Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. janvāris, 2014
Drukāt

Mājražotāji prasa nacionālā produkta statusu kūpinājumiem (papildināts) (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības “Zemnieku federācija” vadītāja Agita Hauka.

“Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,” sacīja Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš atzina, ka šī ideja ir virzāma un ministri kopā ar mājražotājiem pie tās sāks darbu.

“Mēģināsim pierādīt Briselē, ka šie ir īpaši produkti un ka tiem jāpiemēro mazākas benzopirēna normas, nekā patlaban tiek pieprasīts. Mēģināsim sabalansēt pierastos smeķīgos kūpinājumus ar šo produktu ietekmi uz veselību. ZM varētu pierādīt Briselē citu ciparu regulām, strādāsim pie tā kopā ar mājražotājiem un citām ieinteresētām valstīm, piemēram, Poliju un Lietuvu,” sacīja Lapiņš.

Uz Saeimas deputātu jautājumu par vēlamo pieļaujamo normu Latvijas kūpinājumiem viņš atbildēja, ka “šis cipars vēl jāizstrādā kopā ar zinātniekiem un ražotājiem”.

Uz Eiropas Savienības (ES) preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda – šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.

Līdz šim preču zīme Eiropā piešķirta vairāk nekā 40 produktiem, no kuriem Latvijā zināmākie ir Itālijas svaigais siers “Mozzarella” un “Pizza Napoletana”, Spānijā ražotais īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis “Jamon Serrano”, kā arī Beļģijas augļu alus “Kriek”. Pērn preču zīmi EK piešķīrusi arī Lietuvas tradicionālajam ēdienam skilandim – cūkas kuņģī pildītai kapātai gaļai.

Pērn sklandrausis bija pirmais Latvijas tradicionālais pārtikas produkts, kam piešķirta minētā preču zīme. Tam sekoja salinātā rudzu rupjmaize, un plānots sarakstam pievienot arī nēģus un pelēkos zirņus. Lai produktu iekļautu shēmā “Garantēta tradicionālā īpatnība”, nepieciešams iesniegt pieteikuma anketu, kurā skaidrots produkta specifiskums, tradicionālais raksturs un izklāstīta pagatavošanas recepte.

Kā ziņots, šā gada 1.septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Jau iepriekš biznesa portālam “Nozare.lv” zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka kūpinājuma problēma ir “uzpūsta”.

Viņaprāt, ražotāji nav iedziļinājušies problēmas būtībā. “Atšķirība ir tā, ka kūpināmā zivtiņa ir maza – ja pieļaujamās benzopirēna normas piemēro uz laukumu pret zivtiņas masu, tas ir ļoti liels, bet, ja paņem biezu gaļas “kluci” un pārrēķina kūpinājuma daļu apkārt gaļai, tur nekādi pārkāpumi nesanāk,” sacīja ministrs.

Tieši viņa kā zemkopības ministra laikā 2011.gadā tika pieņemta attiecīgā Eiropas Savienības regula, un Dūklavs uzskata, ka ražotāji bija laicīgi informēti un pašreizējam satraukumam nav pamata.

“Šī problēma ir uzpūsta. Jau iepriekš, 2009.gadā, ražotāji zināja, ka būs jaunas normas. Toreiz īpaši aktīvi reaģēja šprotu ražotāji, un kopīgiem spēkiem panācām, ka šajā nozarē ierobežojumus nepiemēroja. Nebija ne tad pamata uztraukties un arī tagad nav saprotams, kam būtu interese izdomāt problēmu,” sacīja Dūklavs.

Tāpat Dūklavs atgādināja, ka Zemkopības ministrija piedāvājusi ražotājiem pamatot, kādas normas ir nepieciešamas, lai mēģinātu Briselē panākt vai nu pārejas perioda pagarinājumu, vai īpašu statusu kūpinājumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Labi, kūpināta gaļa kaitīga, jo satur benzopirēnu, bet gaļas pārstrādātāji apstrādā gaļu un desas arī ar nātrija un kālija nitrātiem un nitrītiem(E-249, E-250, E-251, E-252), lai uzlabotu to krāsu un uzglabāšanas ilgumu. Bet nitrāti un nitrīti ir kancerogenas vielas, tas jau sen ir pierādīts. Tad kāpēc EK ierēdņi klusē par šo vielu izmantošanu gaļas produktu ražošanā? Klusē arī mūsu pašu PVD, vai arī izliekas, ka neko nezina par šo vielu kaitīgo ietekmi!

  2. Nekur jūs, letiņi, neliksieties, kā jevropa liks, tā darīsiet. Kādreiz receptes nācās apstiprināt Maskavā, tagad nāksies Briselē. Kalpi bijāt un kalpi būsiet, tā lūk. Bez kunga atļaujas ne soli!

  3. “Demokratiska”Eiropa.Ta ari skraidisiet un pieradisiet visu muzu tai Briselei ko jums drikst darit un ko ne:D

  4. Ko tie dunduki saprot no zavejumiem

  5. Pilnõīgi piekrītu un atbalstu. Ja ārzemēs garšo modificēta pārtika ar e-vielām mākslīgām,tā ir viņu problēma.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+