Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. septembris, 2014
Drukāt

Loginovs: potenciālie Krievu salas nomnieki “skraida, melo un stāsta pekstiņus” (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Krievu salas potenciālie nomnieki – “Rīgas Centrālais termināls” – savu mērķu sasniegšanai izmanto agresīvas metodes, ņemot vērā, ka tie sapratuši, ka nebūs izdevīgi pārcelties uz jauno kravu pārkraušanas vietu, norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš skaidro, ka šie uzņēmēji “skraida, melo, stāsta pekstiņus”. Viņi domājot ar šo stilu pārliecināt valdību un pašvaldību mainīt viedokli.

Jautāts, kuri tad ir uzņēmuma īpašnieki, pārvaldnieks norāda, ka ostai to neviens nesaka. “Varbūt vakar akcijas pārdeva. Es godīgi nevaru zināt. Vakar pārdeva un šodien skries ar cirvi, un teiks, es tur vairs neesmu,” skaidro Loginovs, norādot, ka to intereses pārstāvot Ralfs Kļaviņš un Raivis Veckāgans.

Loginovs prognozē, ka arī otrs nomnieks tomēr parakstīs līgumu par jaunas Krievu salas infrastruktūras izmantošanu. “Kaut kad parakstīs, es nešaubos nevienu dienu. Viņi nepieļaus, zinādami, ka Krievu salā terminālis būs, to atdot kādam citam. Kaut vai tas tukšs stāvēs. Jāatrod kopsaucējs,” skaidro pārvaldnieks.

Uzņēmēji varot daļu kravas atstāt pilsētas centrā, un tad kopīgiem spēkiem mainīt šos birokrātiskos, ekonomiski neizdevīgos privātā termināļa konstrukcijas būvniecības nosacījumus, lai netiktu uzņēmējiem uzspiesti tik lieli ieguldījumi. Uzbūvēt privāto termināli varot par 15 miljoniem eiro, lai gan vides prasību dēļ pašvaldība prasot celt 70 miljonu eiro vērti termināli.

Kā ziņots, Loginovs uzskata, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) patlaban, visticamāk, pilda Krievu salas viena no potenciālajiem nomniekiem – “Rīgas Centrālā termināla” (RCT) – advokāta funkciju un cenšas šo projektu apstādināt, jo nomniekam nav izdevīga Krievu salas projekta tālāka realizācija, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš apgalvo, ka Eiropas Savienības līdzekļu nauda nav apdraudēta un kravas no Rīgas ostas neaizies, ja valsts pārstāvji netraucēs ar filozofiskiem apcerējumiem par pastāvošiem riskiem apgūt naudu.

Kā ziņots, šonedēļ tika sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā četri valsts pārstāvji bija rosinājuši no amata atbrīvot Loginovu, jo viņš neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam un radot brīvostai jaunus finanšu riskus. Loginovs amatā tomēr palika.

Krievu salas potenciālie nomnieki – stividorkompānija “Riga Coal Terminal” – vēstulē valdībai iepriekš norādīja, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadus no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

Kā iepriekš ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un “Strek”, kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs.

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība “BMGS S”, kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ja jau 2tro vai tresho reizi tiek meegjinaats atstaadinaat, tad jau ir pamats …

Draugiem Facebook Twitter Google+