Malku pasūtījāt? 1
Mūs Ventspils pusē krāpj malkas pārdevēji. Februāra beigās man atveda 5 m3, samaksāju 115 latus. Kad malku sakrāmēju, iznāca tikai 3,1 m3. Tātad par iztrūkstošajiem 1,9 m3 ir izkrāpti 43,70 lati! Malku atveda privātpersona, kuru sameklēju pēc sludinājuma avīzē. Samaksāju skaidrā naudā, nekādu kvīti neiedeva.
Turpmāk to prasīšu, lai pretenziju gadījumā varētu atprasīt naudu par nepiegādāto pasūtījuma daļu. Ministru kabineta noteikumos Nr. 922, kuri izdoti 2006. gada 6. novembrī, ir teikts, ka 1 sters malkas atbilst 0,65 m3. Taču malkas pārdevēji izmanto dažādus koeficientus – vienam tas ir 0,6, otram 0,7, trešajam 0,8, bet citam vispār nekāda koeficienta nav. Pasaka cenu par kravu, un viss. Gribi pērc, negribi – nepērc! Tagad ir īstais laiks gādāt kurināmo nākamajam gadam. Ventspils pusē 1 m3 bērza malkas maksā 24 – 25 latus, sliktāka malka (alksnis, apse) – ap 20 latiem kubikmetrā. Taču cilvēkus apšmauc, jo faktiski atved mazāk, nekā samaksāts. Lūdzu, nodrukājiet šos Ministru kabineta noteikumus, lai cilvēki zinātu, kas ir sters, kubikmetrs, beramais kubs, un kā tos pareizi rēķina! Jānis Ventspilī
Patiešām, Ministru kabineta 2006. gada noteikumu Nr. 922 “Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi” 4. pielikumā ir veidlapa 2-EK “Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu”. Veidlapas parauga beigās ir norādījumi tās aizpildīšanai.
Šo norādījumu 31. punktā teikts – lai koksnes daudzumu uzrādītu veidlapā pieprasītajās mērvienībās, pārrēķiniem izmanto šādus vidējus (!) koeficientus:
1 sters = 0,65 m3 (ciešmetri);
1 m3 = 2,5 beramie m3;
1 m3 (ar 40 % mitrumu) = 0,625–0,75 tonnas;
1 beramais m3 = 280 kg.
No šiem skaitļiem var izrēķināt arī apgrieztos lielumus:
1 m3 = 1,54 steri = 2,5 beramie m3. Līdz ar to 1 beramais m3 = 0,62 steri = 0,4 m3.
Pievērsīsim uzmanību, ka šajos MK noteikumos norādīts, ka tie ir vidējie koeficienti Tātad dažādos gadījumos tie var atšķirties.
Kas tad īsti ir sters? Senāk malkas tilpumu mērīja steros jeb kraujmetros. Viens sters atbilst vienam kubikmetram sakrautas malkas (krautnes), ieskaitot gaisu, kas atrodas starp pagalēm.
Mūsdienās malkas daudzumu nosaka tīrās koksnes kubikmetros jeb ciešmetros. Izmēra krautnes tilpumu un sareizina ar koeficientu. Koeficients atkarīgs no koku diametra, zarainības un līkumainības. Jo zaraināki un līkāki koki, jo starp tiem vairāk gaisa, tātad koeficientam jābūt mazākam!
Kāds uzņēmējs, kurš nodarbojas ar mežizstrādi un malkas pārdošanu, pastāstīja, ka koeficientu 0,65 var piemērot tikai tad, ja malka ir ļoti cieši sakrauta, burtiski sapresēta, izmantojot tehniku. Ar rokām tik cieši sakraut nevar. Tad koeficients, pārrēķinot sterus uz kubikmetriem (ciešmetriem), ir 0,6. Ja reālā koeficienta 0,6 vietā izmanto 0,65, pircējs no 10 steriem malkas patiesībā zaudē puskubikmetru koksnes! Koeficients 0,7 vispār nav reāls. Koeficientu 0,65 var izmantot tikai tad, ja kravā ir egle, jo tā ir taisna, nav zaraina. Lapu koki ir zaraināki. Piemēram, papīrmalku iepērk pat ar koeficientu 0,45 daudzo spraugu dēļ. Arī Vikipēdijas autori uzskata, ka vidējais koeficients, pārrēķinot malku no steriem uz ciešmetriem, ir 0,6.
Ir gadījumi, kad malkas tirgotāji apkrāpj pircēju, steru vietā iesmērējot bermetrus. Kravas kastē augšējā rinda ir akurāti sakrauta, bet zem tās malka vienkārši sabērta! Tādēļ iesakām pašiem visu pārbaudīt. Vispirms aprēķiniet kravas mašīnas kastes tilpumu, un tad pakāpieties un paskatieties, kā krava salikta? Ja malka kārtīgi sakrauta, tās daudzumu rēķiniet steros, bet, ja vienkārši sabērta – bermetros. Vikipēdijā rakstīts, ka koeficients, pārrēķinot no bermetriem uz kraujmetriem, atkarīgs no pagaļu garuma un bēršanas veida, taču vidēji tas ir 0,66.
