Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. aprīlis, 2013
Drukāt

Ludmilas Azarovas piemiņas izstāde O. Vācieša muzejā

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Līdz 25. maijam Ojāra Vācieša muzejā būs atvērta Ludmilas Azarovas piemiņas izstāde “Māras ezera noburtā”.

Pirms trim gadiem, sagaidot dzejnieces 75. dzimšanas dienu, muzejā bija skatāma izstāde ar tādu pašu nosaukumu, bet jaunatvērtā tomēr būs citāda – Māras ezera noburtā tagad jau ir kopā ar savu Dzejnieku.

Dzīvoja pasaulē lietus.
„Kāpēc es esmu?” lietus jautāja Dievam.
„Lai savienotu debesis un zemi,” Dievs lietum atbildēja.
Šos trīs teikumus, ko dzejniece rakstījusi savā dzimtajā krievu valodā un nosaukusi „Pasaka par lietu”, var uzskatīt par šīs izstādes atslēgu – arī dzejnieks ir kā lietus, kura misija ir savienot debesis un zemi, un dzejnieks ir arī vienkārši cilvēks.

Izstāde “Māras ezera noburtā” ir stāsts par dzejnieci un viņas mīlestībām – Rīgu, valodu, mūziku, putniem, akmeņiem un, protams, ģimeni. Apmeklētāji no jauna vai atkal varēs tikties ar Ludmilas Azarovas dzeju un aplūkot agrāk neeksponētas dzejnieces piemiņas lietas.

Ludmilai Azarovai izdotas vairākas dzejoļu grāmatas gan latviešu, gan krievu valodā. Viņa krieviski atdzejojusi Ojāra Vācieša, Aleksandra Čaka, Raiņa, Māra Čaklā, Imanta Ziedoņa, Māras Zālītes u.c. latviešu autoru dzeju, tulkojusi daudzus kultūras vēsturē nozīmīgus darbus: Arvīda Žilinska un Marģera Zariņa operu libretus, Bazīlija Plīnija „Slavas dziesmu Rīgai”. Tomēr plašai sabiedrībai viņa vairāk zināma kā Ojāra Vācieša dzīvesbiedre.
Dzejnieku kopējie gadi aizritējuši tagadējā Ojāra Vācieša ielā 19, kur šobrīd ir Ojāra Vācieša muzejs. Dzejnieka memoriālais dzīvoklis ir arī Ludmilas Azarovas dzīves un daiļrades telpa 30 gadu garumā. Izstādi var saukt par šī laika turpinājumu, papildinājumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+