Mani šokēja ziņa, ka Rīgā telpaugu apmaiņas punktam – kafejnīcai “Mājas svētība” uzlika 500 latu sodu par to, ka tajā skanējis radio bez licences. Kur tad drīkst klausīties mūziku, lai neuzliktu sodu? 
Domāju, ka no šādām represijām valdībai būs vairāk ļaunuma nekā labuma – cilvēki pieradīs iztikt bez radio, līdz ar to arī bez priekšvēlēšanu aģitācijas un dažādu preču reklāmas.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Lasīt citas ziņas

Krasi samazināsies radioklausītāju skaits, tātad arī raidstaciju ieņēmumi no reklāmas. Radīsies jautājums arī par valsts radio finansējuma samazināšanu, ja jau radio izmantos neliela tautas daļa. 
Elza Rīgā

Vara itin bieži ir mēģinājusi kontrolēt radio klausīšanos. Otrā pasaules kara laikā iedzīvotājiem konfiscēja radioaparātus, lai viņi neklausītos nepareizās ziņas. Padomju laikā “Amerikas balsi” varējām klausīties gultā zem segas. Bija arī piespiedu radio klausīšanās – padomju varas sākumā uz stabiem piestiprināja skaļruņus, lai cilvēki dzirdētu pareizos jaunumus un možu mūziku.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Tagad autortiesību aizsardzības vārdā pieprasa, lai cilvēki maksā par radio klausīšanos ārpus ierastā ģimenes loka.

Kā tik tālu nonācām?

Līdz 2010. gada 31. decembrim “Administratīvo pārkāpumu kodeksa” 155.8 pants – Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem – paredzēja, ka par tādu autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, uzliek naudas sodu no 100 līdz 250 latiem, konfiscējot šos objektus un to nesējus. Toreiz viss bija skaidrs un nevienam iebildumi neradās, jo sodīt varēja piemēram, par pirātisku mūzikas disku ražošanu un pārdošanu.

Taču 2011. gada 1. janvārī stājās spēkā šī panta jauna redakcija. Panta nosaukums kļuva ļoti vispārīgs – Autortiesību vai blakustiesību pārkāpšana, un tika noteikts krietni lielāks naudas sods – fiziskām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

“Autortiesību likuma” 1. pantā rakstīts, ka publisks izpildījums ir darba priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.

19. pantā noteikti gadījumi, kad autora darbu drīkst izmantot bez viņa piekrišanas un bez atlīdzības:

1) informatīviem mērķiem (ievērojot 20. panta noteikumus);

2) izglītības un pētniecības mērķiem (ievērojot 21. panta noteikumus);

3) darbu reproducē, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;

5) darbu reproducē tiesvedības mērķiem;

6) izmanto publiski pieejamu vai izstādītu darbu;

7) publiskā izpildījumā val­stisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbu parodē vai kariķē;

10) datorprogrammas reproducē, tulko un citādi pārveido (saskaņā ar 29. pantu);

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darbu citai personai atsavina atkārtoti (tas neattiecas uz vizuāliem oriģināldarbiem, atbilstoši 17. pantam).

Tātad – lai kafejnīcā, frizētavā vai veikaliņā pa radio klausītos mūziku (par kuras atskaņošanu raidstacija autoram un izpildītājiem jau ir samaksājusi!), uzņēmuma īpašniekam no AKKA/LAA jānopērk licence! Ja licences nav – var uzlikt minimālo (!) sodu – 500 latu! Un viss sākās…

Nav droši pat klasiķi un tautasdziesmas…

Latvijas autoru biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis paskaidroja – ja radio skan ārpus ierastā ģimenes loka, tas ir publisks izpildījums! Un, ja pa radio skan darbs, kuru aizsargā autortiesības (mūzika, dzeja vai prozas lasījums), no AKKA/LAA jāsaņem licence, lai to klausītos!

Bez AKKA/LAA licences var droši klausīties to, kam nav autortiesību – ziņas, reklāmu, Mocartu, Bēthovenu, Vivaldi un citus sen mirušus klasiķus (jo mantinieki autoratlīdzību par darbu izmantošanu var saņemt 70 gadu laikā pēc autora nāves), kā arī tautasdziesmas.

Tomēr arī par klasikas un tautasdziesmu izpildījumu saņemt naudu ir tiesības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA), kura uzrauga nevis autoru, bet gan izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības! Tātad par klasiķu klausīšanos jāsaņem licence vismaz no LaIPA, bet, tiklīdz tā ir tautasdziesmas apdare vai aranžējums, tai ir autors ar visām izrietošām autortiesību sekām.

Mūzikas mīļotājus neglābj arī tas, ja viņi klausās Krievijas, Igaunijas vai Polijas raidstacijas. AKKA/LAA noslēgusi līgumus ar lielāko daļu ārvalstu autoru organizāciju un pārstāv vairāk nekā 4 miljonus šo autoru.

Ja kafejnīcā, kura nav nopirkusi licenci, radio vai TV raida ziņas vai translē hokeja spēli, par to sodīt nevar. Tiklīdz atskan mūzika, radio vai televizors fiksi jāizslēdz, jo citādi notiek briesmīgs administratīvs pārkāpums – klausīšanās bez licences!

Arī mūzikas skanēšana darbavietā, kur apmeklētāju nav, ir publisks atskaņojums! Uzņēmuma īpašniekam ir divas iespējas – nopirkt licenci vai darbiniekiem kategoriski aizliegt darba vietā klausīties mūziku! Ja ienāks policija, tā var sastādīt administratīvo protokolu, un sods būs jāmaksā uzņēmuma īpašniekam!

Pašu noteiktie cenrāži

Mājaslapā www.akka-laa.lv AKKA/LAA publicējusi plašu tarifu sarakstu – cik jāmaksā par mūzikas skanēšanu tirdzniecības zālē vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumā; kafejnīcā, restorānā vai bārā; deju vakarā vai diskotēkā; atrakciju parkā; sporta spēļu starplaikos un sporta centros; sporta sacensībās; darba vietās; izstādēs; deju kursos un aerobikas nodarbībās, kā arī transporta līdzekļos.

Šos tarifus apstiprinājuši paši autori, konkrēti – autoru padome, kuru ievēl visi tie autori, kuri noslēguši sadarbības līgumu ar AKKA/LAA.

Pēc šiem tarifiem jāmaksā par mehānisku mūzikas ierakstu klausīšanos – pa radio, TV, tiešsaistē no interneta, kā arī no pašu nopirktiem kompaktdiskiem, audiokasetēm vai skaņuplatēm. Papildus AKKA/LAA licencei jānoslēdz līgums arī ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA).

Ja kafejnīcā vai citā publiskā vietā skan dzīvā mūzika, no AKKA/LAA jāiegādājas atsevišķa licence, kā arī jāsniedz ziņas par izpildītajiem darbiem, lai AKKA/LAA un LaIPA varētu autoratlīdzību izmaksāt tieši šiem autoriem.

Kā AKKA/LAA sadala naudu, kas iekasēta par mūzikas ierakstu klausīšanos pa radio un no citiem mehāniskiem nesējiem? Autortiesību uzraugi taču nezina, ko jūs klausāties – “Nazareth” vai Ludmilu Zikinu?

AKKA/LAA ievāc tai pieejamu informāciju par to, cik un kādi darbi atskaņoti – no raidorganizācijām, par koncertiem, kā arī par darbiem, kas lejuplādēti (nopirkti) interneta veikalā iTunes, un proporcionāli šiem datiem sadala autoratlīdzības.

Restorāniem, kafejnīcām un bāriem maksa atkarīga no platības un dienu skaita, kurās skan mūzika. Ja mazā kafejnīcā ar apmeklētāju zāles platību līdz 30 m2 radio vai cita mehāniski atskaņota mūzika skan 31 dienu mēnesī, par to jāmaksā 10,45 lati. Ja reizi nedēļā skan arī dzīvā mūzika, papildus jāmaksā vēl 6,05 lati (ja biežāk – attiecīgi vairāk). Gadā tie ir 198 lati.

Kafejnīcai vai restorānam ar apmeklētāju zāles platību, lielāku par 250 m2, par mehānisko mūziku jāmaksā attiecīgi 15,95 lati (par 31 dienu ) un 11,55 lati par dzīvo mūziku (ja to atskaņo ne vairāk kā 3 izpildītāji ne vairāk kā 5 dienas mēnesī), gadā tie ir 330 lati. Līgums ar AKKA/LAA jāslēdz uz gadu, licence jāsaņem ne vēlāk kā 10 dienas pirms mūzikas atskaņošanas.

Par mūzikas skanēšanu mazā veikaliņā ar platību līdz 30 m2 jāmaksā 45 lati gadā, bet veikalā vai klientu zālē ar platību no 751 līdz 1000 m2 – 355 lati gadā.

Darba vietās maksa par mūzikas atskaņošanu atkarīga no darbinieku skaita, kuriem iespējams to klausīties. Darba vietas ir tās, kur klienti nenāk – cehs, birojs noliktava, fasēšanas telpa u.tml. Ja darba vietā strādā 5 vai mazāk cilvēku, jāmaksā 5 lati gadā, ja 31 līdz 100 cilvēku – 25 lati.

Par mūzikas klausīšanos maršruta autobusos jāmaksā 1,50 lati mēnesī (ja tajā ir līdz 20 vietām) vai 1,70 lati mēnesī (ja vairāk par 20 vietām). Tūrisma autobusos – 20 santīmi par katru tūres dienu. Taksometros – 70 santīmi par vienu mašīnu mēnesī.

Cik ciešs ir ģimenes loks?

Ja cilvēks klausās radio savā personīgajā mašīnā, par to nav jāmaksā. Ja radio skan firmai piederošajā mašīnā, tā jau ir darba vieta, tātad – maksā ragā!

Ja cilvēks cērt savu mežu un līdzi paņēmis radioaparātu, viņš klausās mūziku ierastajā ģimenes lokā. Ja meža cirtējs cērt svešu mežu – tā ir darba vieta, un par mūzikas baudīšanu jāmaksā! Meistars, kurš, līmējot tapetes jūsu dzīvoklī, atļāvies ieslēgt radio, klausās mūziku darba vietā! Vai par to ir samaksāts?

Reinis Briģis paskaidroja, ka atbilstoši “Autortiesību likuma” 19. un 26. pantam jebkādus darbus drīkst publiski izpildīt bez autora piekrišanas un nemaksājot autoratlīdzību valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šo ceremoniju raksturam atbilstošā apmērā. Tātad Dzimtsarakstu nodaļā bez maksas drīkst atskaņot mūziku, ka arī var lasīt dzeju.

Bez maksas darbus drīkst izmantot mācību iestādēs, taču tikai programmas ietvaros, nekomerciālos nolūkos un auditorijai, kurā ir tikai pedagogi, izglītojamie vai personas, kuras tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.

Skaidrojot likumu, AKKA/LAA žēlīgi atļauj bez maksas klausīties mūziku arī dažos citos gadījumos. Ja bērniņi skaita dzejoļus un dzied dziesmiņas Mātes dienas koncertā, un to klausās māmiņas, par to nav jāmaksā, ņemot vērā izpildītāju un klausītāju ģimeniskās saites.

Taču, ja skola organizē koncertus, kurus var apmeklēt arī citi cilvēki, vai ņem par koncertiem maksu, jāpērk licence! Jāmaksā arī par licenci mūzikas izmantošanai izlaiduma ballē, ja tajā uzstājas viesmākslinieks, grupa vai dīdžejs (viņam jābūt arī speciālai dīdžeja licencei), jo šādos pasākumos var piedalīties ļoti daudz radu un draugu.

Nav jāizņem licence mūzikas atskaņošanai kāzu ballē (ja neaicina izpildītājus), kā arī bērēs, jo tie ir ģimenes pasākumi, kaut arī tajos piedalās vairāk ļaužu, nekā ir ierastajā ģimenes lokā.

Arī slimnīcās un pansionātos to iemītnieki drīkst bez licences atskaņot mūziku sev – klausīties radio vai kompaktdiskus, skatīties TV, netraucējot istabas biedrus. Taču AKKA/LAA darbinieki nevarēja paskaidrot, vai jāizņem licences koriem un ansambļiem, kuri sniedz labdarības koncertus pansionātos un bērnu namos. Varbūt, ja nebūs licences, šāda labdarība tiks sodīta?

Uzvar veselais saprāts

Pateicoties tiesībsargu aktivitātēm un publikas vispārējam sašutumam, šoreiz Saeimas deputāti rīkojās operatīvi un laboja šos nejēdzīgos likumus. Nupat, 14. jūnijā Saeimas sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tagad 155.8 pantā likvidēta soda zemākā robeža, un par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu naudas sods fiziskām personām būs līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus. Saeimas Juridiskajā komisijā paskaidroja – ja nav noteikta zemākā robeža, minimālais sods ir 1 lats. Tagad tiesas varēs piespriest samērīgus, nevis absurdi bargus sodus. Grozījumi stāsies spēkā 1. jūlijā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 13. jūnija sēdē atbalstīja grozījumus “Autortiesību likumā”. 1. pantā publiskā izpildījuma definīcijā svītroti vārdi “ārpus ierastā ģimenes loka”, toties papildināts, ka publisks izpildījums ir tikai tāds, kas veikts komerciālā nolūkā. Noteikts, ka ar raidorganizāciju programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums.

19. pants, kas nosaka, kad darbus var izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības, papildināts ar 13. punktu, kas paredz, ka šajā kategorijā ietilpst ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nekomerciālā nolūkā. Saeima par šiem grozījumiem lems oktobrī, un tad acīmredzot darbavietās varēsim droši klausīties mūziku!