Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

Mācīs finanšu pratību (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Līdzšinējās Finanšu kapitāla tirgus komisijas un sabiedrisko pētījumu centra “SKDS” veiktās iedzīvotāju aptaujas apliecina, ka pastāvīgi ienākumus un izdevumus plāno, salīdzina preču un pakalpojumu cenas vien 10% iedzīvotāju. Savukārt 57% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka finanšu tirgū neorientējas un ienākumus un izdevumus neprot plānot.

Vairot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par darījumiem ar naudu, kā arī prasmi novērtēt, kādus pienākumus viņi uzņemas un kāds ir uzņemto finanšu saistību iespējamais risks – par to vakar vienojās Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Banku augstskolas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji, kopīgi parakstot memorandu “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014 – 2020”.

Šis finanšu izglītības septiņgadu plāns paredz minēto partneru saskaņotu rīcību, lai iedzīvotāji, pirmkārt, spētu sekmīgi un laikus plānot savus izdevumus un veidot uzkrājumus, otrkārt, prastu izvēlēties saviem ienākumiem atbilstošus pakalpojumus un, treškārt, vairotu zināšanas un izpratni par finanšu tirgu un ekonomiskajiem procesiem valstī.

FKTK kā nacionālais koordinators finanšu pratības veicināšanas jomā paredzējusi izstrādāt jaunu iedzīvotāju izglītības līmeņa mērījumu sistēmu, kas ietvers socioloģiskās aptaujas rezultātus, kā arī statistiskos rādītājus, kas raksturo iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Pēc šiem mērījumiem valsts varētu spriest, kādi izglītojoši pasākumi jārīko un kurām iedzīvotāju grupām tie nepieciešami.

Pēdējos piecos gados pēc “Parex” un “Latvijas Krājbankas” sabrukuma iedzīvotājos pieaugušas bažas par savu noguldījumu drošību citās bankās. Kaut arī lielai daļai “Latvijas Krājbankas” noguldītāju izdevās atgūt bankā noguldīto naudu, izmantojot Noguldījumu garantiju fonda uzkrājumus, “Latvijas Krājbankas” sabrukums pierādīja, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanu gan par šādām garantijām, gan par nepieciešamību laikus sadalīt noguldījumus citās bankās.

Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis domā, ka šīs vienošanās galvenais uzdevums būtu panākt, lai valstī izveidotā izglītības sistēma nedarbotos atrauti no finanšu un ekonomiskajiem procesiem valstī. Viņaprāt, šim finanšu izglītošanas septiņgadu plānam būs panākumi tikai tad, ja izglītošanas pasākumi skars visus iedzīvotājus no bērna kājas līdz sirmam vecumam.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa spriež, ka finanšu izglītošanai jāsākas no skolas sola, tāpēc galvenais uzdevums ir pašreizējā valsts izglītības satura pilnīgošana. Tā kā lielai daļai skolotāju trūkst zināšanu finanšu un ekonomikas jomās, viņi neko nespēj iemācīt arī saviem audzēkņiem. Pēc speciālistu atzinuma, Latvijas vispārizglītojošajās skolās ekonomiskās un finanšu izglītības līmenis ir vājš. Pamatskolā sociālo zinību priekšmeta apguve ir sadrumstalota, to nemāca ekonomikas pazinēji, savukārt vidusskolā ekonomikas priekšmeta apmācība nav obligāta.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka viņas vadītajā centrā visspilgtāk redzams, ka iedzīvotājiem joprojām ir ļoti vājas zināšanas par to, kādas saistības uzņemas un ar ko riskē, parakstot dažādus darījumu līgumus, piemēram, līgumu par naudas aizņēmumu bankās vai tā saukto ātro kredītu firmās. Kā viņa atzinusi jau agrāk, pats satraucošākais – firmās neapdomīgi aizņemas un iekrīt lielos parādos gados pārsvarā jauni cilvēki.

Viedoklis


FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Finanšu izglītošanā pati svarīgākā tēma – tā saukto drošības spilvenu savlaicīga veidošana, lai cenu “burbuļi” vai citi satricinājumi finanšu tirgū nepārsteigtu iedzīvotājus nesagatavotus un lai viņi laikus gādātu par uzkrājumu veidošanu. Finanšu izglītības septiņgadu plānu varēs uzskatīt par izpildītu, ja vismaz 75% Latvijas iedzīvotāju turpmāk spēs pastāvīgi plānot savus izdevumus un patstāvīgi spriest par norisēm ekonomikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vispirms savediet kartiba likumdosanu [JO O DEKLERACIJA IR VIENI DATI BET NODOKLU PAZINOJUMA CITI] konkreti dzivokla vertba zemesgramata 6000 Ls bet nodoklu pazinojuma 40 000 Ls ] KO JUS TURAT PAR MULKIEM >vispirms izdariet savu darbu par koMES maksajam un tad varesiet macit ka neveidot DUBULTO GRAMATVEDIBU.

  2. Stulbuma ģenerāļi! – ko skaitīs ja naudas nav.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+