS norādīja, ka, atceļot “must carry” statusu LNT un TV3, kuri līdz šim ir bijuši nacionālo kanālu statusā, prognozējama nacionālās informatīvās telpas sašaurināšanās. Kabeļoperatori nevarēšot vienkārši uzspiest klientiem maksāt vairāk par to pašu programmu daudzumu kā līdz šim.

“Ja līdz šim virszemes televīzijas apraides nodrošinātājs saņēma maksu par apraidi, bet kabeļtīkli nodrošināja bezmaksas izplatīšanu, tad jaunajā situācijā virszemes apraide turpinās saņemt naudu, bet kabeļtīkliem būs par šiem kanāliem jāmaksā,” pavēstīja operators.

Viņaprāt, deputātu noteiktais grozījumu spēkā stāšanās laiks – no nākamā gada – nav pamatots. Viņš atsaucas uz Konkurences padomes noteikto 2014.gadu kā obligāto termiņu, kurā TV3 un LNT jāpaliek bezmaksas apraidē virszemes televīzijā. “Normāli būtu sagaidīt šā termiņa beigas un tikai tad ieviest jaunu darbības modeli,” sprieda Ķezberis.

“Lattelecom” Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis pauda gandarījumu, ka deputāti nav atbalstījuši likuma grozījumu virzību steidzamības kārtā, kas sniedzot cerību, ka tiks dota iespēja kvalitatīvām un kompetentām debatēm par šā likumprojekta praktiskajām sekām nākotnē.

“Šos grozījumu jautājumus būtu svarīgi skatīt kontekstā ar ciparu apraides nodrošināšanu no 2014.gada, tādēļ to ieviešanu būtu jāatliek līdz minētajam termiņam,” uzsvēra Meisītis.

Patlaban likums paredz, ka izmaiņas stājas spēkā no nākamā gada.

Jau ziņots, ka ar likuma grozījumiem nav mierā arī sabiedriskā televīzija – Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots vēstulē augstākajām valsts amatpersonām norāda, ka šo likuma grozījumu vienīgā jēga un sūtība ir risināt viena privāta komersanta finansiālās un biznesa problēmas uz Latvijas iedzīvotāju rēķina.

Savukārt TV3 un LNT īpašnieki kompānija MTG uzskata, ka pašreizējais stāvoklis ir diskriminējošs. Krīzes dēļ ieņēmumi no reklāmas ir dramatiski samazinājušies, savukārt ārvalstu komerctelevīziju ienākumus nodrošina gan ieņēmumi no reklāmas tirgus, gan kabeļoperatoru samaksa.

Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka grozījumi ir tapuši, lai uzlabotu situāciju nacionālajā informācijas telpā, jo TV3 un LNT draudēja pamest bezmaksas apraidi finansiālu apsvērumu dēļ.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+