Foto-Māris Lielkalns

Lūsēniem dos vārdus 0

Rīgas Zooloģiskajā dārzā pavasarī dzimušie lūsēni šodien svinēs vārdiņsvētkus, informē Zooloģiskā dārza informācijas dienesta pārstāvis Māris Lielkalns.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Ieteikumus un izvēli par lūsēnu vārdiem zoodārzs uzticējis lūšu atbalstītājiem – Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem. Latvijas dižkaķēni saņems dāvanas un torti – liellopu gaļu ar paipalu olu dekorējumu. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs iepazīt lūšu ģimenes dzīvesstāstu: noslēpumus, dienas režīmu un līdzdalību lūšu reintrodukcijas projektā Polijā.

Lūsēnu vecāki Kamēlija un Rubīns zoodārzā mīt no 2011. gada un sekmīgi izaudzinājuši septiņus mazuļus. Šā gada 28. martā dzimušie dvīnīši jau saņēmuši vakcināciju potes divu un trīs mēnešu vecumā. Dienas vidū, karstākajā laikā, lūsēni labprātāk laiski gulšņā aploka ēnainākajās vietās. Rotaļu laikā, rīta un vakara stundās, gan viss miers pazūd un aplokā valda visai draiska noskaņa: te augšpēdus, te jau kamoliņā veļas divi minči, te jākāpelē pa zaru zariem, bet pēc tam seko “boksa mačs”…

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi piedalās lūšu vairošanas programmā (ESB – Eiropas ciltsgrāmata, to uztur Šverīnes zoodārzs Vācijā), informē zoodārza pārstāvji. Lūši no Latvijas ir ģenētiski ļoti augstvērtīgi. Pēdējo 10 gadu laikā lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un Japānā. No 2009. gada seši lūši nosūtīti uz Poliju, kur ar Pasaules dabas fonda atbalstu tiek veikts šo savvaļas kaķu reintrodukcijas projekts. Šā gada sākumā uz Jablonovas dabas parku Polijas ziemeļos nosūtītais tēviņš ir ieguvis poļu vārdu Muca un veiksmīgi izveidojis saskanīgu pāri ar lūseni.

Lūši savulaik bijuši plaši izplatīti visa Eiropā, bet 20. gs. vidū lielā tās daļā gandrīz pilnībā izzuduši. Lūšu skaitu samazināja medības un ķeršana slazdos kažokādu ieguvei, mežu platību izciršana. 20. gs. 70. gados daudzās Eiropas valstīs tika uzsākti lūšu reintrodukcijas projekti, mežos izlaižot lūšus no citām populācijām. Pašlaik vairāk nekā 90% Eirāzijas lūšu dzīvo Sibīrijā – ap 30 000 – 35 000. Tie izplatīti arī Mongolijā un Ķīnā. Eiropas mežos (neskaitot Krievijas Eiropas daļu) ir ap 8000 lūšu. Centrālajā un Dienvidu Eiropā šie dzīvnieki ir reti, bet lielākās populācijas ir Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Latvijā lūšu populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā labākais pēdējo 100 gadu laikā. Pēc pētnieku domām, Latvijā pašlaik uzturas 600 – 800 dižkaķu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.